Atalgojuma noslēpumu beigas: Kā jaunais Darba samaksas pārredzamības likums mainīs Latvijas darba tirgu?

Lauris Klagišs • 2026. gada 15. aprīlis

✔️ Vienāds atalgojums par vienādu vai vienādas vērtības darbu ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, taču realitātē atalgojuma atšķirības starp dzimumiem joprojām pastāv. Lai šo praksi lauztu, Latvijā ir tapis jauns Darba samaksas pārredzamības likuma projekts, kas pārņem ES Direktīvas 2023/970 prasības. Šis dokuments ievieš būtiskas spēles noteikumu izmaiņas, kas skars plašu sabiedrības daļu – tas attieksies ne tikai uz klasiskiem darbiniekiem, bet uz ikvienu, kurš darba devēja vadībā pret atlīdzību veic noteiktu darbu (tostarp ierēdņiem un citām nodarbināto kategorijām), kā arī uz darba meklētājiem. Lūk, visaptverošs ieskats tajā, kas drīzumā ietekmēs gan darba devēju ikdienu, gan nodarbināto tiesības.


✔️ Pirms darba attiecību uzsākšanas darba devējiem būs pienākums sniegt informāciju par sākuma atalgojumu vai tā amplitūdu. Ja vakance tiek izsludināta publiski, šai informācijai obligāti jābūt norādītai jau darba sludinājumā. Turklāt darba devējiem būs stingri aizliegts vaicāt kandidātiem par viņu esošo vai iepriekšējo atalgojumu.


✔️ Jebkuram nodarbinātajam būs tiesības pieprasīt un rakstveidā saņemt informāciju par savu individuālo darba samaksas līmeni, kā arī par vidējo atalgojumu uzņēmumā, kas sadalīts pa dzimumiem, attiecībā uz tiem kolēģiem, kuri veic tādu pašu vai vienādas vērtības darbu. Būtiski – likums padara par spēkā neesošiem jebkādus darba līguma vai iekšējās kārtības noteikumus, kas ierobežo darbinieka tiesības izpaust savu atalgojumu, ja tas tiek darīts vienlīdzīgas darba samaksas principa īstenošanas nolūkā.


✔️ Līdz šim diskriminācijas pierādīšana bieži gūlās uz darbinieka pleciem. Jaunais likums paredz – ja darba devējs nenodrošina darba samaksas pārredzamību un darbinieks norāda uz iespējamu diskrimināciju, darba devējam būs jāpierāda, ka diskriminācija nav notikusi. Turklāt prasījumiem, kas izriet no tiesībām uz vienlīdzīgu darba samaksu, tiek noteikts pagarināts noilguma termiņš – trīs gadi.


✔️ Vidējiem un lielajiem uzņēmumiem būs regulāri jāsniedz ziņojumi par darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem, ko apkopos un publicēs Centrālā statistikas pārvalde.


✔️ Ja iesniegtais ziņojums atklās, ka vidējās darba samaksas atšķirība kādā nodarbināto kategorijā pārsniedz 5%, to nevar pamatot ar objektīviem kritērijiem, un šī situācija netiek labota sešu mēnešu laikā, darba devējam sadarbībā ar darbinieku pārstāvjiem būs obligāti jāveic detalizēts kopīgs darba samaksas novērtējums un nepamatotās atšķirības jānovērš.


✔️ Likumprojekts paredz nopietnu administratīvo atbildību, ko uzraudzīs Valsts darba inspekcija. Piemēram, par ziņošanas pienākuma neizpildi juridiskajām personām var tikt piemērots sods līdz 14 000 euro, Par vienlīdzīgas darba samaksas nenodrošināšanu vai atteikšanos veikt kopīgo novērtējumu sods juridiskajām personām var sasniegt 3500 euro, Pārkāpumi var kalpot arī kā iemesls izslēgšanai no publiskajiem iepirkumiem.


✔️ Sabiedriskās apspriešanas ietvaros nozares pārstāvji jau ir norādījuši uz vairākiem būtiskiem riskiem likuma praktiskajā ieviešanā. Likums prasa noteikt darba samaksu, balstoties uz dzimumneitrāliem kritērijiem (prasmes, piepūle, atbildība), taču nav vienotas metodikas šo kritēriju piemērošanai, kas var radīt atšķirīgas interpretācijas un strīdus. Ziņošanas prasības un nepieciešamība veidot detalizētas datu analītikas sistēmas radīs būtisku papildu slogu un izmaksas vidējiem uzņēmumiem. Pastāv risks, ka darbinieki varētu pārprast statistiskos datus, kas var radīt nepamatotus konfliktus organizācijas iekšienē, ja netiek nodrošināta atbilstoša iekšējā komunikācija.


