Jau atkal tiesa pāraudzina policiju
Lauris Klagišs • 2026. gada 4. februāris
✔️ Vai esat saņēmuši soda kvīti par stāvēšanu vietā, kur jums ir likumīgas tiesības atrasties, bet atļauja vienkārši nebija redzama? Kurzemes rajona tiesa savā 2025. gada 2. decembra spriedumā lietā Nr. 1A690027325 ir sniegusi svarīgas atziņas, kas ierobežo policijas pārlieku formālo pieeju sodu piemērošanā.
✔️ Šajā lietā autovadītājai tika piemērots 40 eiro sods par automašīnas novietošanu stāvēšanas aizlieguma zonā bez redzamas atļaujas. Autovadītājai bija derīga atļauja, taču, aizverot durvis, tā bija nokritusi uz grīdas un policijas darbinieks to neredzēja. Pašvaldības policija ieņēma stingru pozīciju: ja atļauja nav pie priekšējā stikla, pārkāpums ir noticis, un nekas cits nav svarīgs. Tiesa tomēr lēma citādi, atceļot sodu un izbeidzot procesu ar aizrādījumu.
✔️ Šis gadījums kārtējo reizi parāda trūkumus policijas un augstāko amatpersonu darbā, izskatot sūdzības:
- Lietderības principa ignorēšana: Policija bieži rīkojas kā "sodu mašīna", ignorējot Administratīvās atbildības likuma (AAL) 11. pantu. Amatpersonām ir pienākums vērtēt, vai soda piemērošana konkrētajā gadījumā vispār ir lietderīga un vai pārkāpums nav maznozīmīgs.
- Pārlieku formāla pieeja: Policija argumentēja, ka tai nav pienākuma pārbaudīt, vai personai ir izsniegta atļauja. Tiesa norādīja, ka demokrātiskā valstī nav pieļaujama akla normu piemērošana, ignorējot faktiskos apstākļus, kas konkrēto gadījumu padara netipisku.
- Kļūdas fiksācijā: Šajā lietā policija pat nespēja precīzi norādīt pārkāpuma vietas adresi, ko mēģināja attaisnot ar "tuvāko identificējamo objektu".
✔️ Advokāta padomi autovadītājiem
- Atzīstiet faktus, bet apstrīdiet sekas: Ja atļauja tiešām nebija redzama, nav vērts noliegt pašu faktu. Tā vietā, atsaucoties uz šo spriedumu, norādiet, ka pārkāpums ir maznozīmīgs (AAL 11. pants), jo nav radīts kaitējums ne sabiedrībai, ne stāvvietas īpašniekam.
- Vāciet pierādījumus pēc procesa uzsākšanas: Ja saņemat sodu, nekavējoties sagādājiet pierādījumus par atļaujas esamību (līgumus, izziņas no pārvaldnieka). Lietā pret policiju šie dokumenti būs izšķiroši.
- Nepadodieties pie pirmā atteikuma: Bieži vien pašvaldības policijas augstākās amatpersonas sūdzību noraida, automātiski piekrītot savam kolēģim. Šis spriedums pierāda, ka tiesa ir tā institūcija, kas reāli izvērtē samērīgumu un taisnīgumu.
✔️ Soda mērķis nav budžeta papildināšana, bet gan tiesiskās kārtības aizsardzība. Ja jums ir bijušas tiesības novietot auto, bet sods uzlikts tikai tehniska iemesla dēļ, cīņa tiesā ir tā vērta.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums (Lieta Nr. SKA-61/2025) ievieš būtiskas korekcijas izpratnē par darba laika uzskaiti specifiskos apstākļos.
Digitālajā laikmetā personības vārds un uzvārds nav tikai identitātes daļa – sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem tas kļūst par vērtīgu intelektuālo īpašumu ar komerciālu potenciālu.
Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt
Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina.
Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.
Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu."
✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.
Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta.
Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā.
Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku.