Saeimā 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā nosaka, ka par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks. Tādējādi praksē tiek ieviests princips, ka “parāds seko dzīvoklim”.

Ieviešot šo principu, jaunajam dzīvokļa īpašniekam būs jānomaksā dzīvokļa parāds par komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī parāds par zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par trīs gadiem pirms dzīvokļa iegādes savā īpašumā. Savukārt par vecākiem parādiem atbildīgs būs tas dzīvokļa īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nebūs veicis.

Dzīvokļa īpašuma likums tika grozīts, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana.

Atsavinot dzīvokļa īpašumu, iepriekšējā īpašnieka pienākums būs informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām  saistībām. Izziņu par parādu esamību, neesamību vai apmēru varēs saņemt arī no attiecīgās mājas apsaimniekotāja.

Principu “parāds seko dzīvoklim” plānots ieviest no 2026. gada 1. janvāra.