"Neredzamie" fotoradari un tiesības uz drošību: kā Senāts nostājās autovadītāju pusē

Lauris Klagišs • 2026. gada 16. aprīlis

✔️ Rīgas ielās aizvien biežāk parādās jauna veida videonovērošanas kameras, piemēram, iekārtas "Strops", kuras izmanto pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli. Lai arī autovadītāji regulāri saņem sodus, pašvaldība šīs vietas bieži neatzīmē ar ceļa zīmēm. Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 27. februāra lēmums lietā Nr. SKA-270/2026 ievieš būtiskas skaidrības par to, kā iedzīvotāji var aizstāvēt savas tiesības saistībā ar šiem tehniskajiem līdzekļiem. Šeit ir būtiskākie secinājumi no šī sprieduma, kas ikvienam satiksmes dalībniekam sniedz jaunus instrumentus savu interešu aizstāvībai.

 

✔️ Bieži vien strīds starp iedzīvotājiem un pašvaldību slēpjas normatīvo aktu interpretācijā. Ministru kabineta noteikumi Nr. 224 paredz skaidru kārtību: ceļa pārvaldītājam vietas, kur uzstādīti stacionārie tehniskie līdzekļi, ir obligāti jāapzīmē ar attiecīgām ceļa zīmēm. Tāpat pašvaldībai informācija par šo iekārtu atrašanās vietām ir jāpublicē un regulāri jāaktualizē savā tīmekļvietnē. Šajā lietā Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija atteicās izpildīt šīs prasības, norādot, ka kameras "Strops" ir uzskatāmas par pārvietojamām videonovērošanas kamerām, tādēļ uz tām minēto noteikumu prasības nav attiecināmas.

 

✔️ Sākotnēji Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteicās šo pieteikumu vispār pieņemt. Tiesas arguments bija balstīts uz pieņēmumu, ka ceļu satiksmes drošība ir tikai vispārēja publiska interese, kas pieteicēju neskar individuāli. Proti, tiesnesis uzskatīja, ka iedzīvotāja vispārīga vēlme būt informētam par kameru atrašanās vietām nerada viņam personīgu tiesību aizskārumu.

 

✔️ Senāts šo tiesneša lēmumu atcēla kā nepamatotu, radot ļoti labvēlīgu precedentu visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Senāts uzsvēra, ka tehnisko līdzekļu uzstādīšanas galvenais mērķis ir novērst ceļu satiksmes negadījumus ar bojāgājušajiem vai cietušajiem. Ja iedzīvotājs ir aktīvs satiksmes dalībnieks (kā vadītājs, pasažieris, velosipēdists vai gājējs), viņam ir tiesības zināt vietas, kurās kompetentā iestāde ir identificējusi augstu negadījumu risku. Neinformējot par šīm kamerām, pašvaldība liedz iedzīvotājam iespēju rīkoties uzmanīgāk un tādējādi aizsargāt savas tiesības uz dzīvību un veselību. Senāts atzina, ka šī ir pietiekami nozīmīga tiesība, lai privātpersona varētu tiesā prasīt no pašvaldības konkrētu rīcību, tostarp noteikumu izpildi.

 

✔️ Pateicoties šim Senāta lēmumam, iedzīvotājiem tagad ir atvērtas durvis vērsties tiesā un prasīt, lai pašvaldība skaidri informē sabiedrību par vietām, kur tiek veikta pārkāpumu fiksēšana, ja šīs iekārtas ilgstoši darbojas kā stacionāri objekti.

