Par nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu

2023. gada 11. oktobris
  • Tagad, kad arvien aktuālāks paliek jautājums par hipotekāro kredītu likmju  palielināšanos, daudzi nekustamo īpašumu īpašnieki ir spiesti meklēt risinājumus, kā samazināt izmaksas.


  •    Viens no risinājumiem ir izmantot nodokļu likumdošanas sniegtās priekšrocības attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa (NIN) likmēm. Minētās priekšrocības ir atkarīgas no katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem.


  •    Piemēram, saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 kādai personai ir deklarēta dzīvesvieta (pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 30 m2 no mājas daļas), NIN likme būs:

- 0,2 % no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 euro;

- 0,4 % no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 57 000 euro, bet nepārsniedz 107 000 euro;

- 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 000 euro.


 Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5 % apmērā no objekta kadastrālās vērtības.


  •    Tātad, ja Jums ir 58 kvadrātmetru liels dzīvoklis jaunajā projektā, kura kadastrālā vērtība ir 57 000 euro, un tajā nav neviena deklarēta persona, Jums būs jāmaksā 855 euro liels NIN. Savukārt, ja Jums šajā dzīvoklī būs piedeklarēta viena persona, šādā gadījumā Jums būs jāmaksā tikai 114 euro.


  •    Jāņem vērā, ka pašvaldība deklarēšanās statusu fiksē tikai 1. janvārī plkst. 0.00, tas nozīmē, ka, pat ja Jūs ikdienā nevēlaties konkrēto objektu norādīt kā deklarēto dzīvesvietu (it sevišķi, ja Jums pieder vairāki nekustamie īpašumi), Jums neviens nevar aizliegt savu vai sava nepilngadīgā bērna dzīvesvietu deklarēt 31. decembrī plkst. 23.55, bet jau 1. janvārī 5 minūtes pēc salūta pārdeklarēt šo dzīvesvietu atpakaļ 😊.


VID arvien biežāk atzīst savas kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Kad iesaldēta nauda zaudē vērtību: Valstij jākompensē inflācijas radītie zaudējumi par nepamatotu ar
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.