💶 Vai parādu piedzinējs var pēc vairāk nekā desmit gadiem vērsties tiesā un piedzīt senu parādu, vienkārši apgalvojot, ka visu šo laiku parādniekam regulāri sūtīti atgādinājumi? Kurzemes apgabaltiesas 2026. gada 17. septembra spriedums lietā Nr. C69340425 sniedz ļoti būtisku atbildi: nepietiek ar to, ka kreditora paša datubāzē ir ieraksts, ka vēstule it kā tikusi nosūtīta. Tas ir arī jāpierāda.

🏛️ Konkrētajā lietā SIA “GelvoraSergel” vērsās tiesā pret fizisku personu, prasot piedzīt 1849,19 EUR pamatparādu, 478,71 EUR līgumiskos procentus, 1370,48 EUR likumiskos procentus, 184,92 EUR līgumsodu un 22 EUR parāda atgūšanas izdevumus. Kopējā prasījuma summa pirms tiesāšanās izdevumiem sasniedza 3905,30 EUR. Turklāt prasības nodrošināšanai uz personas nekustamo īpašumu tika ierakstīta ķīlas tiesības atzīme.

📅 Taču sākotnējais aizdevuma līgums bija noslēgts jau 2007. gadā, pēdējais maksājums bija veikts 2010. gada 12. novembrī, bet saistības galīgais izpildes termiņš bija 2012. gada 25. jūnijs. Tā kā konkrētais aizdevuma līgums tika atzīts par komercdarījumu, uz prasījumu attiecās Komerclikuma 406. pantā paredzētais triju gadu noilguma termiņš. Tas nozīmēja, ka, ja noilgums nebūtu pārtraukts, tas iestātos 2015. gada 26. jūnijā. “GelvoraSergel” prasību tiesā cēla tikai 2025. gada 15. aprīlī. Komerclikums arī šobrīd paredz, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts citādi.

📨 “GelvoraSergel” savu prasību centās pamatot ar argumentu, ka noilgums ticis atkārtoti pārtraukts, jo parādniecei esot sūtīti atgādinājumi. Civillikuma 1905. pants tiešām noteic, ka atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu. Savukārt ar noilguma termiņa notecējumu saskaņā ar Civillikuma 1910. pantu izbeidzas ne tikai iespēja celt prasību, bet arī pati saistību tiesība.

🔍 Taču tieši šeit sākās “GelvoraSergel” problēmas. Tiesai nepietika ar apgalvojumu: “Mūsu sistēmā ir ieraksts, ka vēstule nosūtīta.” Tiesai bija nepieciešami pierādījumi, ka atgādinājums tiešām ticis nosūtīts konkrētajai personai tādā veidā, lai tas būtu nonācis viņas “varas sfērā”. Tiesa uzsvēra, ka pierādīšanas pienākums gulstas tieši uz kreditoru.

📸 Īpaši interesants ir tiesas vērtējums par “GelvoraSergel” sistēmas ekrānuzņēmumiem. Apgabaltiesa skaidri norādīja, ka šādi ekrānuzņēmumi atspoguļo tikai pašas prasītājas apgalvojumus par to, ka noteiktas darbības esot veiktas, taču nepierāda, ka tās patiešām ir izdarītas. Strīda gadījumā kreditors nevar pierādīt atgādinājuma nosūtīšanu tikai ar saviem, sava pārstāvja vai trešās personas paskaidrojumiem.

🖥️ Šī atziņa ir ļoti nozīmīga arī praktiski. Ja parādu piedzinējs uzrāda ekrānšāviņu, kurā redzams, piemēram, “vēstule nosūtīta”, “SMS nosūtīta” vai “atgādinājums nosūtīts”, šāds ieraksts vispirms pierāda tikai vienu – ka šāds ieraksts atrodas paša parādu piedzinēja informācijas sistēmā. Tas automātiski nepierāda, ka vēstule tiešām tika nodota pasta komersantam, ka tā bija adresēta konkrētajai personai vai ka konkrētais paziņojums nonāca adresāta varas sfērā.

📄 Tas nenozīmē, ka ekrānšāviņi tiesā vispār nav izmantojami. Senāts citā lietā ir atzinis, ka tīmekļvietnes izdrukas un ekrānšāviņi var būt pieļaujami rakstveida pierādījumi. Taču pieļaujams pierādījums nav tas pats, kas pietiekams pierādījums. Ja ekrānšāviņu izveidojusi pati ieinteresētā puse un nav ārēju, neatkarīgi pārbaudāmu datu, kas apstiprina tajā norādīto darbību, tā pierādījuma spēks var būt ļoti ierobežots.

📮 Arī “Unifiedpost” apliecinājumi konkrētajā lietā “GelvoraSergel” nepalīdzēja. Tiesa konstatēja, ka “Unifiedpost” attiecīgajā kritiskajā laikposmā – no 2012. gada līdz 2015. gada jūnijam – nemaz nebija reģistrēts kā pasta komersants. Turklāt iesniegtajos liela apjoma pasta sūtījumu sarakstos nebija norādīti konkrēto sūtījumu adresāti. Tādēļ tiesa secināja, ka šie dokumenti nepierāda konkrētā 2015. gada 15. aprīļa brīdinājuma nosūtīšanu tieši atbildētājai.