Kā atbrīvoties no nevajadzīga nekustamā īpašuma
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. aprīlis
Nekustamais īpašums parasti asociējas ar stabilitāti un vērtību, taču dzīvē mēdz būt situācijas, kad tas kļūst par smagu finansiālu vai juridisku nastu.
Atalgojuma noslēpumu beigas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. aprīlis
Vienāds atalgojums par vienādu vai vienādas vērtības darbu ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem
Vai saules paneļi uz ēkas fasādes vienmēr ir atļauti
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. aprīlis
Arvien vairāk nekustamo īpašumu īpašnieku izvēlas investēt zaļajā enerģijā, taču vai vienmēr drīkstam uzstādīt saules paneļus tur, kur tas šķiet visizdevīgāk?
Valdes locekļa personīgā atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem: Mīti, realitāte un aizsardzības ie
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. aprīlis
Daudzi uzņēmēji joprojām uzskata, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību pilnībā pasargā viņu personīgo maku.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. aprīlis
✔️ Saeimā nesen ir iesniegts jauns likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Mūsu advokātu birojs seko līdzi šīm likumdošanas izmaiņām, jo tās tiešā veidā ietekmēs teju katru Latvijas iedzīvotāju. Mēs pilnībā atbalstām šīs iniciatīvas pamatdomu, taču uzskatām, ka tās veiksmīgai un taisnīgai ieviešanai ir nepieciešami kritiski precizējumi. ✔️ Iesniegtie grozījumi paredz nozīmīgu atvieglojumu – ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neaplikt vienu Latvijas pilsoņa īpašumā esošu nekustamo īpašumu, ko persona ir deklarējusi kā savu dzīvesvietu. Šis atbrīvojums attiektos arī uz mājoklim piekritīgo zemes platību - pilsētās un pagastos – līdz 1500 kvadrātmetriem, viensētās – līdz 2 hektāriem. Paredzēts, ka šīs izmaiņas varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī. ✔️ Likumprojekta izstrādātāji pamatoti norāda, ka pašreizējā, no kadastrālās vērtības atkarīgā nodokļu sistēma var būtiski ietekmēt mājsaimniecību ekonomisko stāvokli. Mēs piekrītam, ka augstāki nodokļi palielina nabadzības risku un var veicināt iedzīvotāju emigrāciju. Tāpat šāda prakse nav nekas unikāls Eiropā. Vairākās citās valstīs, piemēram, Dānijā, Francijā, Beļģijā, Maltā un Īrijā, fizisko personu pirmais mājoklis ir atbrīvots no NĪN. Šādas politikas ieviešana Latvijā palīdzētu mazināt finansiālo slogu iedzīvotājiem, kā arī aizsargātu Satversmes 105. pantā garantētās ikviena tiesības uz īpašumu. ✔️ Lai gan mēs atzinīgi vērtējam likumprojektā ielikto pamatdomu, mūsu advokātu birojs vērš uzmanību uz būtisku risku pašreizējā redakcijā, kas var novest pie netaisnīgas likuma piemērošanas. Likumprojektam ir nepārprotami jānosaka proporcionalitātes princips. Redakcijai ir jāizslēdz jebkāda iespējamība, ka, īpašuma platībai kaut par matu pārsniedzot noteikto limitu, nodoklis tiek aprēķināts par visu īpašumu kopumā. ✔️ Iedomāsimies situāciju: Jums pilsētā pieder ģimenes māja ar 1500 kvadrātmetru lielu zemes gabalu. Saskaņā ar jauno likumprojektu, Jūs par šo īpašumu NĪN nemaksāsiet. Taču, ja Jūsu zemes platība būs 1501 kvadrātmetrs, pastāv risks, ka likuma nepilnīgas interpretācijas rezultātā Jums tiks piemērots nodoklis par visiem 1501 kvadrātmetriem. Mūsu nostāja ir skaidra: ar nodokli būtu jāapliek tikai tā platība, kas pārsniedz likumprojektā norādīto normu. Proti, iepriekš minētajā piemērā (1501 kvadrātmetra gadījumā) NĪN būtu jāmaksā tikai par šo vienu platību pārsniedzošo kvadrātmetru, proporcionāli aprēķinot to no kopējās kadastrālās vērtības. ✔️ Šāda pieeja nodrošinātu tiesisko vienlīdzību, pasargātu iedzīvotājus no nesamērīgiem nodokļu lēcieniem minimālu platības atšķirību dēļ un pilnībā atbilstu likumprojekta sākotnējam mērķim – radīt drošu un paredzamu nodokļu sistēmu. Tā kā mēs zinām, ka mūsu biroja ierakstiem seko līdzi arī daudzi politiķi un deputāti, mēs izmantojam šo iespēju, lai tieši aicinātu likumdevēju sadzirdēt šo argumentu un attiecīgi pilnveidot likumprojekta tekstu pirms tā galīgās pieņemšanas.
Felipes gadījums: Vai influencerim pienākas Latvijas pilsonība par
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. aprīlis
Šobrīd sabiedrības un likumdevēju uzmanības lokā ir nonācis jautājums par iespējamu Latvijas pilsonības piešķiršanu izņēmuma kārtā Brazīlijas pilsonim Felipem.
Videonovērošana caur durvju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. aprīlis
Viedās tehnoloģijas un drošības risinājumi aizvien biežāk ienāk mūsu ikdienā, un viena no populārām izvēlēm ir durvju "actiņas" ar iebūvētu videokameru.
10 bērni, 40 darba gadi un 503 eiro pensija: Vai valsts adekvāti novērtē vecāku ieguldījumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 8. aprīlis
Nesen portālā “Delfi” izskanēja stāsts par Maiju no Lizuma pagasta. Viņa ir izaudzinājusi 10 bērnus un, neraugoties uz kuplo ģimeni, viņas darba stāžs ir 40 gadi.
Netaisnīgi zaudēts iepirkums? Kā veiksmīgi piedzīt neiegūto peļņu no pasūtītāja
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. aprīlis
Dalība publiskajos iepirkumos prasa milzīgus resursus, tāpēc situācija, kad pasūtītājs pieļauj pārkāpumus un netaisnīgi liedz jums uzvaru, ir ne tikai nomācoša, bet arī finansiāli sāpīga.
Skaļa mūzika, naktsmiers un policijas bezdarbība: vai un kā var iesūdzēt pašvaldību
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 1. aprīlis
Iedomājieties situāciju: kaimiņos esošā kafejnīca visu vasaru rīko trokšņainus pasākumus, kas traucē jūsu naktsmieru, bet pašvaldības policija uz izsaukumiem reaģē kūtri vai nespēj nodrošināt sabiedrisko kārtību.