✔️ Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.

✔️ Nesen izskatītajā administratīvajā lietā (lieta Nr. SKA-29/2026) VID bija saucis personu pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu un konfiscējot transportlīdzekli. Pateicoties aktīvai tiesību aizsardzībai, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atcēla VID lēmumu un izbeidza lietu, atzīstot, ka personas darbībās vispār nav konstatējams administratīvais pārkāpums. Lai gan tiesa lēma konfiscēto transportlīdzekli atdot īpašniekam, VID atteicās pilnībā atlīdzināt personai radīto nemantisko kaitējumu 3000 eiro apmērā. Zīmīgi, ka Administratīvā apgabaltiesa sākotnēji nostājās iestādes pusē, kļūdaini norādot, ka lietvedības izbeigšana pati par sevi nav pamats morālā kaitējuma atlīdzināšanai. Tomēr šāda pieeja ignorē to postu, ko rada valsts iestādes lēmumi – konkrētajā gadījumā personai tika nepamatoti liegts rīkoties ar savu automašīnu gandrīz trīs gadu garumā, kas radīja milzīgu stresu un spriedzi.

✔️ Senāts, izskatot kasācijas sūdzību, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu noraidītajā daļā, vēršot asu kritiku pret līdzšinējo praksi un nostiprinot vairākas būtiskas atziņas. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants garantē ikviena tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu, tostarp transportlīdzekli. Nepamatots ierobežojums valdīt un lietot savu īpašumu jau pats par sevi ir īpašuma tiesību aizskārums. Šāds aizskārums var radīt pamatu prasībai par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu pat tad, ja nav pierādāmi tieši finansiāli zaudējumi. Kaitējuma atlīdzināšanas likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu, kas nodarīts iestādes prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Ja iestādes nepamatotas rīcības dēļ administratīvo pārkāpumu lietvedībā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas, personai ir tiesības prasīt nemantisko kaitējumu.

✔️ Šis Senāta spriedums ir skaidrs signāls – valsts iestādes, tostarp Valsts ieņēmumu dienests, nevar nesodīti eksperimentēt ar personu īpašumiem un tiesībām. Ja iestāde ir kļūdījusies, atzīstot Jūsu rīcību par pārkāpumu un ierobežojot Jūsu tiesības lietot savu īpašumu, atvainošanās vai īpašuma atdošana novēloti nav pietiekama. Jums ir tiesības pieprasīt un saņemt atbilstīgu finansiālu kompensāciju par piedzīvoto stresu un netaisnību.