Kļūdās visi – gan tiesa, gan VID

Lauris Klagišs • 2026. gada 27. maijs

✔️ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse, vēlāk atprasot jau piešķirtos valsts atbalsta līdzekļus uzņēmumiem, ir radījusi ievērojamu spriedzi uzņēmējdarbības vidē. Nesenais Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 20. februāra spriedums lietā Nr. SKA24/2026 spilgti ilustrē to, kā valsts iestāžu un zemāko instanču tiesu sašaurināta un kļūdaina tiesību normu interpretācija nostāda uzņēmējus neaizsargātā pozīcijā.

 

✔️ Šajā lietā VID pieņēma lēmumu atcelt pieteicēja iepriekš piešķirto atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai krīzes skartajiem uzņēmumiem, uzdodot atmaksāt saņemtos līdzekļus. Pamats šādai rīcībai bija VID un vēlāk arī Administratīvās apgabaltiesas secinājums, ka uzņēmums ir pārkāpis Ministru kabineta noteikumu Nr. 676 16.5. apakšpunktu. Tomēr Senāts atklāja būtiskas kļūdas iestādes un tiesas argumentācijā, kas liek uzdot jautājumus par VID piemērotās prakses tiesiskumu.

 

✔️ Saskaņā ar noteikumu Nr. 676 16.5. apakšpunktu atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par konkrētiem pārkāpumiem. Apgabaltiesa šo normu interpretēja caur administratīvās sodāmības prizmu, atzīstot, ka atbalsts nav piešķirams, ja uzņēmumam ir spēkā esoša administratīvā sodāmība.

 

✔️ Senāts šādu pieeju atzina par kļūdainu. Senāts skaidri uzsvēra, ka administratīvā sodāmība nav tas pats, kas administratīvais sods. Noteikumi atbalsta nepiešķiršanu sasaista tieši ar atbalsta pretendenta sodīšanu, nevis ar piemērotā soda izpildi vai sodāmības periodu. Persona ir sodīta ar brīdi, kad ir stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu. Jaucot šos divus dažādos juridiskos jēdzienus, iestāde nepamatoti liedz atbalstu uzņēmumiem pat tad, ja lēmums par sodu faktiski stājies spēkā krietni agrāk un sods jau ticis samaksāts.

 

✔️ Vēl viens absurds atklājās terminu aprēķināšanā. Apgabaltiesa savā spriedumā, vērtējot, vai uzņēmums bijis sodīts "iepriekšējā gadā", par atskaites punktu ņēma visu konkrēto kalendāro gadu (no 1. janvāra līdz 31. decembrim). Arī šo pieeju Senāts atzina par konceptuāli nepareizu. Noteikumos lietotais formulējums "iepriekšējā gadā" ir interpretējams tādējādi, ka ar to saprot 12 mēnešus pirms iesnieguma izvērtēšanas brīža. Senāts pamatoti norādīja, ka kalendārā gada piemērošana var nostādīt atbalsta pretendentus nevienlīdzīgā situācijā – atkarībā no tā, kurā mēnesī iesniegums tiek izvērtēts. Piemērojot principu "12 mēneši pirms iesnieguma", tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem atbalsta pretendentiem.

 

✔️ Šis nolēmums kalpo kā trauksmes zvans: valsts pārvaldes un VID lēmumi, kas automātiski "soda" uzņēmumus, liekot atmaksāt milzīgus līdzekļus, bieži vien balstās uz aplamu, uzņēmējiem nelabvēlīgu likuma interpretāciju. Uzņēmējiem nav jāsamierinās ar iestāžu formālu vai juridiski brāķētu rīcību. Konstatējot pretrunīgus VID lēmumus, ir kritiski svarīgi piesaistīt zinošus tiesību ekspertus, lai aizstāvētu savas tiesības un nepieļautu nepamatotu uzņēmuma finanšu līdzekļu atsavināšanu.


Kļūdās visi – gan tiesa, gan VID
Digitālā ilūzija un reālie parādi
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. augusts
Kriptovalūtu pasaule bieži šķiet kā vieta, kur digitālie aktīvi parādās un pazūd sekundes simtdaļās.
Formāla pieeja vai valsts patvaļa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. augusts
Bieži nākas saskarties ar situācijām, kurās valsts iestādes demonstrē klaju formālismu, taču nesens Latvijas Republikas Senāta lēmums izgaismo īpaši satraucošu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) praksi.
Valsts meža dienesta patvaļa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 24. augusts
Ikdienas praksē nereti saskaramies ar situācijām, kad valsts iestādes, aizbildinoties ar dabas aizsardzību, patvaļīgi un nepamatoti ierobežo personu tiesības rīkoties ar savu īpašumu.
Būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem no 19. augusta
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Sākot ar 2026. gada 19. augustu, stājas spēkā nozīmīgi grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā.
CSDD par datu noplūdi klusē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), ja incidenta riska novērtējumā secināts augsts risks, CSDD ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās par to paziņot katram skartajam datu subjektam. Manuprāt, tas nebūtu nemaz tik sarežģīti, ņemot vērā, ka CSDD rīcībā ir mūsu kontaktinformācija un šāds paziņojums varēt
CSDD datu noplūde: Kas jāzina ikvienam autovadītājam vai transportlīdzekļa īpašniekam par savām datu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. augusts
Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē.
Maksātnespējas administratoru atbildība: kad prasības pret bijušajām valdēm kļūst par līdzekļu izšķē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. augusts
Nesenā Rīgas pilsētas tiesas spriedumā lietā Nr. C771579125 atklājas satraucoša tendence maksātnespējas procesu pārvaldībā – administratoru centieni piedzīt zaudējumus no bijušajām valdes loceklēm, balstoties uz nepamatotiem un nespecifiskiem apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentu "nenodošanu".
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.