Par mākslīgā intelekta radītiem pierādījumiem
2023. gada 12. oktobris
- Vai Donalds Tramps ir Latvijas patriots un jebkad ir rokās turējis Latvijas karogu? Apšaubu. Vai šī fotogrāfijā ir īsta? Protams, ka nē, jo es šo foto (tāpat kā dažu iepriekšējo publikāciju foto) izveidoju divu minūšu laikā ar mākslīgā intelekta “Midjourney” aplikācijas palīdzību.
- Šis darbs man aizņēma divas minūtes, bet iedomājaties, cik izcilu “fake” foto varētu izveidot, ja tam veltītu vairākas stundas, vai arī, ja to darītu nevis advokāts, bet IT speciālists?
- Civilprocesa likums nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
- Un šeit rodas jautājums – cik liela ir iespējamība, ka tiesnesis spēs profesionāļa veidotu un mākslīgā intelekta ģenerētu pierādījumu (piemēram, fotogrāfiju) atšķirt no īstas ?
- Ja lasītājiem būs interese, tuvākajā laikā izpētīšu un publicēšu, kā mākslīgais intelekts spēj gatavot līgumus, pretenzijas, prasības pieteikumus un citus procesuālos dokumentus, ar mērķi saprast, cik ilgi jāgaida līdz brīdim, kad juristus pilnībā vai daļēji aizstās mākslīgais intelekts.
- Lūgums padalīties, ja kādam ir pieredze tekstu radīšanai latviešu valodā ar mākslīgā intelekta palīdzību (tā kā pašlaik testēju ChatGPT, tad mani interesētu arī citi mākslīgā intelekta rīki).
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.