✔️ Rīgas ielās aizvien biežāk parādās jauna veida videonovērošanas kameras, piemēram, iekārtas "Strops", kuras izmanto pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli. Lai arī autovadītāji regulāri saņem sodus, pašvaldība šīs vietas bieži neatzīmē ar ceļa zīmēm. Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 27. februāra lēmums lietā Nr. SKA-270/2026 ievieš būtiskas skaidrības par to, kā iedzīvotāji var aizstāvēt savas tiesības saistībā ar šiem tehniskajiem līdzekļiem. Šeit ir būtiskākie secinājumi no šī sprieduma, kas ikvienam satiksmes dalībniekam sniedz jaunus instrumentus savu interešu aizstāvībai.

✔️ Bieži vien strīds starp iedzīvotājiem un pašvaldību slēpjas normatīvo aktu interpretācijā. Ministru kabineta noteikumi Nr. 224 paredz skaidru kārtību: ceļa pārvaldītājam vietas, kur uzstādīti stacionārie tehniskie līdzekļi, ir obligāti jāapzīmē ar attiecīgām ceļa zīmēm. Tāpat pašvaldībai informācija par šo iekārtu atrašanās vietām ir jāpublicē un regulāri jāaktualizē savā tīmekļvietnē. Šajā lietā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija atteicās izpildīt šīs prasības, norādot, ka kameras "Strops" ir uzskatāmas par pārvietojamām videonovērošanas kamerām, tādēļ uz tām minēto noteikumu prasības nav attiecināmas.

✔️ Sākotnēji Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteicās šo pieteikumu vispār pieņemt. Tiesas arguments bija balstīts uz pieņēmumu, ka ceļu satiksmes drošība ir tikai vispārēja publiska interese, kas pieteicēju neskar individuāli. Proti, tiesnesis uzskatīja, ka iedzīvotāja vispārīga vēlme būt informētam par kameru atrašanās vietām nerada viņam personīgu tiesību aizskārumu.

✔️ Senāts šo tiesneša lēmumu atcēla kā nepamatotu, radot ļoti labvēlīgu precedentu visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Senāts uzsvēra, ka tehnisko līdzekļu uzstādīšanas galvenais mērķis ir novērst ceļu satiksmes negadījumus ar bojāgājušajiem vai cietušajiem. Ja iedzīvotājs ir aktīvs satiksmes dalībnieks (kā vadītājs, pasažieris, velosipēdists vai gājējs), viņam ir tiesības zināt vietas, kurās kompetentā iestāde ir identificējusi augstu negadījumu risku. Neinformējot par šīm kamerām, pašvaldība liedz iedzīvotājam iespēju rīkoties uzmanīgāk un tādējādi aizsargāt savas tiesības uz dzīvību un veselību. Senāts atzina, ka šī ir pietiekami nozīmīga tiesība, lai privātpersona varētu tiesā prasīt no pašvaldības konkrētu rīcību, tostarp noteikumu izpildi.

✔️ Pateicoties šim Senāta lēmumam, iedzīvotājiem tagad ir atvērtas durvis vērsties tiesā un prasīt, lai pašvaldība skaidri informē sabiedrību par vietām, kur tiek veikta pārkāpumu fiksēšana, ja šīs iekārtas ilgstoši darbojas kā stacionāri objekti.