✔️ Nekustamais īpašums parasti asociējas ar stabilitāti un vērtību, taču dzīvē mēdz būt situācijas, kad tas kļūst par smagu finansiālu vai juridisku nastu. Ja īpašums nes vairāk zaudējumu nekā labuma, ir svarīgi zināt, ka no tā ir iespējams likumīgi atteikties. Latvijas Republikas Augstākās tiesas (Senāta) nesenā prakse (Lieta Nr. SKC 387/2026) ir ieviesusi būtisku skaidrību jautājumā par to, kā īpašnieks var īstenot savas tiesības nekustamo īpašumu vienkārši "atmest".

✔️ Lielākoties nekustamo īpašumu atmešana notiek reti, un parasti tiek atmesti īpašumi, kas ir saimnieciski nerentabli vai pārmērīgi apgrūtināti. Šeit ir daži izplatīti piemēri, kad īpašuma atmešana var kļūt par vienīgo saprātīgo izeju:

• Avārijas stāvoklī esošas būves: Jums pieder ēka, kas brūk kopā un ir bīstama apkārtējiem. Tās atjaunošana prasa milzu līdzekļus, pircēju atrast nav iespējams, bet pašvaldība turpina aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli (nereti pat paaugstinātā apmērā).
• Neizmantojamas un nepārdodamas zemes: Jūs esat mantojis nelielu, neērtas formas zemes strēmeli vai teritoriju, kurā nav atļauta nekāda apbūve (piemēram, aizsargjoslās). Pircēju nav, bet nodokļu rēķini par to pienāk regulāri.
• Juridiski un finansiāli apgrūtinājumi: Īpašums ir pārmērīgi apgrūtināts ar dažādām publiski tiesiskām vai privāttiesiskām nastām, kas padara tā uzturēšanu neiespējamu.

✔️ Ko saka likums un Senāts? Bieži vien cilvēki domā, ka atbrīvoties no īpašuma var tikai tad, ja to kādam pārdod vai uzdāvina. Tomēr Civillikuma 1032. pants skaidri nosaka, ka īpašnieka īpašuma tiesība uz lietu izbeidzas, kad viņš šo lietu atmet, nenododot to nevienam citam. Senāts savā spriedumā ir nostiprinājis vairākas būtiskas atziņas, kas aizsargā īpašnieka tiesības:

• Īpašniekam nav jāmeklē "saņēmējs": Īpašniekam ir tiesības atmest lietu, nepārnesot īpašuma tiesību citai personai.
• Nav jāpaziņo valstij: Īpašniekam nav juridiski uzlikts pienākums pašam vai ar notāra starpniecību ziņot valstij vai pašvaldībai par savu gribu atmest īpašumu.
• Īpašums kļūst par valsts vai pašvaldības atbildību: Pēc tam, kad īpašums ir atmests, tas kā bezīpašnieka lieta automātiski piekrīt valstij vai, likumā noteiktajos gadījumos, pašvaldībai. Ne valstij, ne pašvaldībai nav tiesību atteikties no tai piekrituša nekustamā īpašuma.

✔️ Kā pareizi atteikties no nekustamā īpašuma (Soli pa solim). Lai īpašuma atmešana būtu tiesiski spēkā, nepietiek vienkārši pamest ēku novārtā. Ir jāveic precīza juridiskā procedūra:

1. Nodokļu parādu nomaksa: Šis ir absolūti kritisks solis. Lai tiesnesis varētu apstiprināt jūsu vēlmi, jums ir pilnībā jānomaksā nekustamā īpašuma nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda. Jāveic arī nodokļa maksājums par to taksācijas gadu, kurā jūs veicat īpašuma atmešanu.
2. Skaidrs gribas izteikums: Atteikšanās no īpašuma nedrīkst būt aprobežota ar kaut kādiem nosacījumiem vai termiņiem. Tam ir jābūt nepārprotamam vienpusējam gribas izteikumam.
3. Vēršanās Zemesgrāmatā: Tiesa ir norādījusi, ka nekustama īpašuma atmešanai ir nepieciešams likumam atbilstošs nostiprinājuma lūgums, kas adresēts tiesai.
4. Pareizs lūguma formulējums: Zemesgrāmatas nostiprinājuma lūgumā ir jālūdz izdarīt ierakstu par konkrētā īpašnieka "īpašuma tiesības izbeigšanos", pievienojot piebildi, ka tas notiek "nekustama īpašuma atmešanas dēļ" vai "sakarā ar nekustama īpašuma atmešanu".

✔️ Ja īpašumam ir reģistrēti apgrūtinājumi, piemēram, hipotēkas, nomas līgumi, servitūti vai apbūves tiesības, nekustamā īpašuma atmešana tos neietekmē un neizdzēš. Pēc veiksmīgas atmešanas jūs uz visiem laikiem atbrīvojaties no publiski tiesiskajām un privāttiesiskajām nastām, kas gulstas uz šo īpašumu nākotnē. Tomēr jūs saglabājat atbildību par tiem personiskajiem pienākumiem, kas bija radušies vēl pirms īpašuma atmešanas.