✔️ Padomi darba devējiem – kā sagatavoties jau tagad? Lai gan lielākās izmaiņas un ziņošanas pienākumi stāsies spēkā 2027. gadā, uzņēmumu iekšējo procesu pārveide ir jāsāk nekavējoties.


Sāciet ar iekšējo auditu: Izvērtējiet savu pašreizējo algu sistēmu. Vai varat objektīvi, balstoties uz prasmēm un atbildību, izskaidrot, kāpēc divi darbinieki līdzīgos amatos saņem atšķirīgu atalgojumu?

Kategorizējiet amatus: Definējiet, kas jūsu uzņēmumā ir "vienādas vērtības darbs". Grupējiet amatus, izmantojot skaidrus, nediskriminējošos kritērijus.

Pielāgojiet atlases procesus: Apmāciet personāla atlases speciālistus. Svītrojiet no interviju jautājumiem vaicājumus par iepriekšējo algu un sāciet norādīt algu amplitūdas darba sludinājumos jau šodien.

Sagatavojieties komunikācijai: Kad darbinieki sāks izmantot savas tiesības pieprasīt datus, uzņēmumam ir jāspēj sniegt pamatotas, saprotamas atbildes. Izstrādājiet iekšējo komunikācijas plānu.

 

✔️ Padomi nodarbinātajiem – kā izmantot savas tiesības?

Ziniet savu vērtību jau pirms intervijas: Jums vairs nebūs jājūtas neērti par savu iepriekšējo algu, jo darba devējam nav tiesību par to jautāt. Algas amplitūdai būs jābūt norādītai sludinājumā, tādēļ sarunas varēsiet balstīt tikai uz savām prasmēm un amata prasībām.

Lūdziet informāciju droši: Ja jums ir aizdomas par atalgojuma nevienlīdzību, pieprasiet informāciju par vidējo atalgojumu jūsu amata kategorijā. Likums aizsargā no nelabvēlīgām sekām, ja izmantojat šīs tiesības.

Aizmirstiet par algas slepenību: Jūs drīkstat brīvi apspriest savu atalgojumu ar kolēģiem, lai pārliecinātos, ka netiekat diskriminēti. Neviens līgums jums to nevar aizliegt.


✔️ Darba samaksas pārredzamības likums ir sarežģīts un prasa rūpīgu juridisko iedziļināšanos gan no darba devēju, gan darbinieku puses. Mūsu advokātu birojs seko līdzi normatīvo aktu attīstībai un ir gatavs palīdzēt jūsu uzņēmumam izstrādāt caurskatāmas atalgojuma politikas, kā arī sniegt atbalstu iespējamu darba strīdu risināšanā.

