Būtiskākie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli": Kas jāzina nodokļu maksātājiem?

Lauris Klagišs • 2026. gada 28. aprīlis

✔️ Finanšu ministrija ir izstrādājusi un virza izskatīšanai apjomīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN). Šo izmaiņu galvenais mērķis ir pilnveidot likuma normu piemērošanu praksē, risināt līdz šim likumā neatrunātas situācijas un ierobežot ēnu ekonomiku. Advokātu birojs vērš uzmanību uz galvenajām izmaiņām, kas tieši ietekmēs gan fiziskās personas un nekustamo īpašumu iznomātājus, gan uzņēmējus.

 

✔️ Lojalitātes programmu "Cashback" netiks aplikts ar nodokli: Līdz šim naudas līdzekļu atmaksas (cashback), kas vēlāk tika ieskaitītas pircēja kontā, varēja tikt traktētas kā ar IIN apliekams ienākums. Jaunais regulējums skaidri nosaka – lojalitātes programmu ietvaros saņemtā naudas atmaksa klienta kontā netiks uzskatīta par ienākumu, ja vien tā nav saistīta ar saimniecisko darbību . Izņēmums būs atmaksas no azartspēļu un izložu organizētājiem, kurām atbrīvojums netiks piemērots.


✔️ Paplašināts ar nodokli neapliekamo dāvinājumu saņēmēju loks: Praksē bieži radās situācijas, kad, dāvinot līdzekļus bērna laulātajam (znotam, vedeklai) vai laulātā vecākiem, bija jāmaksā IIN. Likums tiek papildināts, nosakot, ka ar IIN neapliek dāvinājumus, kas saņemti no laulātā pirmās pakāpes radinieka vai maksātāja pirmās pakāpes radinieka laulātā.


✔️ Taisnīgāks regulējums telpu iznomātājiem: Īpašniekiem, kuri izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību (t.s. "paziņotā saimnieciskā darbība" jeb 10% nodokļa režīms), bieži radās problēmas ar komunālo maksājumu atzīšanu par ienākumu, ja īrnieks naudu skaitīja īpašniekam, kurš to tālāk pārskaitīja pakalpojumu sniedzējiem. Turpmāk ar īpašuma izmantošanu saistītie maksājumi trešajām personām (par elektrību, ūdeni utt.), kas nerada īpašuma vērtības pieaugumu, netiks ietverti saimnieciskās darbības ieņēmumos.


✔️ Pārdodot nekustamo īpašumu, kapitāla pieauguma noteikšanā kā iegādes vērtību var izmantot aktuālo kadastrālo vērtību. Jaunais regulējums novērsīs dubultu izdevumu atskaitīšanu – ja aprēķinā izmantosiet aktualizēto kadastrālo vērtību, papildus vairs nedrīkstēs atskaitīt īpašumā veikto ieguldījumu vērtību.


✔️ Būvniecības ģenerāluzņēmēju solidārā atbildība: Saskaņā ar Darba likumu, ģenerāluzņēmējam var iestāties pienākums izmaksāt algu apakšuzņēmēja darbiniekam, ja apakšuzņēmējs to nav izdarījis. IIN likums tiek papildināts, nosakot, ka šādā gadījumā uz ģenerāluzņēmēju pāriet arī darba devēja pienākums nomaksāt algas nodokli par šo izmaksu. Attiecīgi ģenerāluzņēmējs varēs vērsties ar regresa prasību pret apakšuzņēmēju budžetā nomaksātā nodokļa apmērā.


✔️ Darba algas slēpšanas novēršana: Lai mazinātu nodokļu optimizāciju (kad uzņēmuma amatpersona vai darbinieks iznomā savam uzņēmumam mantu par neadekvāti augstu cenu, izmantojot paziņoto saimniecisko darbību), turpmāk darījuma vērtības pārsniegums pār tirgus cenu tiks aplikts ar pilnu algas nodokli.


✔️ Ņemot vērā mūsu advokātu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, mēs turpināsim rūpīgi sekot līdzi šī likumprojekta tālākajai virzībai. Noteikti informēsim savus lasītājus un klientus par to, kādā redakcijā izmaiņas galu galā tiks pieņemtas un kad tās stāsies spēkā.

Būtiskākie grozījumi likumā
Videonovērošana uzņēmumā: Ko darīt, ja saņemta 5 lapu gara Datu valsts inspekcijas vēstule
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
VID
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Vai Valsts ieņēmumu dienests drīkst ignorēt mantinieku tiesības
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.
Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputācij
Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Sagatavojot un parakstot līgumus, praksē bieži nākas saskarties ar bīstamu mītu – cilvēki paļaujas, ka dokumenta virsraksts (piemēram, "Īres līgums") automātiski nosaka tā juridisko spēku un aizsargā iesaistītās puses.
Darba līgums pret uzņēmuma līgumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien uzņēmēji, piesaistot papildu darbaspēku vai ārpakalpojumus, saskaras ar dilemmu – kādu līgumu slēgt ar piesaistīto personu.
Kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Darba strīdi par nepamatotu atlaišanu ir sarežģīts un emocionāls process gan darbiniekam, gan darba devējam.
Kas slēdz līgumu un kurš maksā kaimiņa parādu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un komunālo pakalpojumu nodrošināšana bieži raisa juridiskus strīdus, īpaši, kad runa ir par neatgūstamiem parādiem.