Akciju sabiedrībām būs jāatklāj akcionāri
2024. gada 15. augusts
- Atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem Akciju sabiedrībām (turpmāk – AS) līdz 2024. gada 30. septembrim jāatklāj informācija par akcionāriem. Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija - līdzīgi kā patiesā labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.
- Pienākums AS atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.
- Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.
- Tātad līdz 2024. gada 30. septembrim akciju sabiedrībām Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais akcionāru reģistra nodalījums, ja sabiedrībai ir reģistrētas akcijas, vai informācija par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā akcijas iegrāmatotas, ja sabiedrībai ir dematerializētas akcijas. Ja akciju sabiedrībai ir divu veidu akcijas, jāiesniedz statūtu grozījumi, kas paredz, ka visas sabiedrības akcijas ir vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas.
- Ja Jums ir nepieciešama juridiskā palīdzība vai konsultācijas minēto dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, aicinām sazināties ar Zvērinātu advokātu Lauri Klagišu.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz zaļo enerģiju kļūst arvien pieprasītākas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.