Vai saules paneļi uz ēkas fasādes vienmēr ir atļauti? Interesantas atziņas no jaunākās tiesu prakses

Lauris Klagišs • 2026. gada 14. aprīlis

✔️ Arvien vairāk nekustamo īpašumu īpašnieku izvēlas investēt zaļajā enerģijā, taču vai vienmēr drīkstam uzstādīt saules paneļus tur, kur tas šķiet visizdevīgāk? Nesenais Administratīvās apgabaltiesas spriedums ievieš skaidrību jautājumā, kur satiekas privātpersonu vēlme pēc energoefektivitātes un pašvaldības pienākums sargāt pilsētvidi.

 

✔️ Kāda nekustamā īpašuma īpašniece vēlējās saskaņot 36 saules paneļu uzstādīšanu uz savas dzīvojamās ēkas sānu fasādes, 3. līdz 5. stāva līmenī. Ēka atrodas Rīgā, apbūves aizsardzības teritorijā "Maskavas priekšpilsēta", un tai ir noteikts potenciāli vērtīgas vēsturiskas būves statuss. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments šo ieceri atteica saskaņot, norādot, ka izvēlētais risinājums degradē pilsētvidi un negatīvi ietekmē skatu perspektīvu. Īpašniece tam nepiekrita, argumentējot, ka paneļi uzstādīti uz sānu, nevis ielas fasādes, turklāt Rīgā netrūkst citu ēku ar līdzīgiem risinājumiem. Lietai nonākot tiesā, atklājās vairākas ļoti interesantas juridiskas nianses, kas būtu jāzina ikvienam īpašniekam.

 

✔️ Sākotnēji pašvaldība atteikumu daļēji pamatoja ar Apbūves noteikumu punktu, kas aizliedz tehnisko iekārtu izvietošanu uz būves ielas fasādes. Pašvaldība savā tīmekļvietnē bija publicējusi skaidrojumu, mēģinot šo aizliegumu attiecināt arī uz pagalma fasādēm un jumtiem. Tiesa šādu praksi noraidīja, norādot, ka skaidrojums pārsniedz normas gramatisko saturu, un tādēļ konkrētajā lietā, kur paneļi ir uz sānu fasādes, šī norma nav piemērojama. Tas ir būtisks atgādinājums – iestādes nedrīkst radīt jaunus ierobežojumus privātpersonām ārpus skaidri noteikta regulējuma.

 

✔️ Neskatoties uz iepriekšējo punktu, tiesa īpašnieces pieteikumu noraidīja. Iemesls slēpjas faktā, ka ēka atrodas apbūves aizsardzības teritorijā. Šādās teritorijās ir jāsargā pilsētvides panorāma, siluets un skatu perspektīvas, un ēkas sānu fasādes nevar vērtēt izolēti no kopējās apbūves. Tiesa atzina, ka vizuāli kontrastējošie, tumšie saules paneļi uz ugunsmūra ir labi redzami no publiskās ārtelpas un traucē viengabalainu skatu uztveri.

 

✔️ Īpašniece centās pierādīt savu taisnību, iesniedzot fotogrāfijas ar citām Rīgas ēkām, kur paneļi ir labi redzami, uzsverot nevienlīdzīgu attieksmi. Tiesa atbildēja ar svarīgu atziņu par tiesiskās vienlīdzības principu: šis princips nerada tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska. Tas, ka citi, iespējams, ir patvaļīgi uzstādījuši iekārtas vai saņēmuši prettiesisku labumu, nedod tiesības pieprasīt tādu pašu prettiesisku labumu sev.

 

✔️ Strīdos par estētiku un iederību ainavā tiesa respektē būvvaldes arhitekta kā speciālista profesionālo vērtējumu. Tas, ka īpašniekam ir atšķirīgs – subjektīvs – viedoklis par saules paneļu izskatu, automātiski nenozīmē, ka iestādes vērtējums nav pamatots.

 

✔️ Jaunu, ilgtspējīgu tehnoloģiju izmantošana ir apsveicama, taču tā nevar kļūt par pašmērķi, ignorējot sabiedrības intereses saglabāt kvalitatīvu un kultūrvēsturiski vērtīgu pilsētvidi. Konkrētajā lietā īpašniecei saules paneļu uzstādīšana izmaksāja vairāk nekā 20 000 eiro, kas tagad, visticamāk, nesīs papildu zaudējumus to demontāžas vai pārvietošanas dēļ.

 

✔️ Galvenā mācība – pirms veikt iespaidīgas investīcijas un izvietot tehniskās iekārtas uz fasādēm (īpaši aizsargājamās apbūves teritorijās), iecere ir obligāti un savlaicīgi jāsaskaņo ar pašvaldību. Tāpat jārēķinās, ka pašvaldībai ir tiesības ierobežot šādu iekārtu vizuālo noformējumu pat tad, ja tam nav nepieciešams pilns būvniecības process.


Vai saules paneļi uz ēkas fasādes vienmēr ir atļauti? Interesantas atziņas no jaunākās tiesu prakses
VID algoritmu slazdā: Kā aizstāvēt savas tiesības, pārdodot personīgo mežu?
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. augusts
Pēdējā laikā esmu novērojis ārkārtīgi satraucošu un juridiski brāķīgu tendenci no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses.
CSDD datu noplūde: VDAR sods var sasniegt 20 miljonus eiro
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. augusts
Saistībā ar neseno CSDD datu noplūdi publiskajā telpā izskan pamatoti minējumi par sekām un atbildību.
Digitālā ilūzija un reālie parādi
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. augusts
Kriptovalūtu pasaule bieži šķiet kā vieta, kur digitālie aktīvi parādās un pazūd sekundes simtdaļās.
Formāla pieeja vai valsts patvaļa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 25. augusts
Bieži nākas saskarties ar situācijām, kurās valsts iestādes demonstrē klaju formālismu, taču nesens Latvijas Republikas Senāta lēmums izgaismo īpaši satraucošu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) praksi.
Valsts meža dienesta patvaļa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 24. augusts
Ikdienas praksē nereti saskaramies ar situācijām, kad valsts iestādes, aizbildinoties ar dabas aizsardzību, patvaļīgi un nepamatoti ierobežo personu tiesības rīkoties ar savu īpašumu.
Būtiskas izmaiņas nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem no 19. augusta
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Sākot ar 2026. gada 19. augustu, stājas spēkā nozīmīgi grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā.
CSDD par datu noplūdi klusē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. augusts
Saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), ja incidenta riska novērtējumā secināts augsts risks, CSDD ir pienākums bez nepamatotas kavēšanās par to paziņot katram skartajam datu subjektam. Manuprāt, tas nebūtu nemaz tik sarežģīti, ņemot vērā, ka CSDD rīcībā ir mūsu kontaktinformācija un šāds paziņojums varēt
CSDD datu noplūde: Kas jāzina ikvienam autovadītājam vai transportlīdzekļa īpašniekam par savām datu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. augusts
Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē.
Maksātnespējas administratoru atbildība: kad prasības pret bijušajām valdēm kļūst par līdzekļu izšķē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. augusts
Nesenā Rīgas pilsētas tiesas spriedumā lietā Nr. C771579125 atklājas satraucoša tendence maksātnespējas procesu pārvaldībā – administratoru centieni piedzīt zaudējumus no bijušajām valdes loceklēm, balstoties uz nepamatotiem un nespecifiskiem apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentu "nenodošanu".
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.