❗ Manuprāt, tieši šeit spriedums rada būtiskus jautājumus par profesionāla parādu atgūšanas uzņēmuma rīcību. Ja uzņēmums gadiem ilgi uztur prasījumu un vēlāk vēlas ar to pamatot tiesvedību, tam būtu jāspēj saglabāt objektīvi pārbaudāmus pierādījumus par darbībām, kas, pēc tā apgalvojuma, ik pēc dažiem gadiem pārtraukušas noilgumu. Iekšējs ieraksts paša uzņēmuma sistēmā nevar kļūt par pašapliecinošu pierādījumu tikai tādēļ, ka uzņēmums pats tajā kaut ko ir ierakstījis.

⚠️ Situācijas nopietnību ilustrē arī tas, ka pirmās instances tiesa sākotnēji “GelvoraSergel” prasību bija apmierinājusi pilnībā. Tikai pēc atbildētājas apelācijas Kurzemes apgabaltiesa pierādījumus izvērtēja citādi un secināja, ka pierādījumi nav pietiekami, lai konstatētu 2015. gada atgādinājuma nosūtīšanu. Rezultātā tika atzīts, ka noilgums iestājies jau 2015. gada 26. jūnijā.

🏠 Cilvēkam šajā lietā risks nebija teorētisks. Uz viņas nekustamo īpašumu prasības nodrošināšanai jau bija ierakstīta ķīlas tiesības atzīme. Apelācijas instances tiesa ne tikai pilnībā noraidīja “GelvoraSergel” prasību, bet arī atcēla prasības nodrošinājumu un piesprieda uzņēmumam atlīdzināt atbildētājai 380 EUR apelācijas valsts nodevu. Spriedums nav pārsūdzams.

Ko darīt, ja saņemat “GelvoraSergel” vai cita parādu piedzinēja prasību par ļoti senu parādu?

1. Nesteidzieties automātiski samaksāt tikai tādēļ, ka saņemta vēstule. Vispirms noskaidrojiet prasījuma rašanās datumu, pēdējā maksājuma datumu un to, kad saistība kļuva pilnībā izpildāma.
2. Pieprasiet pierādījumus. Ja apstrīdat parāda esamību vai apmēru, parāda atguvējam pēc jūsu pieprasījuma jāizsniedz dokumentu kopijas, kas pamato parādu un tā apmēru.
3. Pārbaudiet noilgumu un katru iespējamo tā pārtraukumu. Nepietiek ar tabulu vai sistēmas izdruku, kur norādīts, ka “vēstule nosūtīta”. Jāvērtē, vai kreditors var pierādīt, kad, kam, kādā veidā un ar kādiem ārēji pārbaudāmiem pierādījumiem konkrētais atgādinājums tika nosūtīts.
4. Iebildumus iesniedziet rakstveidā. Parādu ārpustiesas atgūšanas likums paredz tiesības vismaz 21 dienas laikā no pirmreizējā paziņojuma saņemšanas izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību, apmēru vai samaksas termiņu. PTAC arī īpaši iesaka šādu iespēju izmantot, ja persona parādu uzskata par nepamatotu.
5. Neignorējiet tiesas dokumentus. Ja lieta jau nonākusi tiesā, ir jāiesniedz paskaidrojumi un konkrēti jānorāda uz noilgumu un nepietiekamiem pierādījumiem. Šajā lietā tieši atbildētājas iebildums par noilgumu un apelācijas sūdzība galu galā noveda pie pilnīgi pretēja rezultāta.

🛡️ Īpaši svarīgi saprast, ka parādu piedzinēja vēstule pati par sevi vēl nav tiesas spriedums. Arī fakts, ka parāda atgūšanas uzņēmums savā datubāzē uzrāda vairākus it kā nosūtītus atgādinājumus, nenozīmē, ka tiesā šo faktu izdosies pierādīt.

⚖️ Kurzemes apgabaltiesas spriedums šajā ziņā ir ļoti nozīmīgs signāls: pierādīšanas standarts nevar tikt pazemināts tikai tāpēc, ka prasītājs profesionāli nodarbojas ar parādu piedziņu un tā rīcībā ir detalizēta iekšējā datubāze. Ja uzņēmums apgalvo, ka ar savām darbībām gadu gaitā vairākkārt ir pārtraucis noilgumu, tam šīs darbības ir arī objektīvi jāpierāda.

📌 Un tieši tādēļ personām, kuras saņem prasības par desmit vai pat piecpadsmit gadus seniem kredītiem, nevajadzētu automātiski pieņemt, ka “ja jau parādu piedzinējs prasa, tad noteikti jāmaksā”. Vispirms ir jāpārbauda, vai prasījums juridiski vēl vispār pastāv un vai kreditors spēj pierādīt noilguma pārtraukšanu.

⚖️ Katrs gadījums, protams, ir vērtējams individuāli – noilguma termiņš, tā sākuma brīdis un iespējamie pārtraukumi ir atkarīgi no konkrētā līguma, maksājumiem, sarakstes un tiesvedības vēstures. Taču šis spriedums uzskatāmi parāda, ka arī šķietami pārliecinošu parādu piedzinēja dokumentu un sistēmas izdruku saturu ir vērts rūpīgi pārbaudīt.