Atalgojuma noslēpumu beigas: Kā jaunais Darba samaksas pārredzamības likums mainīs Latvijas darba tirgu
Kad iestājas kriminālatbildība par datu nelikumīgu izmantošanu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. aprīlis
Nesen medijos izskanēja ziņa par uzsāktu kriminālprocesu, kas saistīts ar iespējamām nelikumīgām darbībām ar komponista Raimonda Paula personas datiem.
Kā atbrīvoties no nevajadzīga nekustamā īpašuma
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. aprīlis
Nekustamais īpašums parasti asociējas ar stabilitāti un vērtību, taču dzīvē mēdz būt situācijas, kad tas kļūst par smagu finansiālu vai juridisku nastu.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. aprīlis
Rīgas ielās aizvien biežāk parādās jauna veida videonovērošanas kameras, piemēram, iekārtas "Strops", kuras izmanto pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
Vai saules paneļi uz ēkas fasādes vienmēr ir atļauti
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. aprīlis
Arvien vairāk nekustamo īpašumu īpašnieku izvēlas investēt zaļajā enerģijā, taču vai vienmēr drīkstam uzstādīt saules paneļus tur, kur tas šķiet visizdevīgāk?
Valdes locekļa personīgā atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem: Mīti, realitāte un aizsardzības ie
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. aprīlis
Daudzi uzņēmēji joprojām uzskata, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību pilnībā pasargā viņu personīgo maku.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. aprīlis
✔️ Saeimā nesen ir iesniegts jauns likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Mūsu advokātu birojs seko līdzi šīm likumdošanas izmaiņām, jo tās tiešā veidā ietekmēs teju katru Latvijas iedzīvotāju. Mēs pilnībā atbalstām šīs iniciatīvas pamatdomu, taču uzskatām, ka tās veiksmīgai un taisnīgai ieviešanai ir nepieciešami kritiski precizējumi. ✔️ Iesniegtie grozījumi paredz nozīmīgu atvieglojumu – ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neaplikt vienu Latvijas pilsoņa īpašumā esošu nekustamo īpašumu, ko persona ir deklarējusi kā savu dzīvesvietu. Šis atbrīvojums attiektos arī uz mājoklim piekritīgo zemes platību - pilsētās un pagastos – līdz 1500 kvadrātmetriem, viensētās – līdz 2 hektāriem. Paredzēts, ka šīs izmaiņas varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī. ✔️ Likumprojekta izstrādātāji pamatoti norāda, ka pašreizējā, no kadastrālās vērtības atkarīgā nodokļu sistēma var būtiski ietekmēt mājsaimniecību ekonomisko stāvokli. Mēs piekrītam, ka augstāki nodokļi palielina nabadzības risku un var veicināt iedzīvotāju emigrāciju. Tāpat šāda prakse nav nekas unikāls Eiropā. Vairākās citās valstīs, piemēram, Dānijā, Francijā, Beļģijā, Maltā un Īrijā, fizisko personu pirmais mājoklis ir atbrīvots no NĪN. Šādas politikas ieviešana Latvijā palīdzētu mazināt finansiālo slogu iedzīvotājiem, kā arī aizsargātu Satversmes 105. pantā garantētās ikviena tiesības uz īpašumu. ✔️ Lai gan mēs atzinīgi vērtējam likumprojektā ielikto pamatdomu, mūsu advokātu birojs vērš uzmanību uz būtisku risku pašreizējā redakcijā, kas var novest pie netaisnīgas likuma piemērošanas. Likumprojektam ir nepārprotami jānosaka proporcionalitātes princips. Redakcijai ir jāizslēdz jebkāda iespējamība, ka, īpašuma platībai kaut par matu pārsniedzot noteikto limitu, nodoklis tiek aprēķināts par visu īpašumu kopumā. ✔️ Iedomāsimies situāciju: Jums pilsētā pieder ģimenes māja ar 1500 kvadrātmetru lielu zemes gabalu. Saskaņā ar jauno likumprojektu, Jūs par šo īpašumu NĪN nemaksāsiet. Taču, ja Jūsu zemes platība būs 1501 kvadrātmetrs, pastāv risks, ka likuma nepilnīgas interpretācijas rezultātā Jums tiks piemērots nodoklis par visiem 1501 kvadrātmetriem. Mūsu nostāja ir skaidra: ar nodokli būtu jāapliek tikai tā platība, kas pārsniedz likumprojektā norādīto normu. Proti, iepriekš minētajā piemērā (1501 kvadrātmetra gadījumā) NĪN būtu jāmaksā tikai par šo vienu platību pārsniedzošo kvadrātmetru, proporcionāli aprēķinot to no kopējās kadastrālās vērtības. ✔️ Šāda pieeja nodrošinātu tiesisko vienlīdzību, pasargātu iedzīvotājus no nesamērīgiem nodokļu lēcieniem minimālu platības atšķirību dēļ un pilnībā atbilstu likumprojekta sākotnējam mērķim – radīt drošu un paredzamu nodokļu sistēmu. Tā kā mēs zinām, ka mūsu biroja ierakstiem seko līdzi arī daudzi politiķi un deputāti, mēs izmantojam šo iespēju, lai tieši aicinātu likumdevēju sadzirdēt šo argumentu un attiecīgi pilnveidot likumprojekta tekstu pirms tā galīgās pieņemšanas.
Felipes gadījums: Vai influencerim pienākas Latvijas pilsonība par
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. aprīlis
Šobrīd sabiedrības un likumdevēju uzmanības lokā ir nonācis jautājums par iespējamu Latvijas pilsonības piešķiršanu izņēmuma kārtā Brazīlijas pilsonim Felipem.
Videonovērošana caur durvju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. aprīlis
Viedās tehnoloģijas un drošības risinājumi aizvien biežāk ienāk mūsu ikdienā, un viena no populārām izvēlēm ir durvju "actiņas" ar iebūvētu videokameru.
10 bērni, 40 darba gadi un 503 eiro pensija: Vai valsts adekvāti novērtē vecāku ieguldījumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 8. aprīlis
Nesen portālā “Delfi” izskanēja stāsts par Maiju no Lizuma pagasta. Viņa ir izaudzinājusi 10 bērnus un, neraugoties uz kuplo ģimeni, viņas darba stāžs ir 40 gadi.
Netaisnīgi zaudēts iepirkums? Kā veiksmīgi piedzīt neiegūto peļņu no pasūtītāja
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. aprīlis
Dalība publiskajos iepirkumos prasa milzīgus resursus, tāpēc situācija, kad pasūtītājs pieļauj pārkāpumus un netaisnīgi liedz jums uzvaru, ir ne tikai nomācoša, bet arī finansiāli sāpīga.