🏛️ Nesenajā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 15. septembra lēmumā (detalizēti skatāms failā SKC-646-2026.docx) ir sniegta būtiska atziņa par mantojuma tiesību personisko raksturu un to aizsardzību fiziskās personas maksātnespējas procesā.

📖 Izskatāmajā lietā fiziskās personas maksātnespējas procesa administrators cēla tiesā prasību parādnieka vārdā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu parādnieka nepieteikšanos uz savas mātes atstāto mantojumu. Tāpat administrators lūdza tiesu atcelt notāres izsniegto mantojuma apliecību daļā, ar kuru parādnieka brālis tika apstiprināts kā vienīgais mantinieks, un apstiprināt pašu parādnieku mantojuma tiesībās uz pusi no atstātā mantojuma. Administratora nostāja bija pamatota ar argumentu, ka parādnieka rīcība, nepiesakoties mantojumam īsi pirms maksātnespējas pasludināšanas, bija pretēja kreditoru interesēm. Administrators uzskatīja, ka tiesai būtu jāvērtē un jādod prioritāte kreditoru tiesībām gūt apmierinājumu no atstātā mantojuma, kā arī parādnieka klusēšana būtu jātraktē kā vienpusējs darījums, kuram jāpiemēro Maksātnespējas likuma regulējums.

⚖️ Senāts šādai administratora argumentācijai nepiekrita un atstāja spēkā zemāko instanču tiesu nolēmumus, ar kuriem tika atteikts pieņemt šādu prasības pieteikumu. Tiesas norādīja, ka saskaņā ar Civillikuma 689. pantu nevienu nevar piespiest pieņemt viņam piekritušo mantojumu, jo mantojuma pieņemšana ir fundamentāla un neaizskarama personas brīvās gribas izpausme.

🛡️ Senāta Lēmumā īpaši uzsvērts, ka apstāklis, ka mantiniekam ir pasludināts maksātnespējas process, pats par sevi negroza mantojuma tiesību personisko raksturu un nerada pamatu aizstāt mantinieka gribu ar administratora rīcību. Maksātnespējas administrators pārvalda jau pastāvošo parādnieka mantu un mantiskās tiesības, taču viņa pilnvaras neietver tiesības parādnieka vietā izdarīt izvēli par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Šāda tiesība nevar tikt īstenota ar pārstāvja starpniecību, izņemot atsevišķus likumā imperatīvi noteiktus gadījumus (kā nepilngadība vai rīcībspējas ierobežojums), kādu šajā konkrētajā lietā nebija.

💡 Šis nolēmums sniedz skaidru signālu – lēmums kļūt vai nekļūt par mantinieku paliek ekskluzīvā pašas personas ziņā, pat atrodoties maksātnespējas procesā. Lai gan tiesību doktrīnā ir norādīts uz pašu kreditoru tiesībām atsevišķos gadījumos apstrīdēt maksātnespējīga mantinieka lēmumu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, konkrētajā lietā Senāts secināja, ka administratoram nav tiesību parādnieka vārdā un vietā celt šādu mantojuma prasību tiesā.