Akciju sabiedrībām būs jāatklāj akcionāri
2024. gada 15. augusts
- Atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem Akciju sabiedrībām (turpmāk – AS) līdz 2024. gada 30. septembrim jāatklāj informācija par akcionāriem. Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija - līdzīgi kā patiesā labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.
- Pienākums AS atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.
- Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.
- Tātad līdz 2024. gada 30. septembrim akciju sabiedrībām Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz aktuālais akcionāru reģistra nodalījums, ja sabiedrībai ir reģistrētas akcijas, vai informācija par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā akcijas iegrāmatotas, ja sabiedrībai ir dematerializētas akcijas. Ja akciju sabiedrībai ir divu veidu akcijas, jāiesniedz statūtu grozījumi, kas paredz, ka visas sabiedrības akcijas ir vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas.
- Ja Jums ir nepieciešama juridiskā palīdzība vai konsultācijas minēto dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, aicinām sazināties ar Zvērinātu advokātu Lauri Klagišu.
Daudzdzīvokļu māju bēniņu vai pagrabu izbūve par dzīvokļiem bieži iestrēgst brīdī, kad jāsavāc visu kopīpašnieku paraksti.
Iedomājieties situāciju: Jūs nolemjat iegādāties eksotisku mājdzīvnieku – Amerikas pumu.
Kā personas datu aizsardzības speciālists, kura ikdienas misija ir rūpēties par informācijas drošību un to, lai cilvēku, kā arī uzņēmumu sensitīvie dati nenonāktu ļaundaru rokās, esmu detalizēti izvērtējis bezmaksas rīku DNS Ugunsmūris.
Būt advokātam 21. gadsimtā vairs nenozīmē sēdēt putekļainā arhīvā vai caurām naktīm šķirstīt biezus tiesu spriedumu sējumus ar teksta izcēlēju rokās.
Mēs visi to zinām – šo ārkārtīgi apnicīgo brīdi, kad darba dunas vidū vai miera mirklī mājās pēkšņi sāk zvanīt telefons.
Tiesiska valsts balstās uz vienkāršu un loģisku principu – ja pret Tevi tiek celta nepamatota prasība un tu tiesā savu nevainību pierādi, zaudētājam ir jākompensē tavi tiesāšanās un advokātu izdevumi.
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.