✔️ Administratīvā rajona tiesa nesen ir pasludinājusi divus savstarpēji saistītus un nozīmīgus spriedumus (2026. gada 5. maijā un 12. maijā), kas ievieš būtisku skaidrību valsts amatpersonu un ierēdņu tiesību aizsardzībā. Šie spriedumi, kas izriet no identiskiem faktiskajiem apstākļiem, detalizēti analizē robežu starp iestādes tiesībām prasīt no darbiniekiem „nevainojamu reputāciju” un konstitucionāli nostiprināto nevainīguma prezumpciju. Abu spriedumu atziņas ir īpaši svarīgas jebkuram valsts pārvaldē nodarbinātajam, kā arī iestāžu vadītājiem, jo tie skaidri norāda – iestādes rīcības brīvība reputācijas vērtēšanā nav neierobežota, un tikai iestādes iekšējie pieņēmumi nevar kalpot par pamatu dienesta attiecību izbeigšanai.

✔️ Abos gadījumos lietas pamatā bija strīds starp ilggadējām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonām un iestādi. Pret amatpersonām tika uzsākts kriminālprocess un celta apsūdzība par iespējamu valsts amatpersonas bezdarbību, neidentificējot informāciju (piezīmju lapiņu ar konteineru numuriem) kā muitas risku. Tā rezultātā pāri valsts robežai tika pārvietota krava ar ievērojamu daudzumu narkotisko vielu. Kriminālprocess pret abām personām vēlāk tika izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ, tādējādi izslēdzot amatpersonu subjektīvo vainu. Neskatoties uz kriminālprocesa izbeigšanu, VID uzsāka ierēdņu atbilstības izvērtēšanu obligātajai prasībai par nevainojamu reputāciju. Vienā no gadījumiem iestāde reputācijas risku pamatošanai izmantoja arī faktu, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izteicis aizrādījumu ierēdnim par maznozīmīgu interešu konflikta pārkāpumu (amata savienošanu). Finanšu ministrija lēma abas amatpersonas atbrīvot no amata, argumentējot, ka pati iesaiste kriminālprocesā un administratīvajos pārkāpumos liecina par reputācijas trūkumiem un ietekmē uzticības līmeni. Izskatot abas lietas, Administratīvā rajona tiesa lēmumus par atbrīvošanu no amata atzina par prettiesiskiem, atceļot tos un atjaunojot amatpersonas civildienestā. Analizējot abus spriedumus, izkristalizējas vairākas būtiskas tēzes.

✔️ Nevainīguma prezumpcijas prioritāte pār iestādes aizdomām Tiesa abos spriedumos stingri uzsvēra, ka kriminālprocesa izbeigšana uz reabilitējoša pamata izslēdz personas vainu. Iestāde nevar lēmumā par atbrīvošanu balstīties uz procesa virzītāja sākotnējiem secinājumiem vai apsūdzību, ja vēlāk kriminālprocess ir izbeigts, nekonstatējot vainu.

✔️ „Šaubu ēna” nav pietiekams pamats atlaišanai VID pozīcija balstījās uz argumentu, ka iesaiste kriminālprocesā pati par sevi apdraud iestādes reputāciju. Tiesa norādīja – ja tiktu atbalstīta šāda pieeja, jebkurš ierēdnis, kurš ticis iesaistīts kriminālprocesā, pat ja viņa vaina netiek pierādīta, saglabātu būtiskus šķēršļus dienesta turpināšanai. Iestādes norādītā "šaubu ēna" nav pietiekams apstāklis tik būtiskām sekām kā atbrīvošana no amata; iestādei ir jāpierāda konkrēti fakti un klaji neētiska rīcība.

✔️ Iestādes nedrīkst rīkoties pretrunīgi. Vienā no lietām tiesa konstatēja būtiskas pretrunas iestādes rīcībā. Proti, par tiem pašiem faktiem iestāde iepriekš jau bija vērtējusi ierēdņa rīcību, amatpersonu pārcēlusi citā (zemākā) amatā, bet disciplinārlietu neierosināja. Tiesa norādīja, ka iestādes rīcība, gadiem vēlāk aktualizējot tos pašus faktus, lai konstatētu reputācijas zaudēšanu un atbrīvotu no amata, liecina par nepamatotu un subjektīvu rīcības brīvības izmantošanu.

✔️ Maznozīmīgi pārkāpumi negrauj reputāciju neatgriezeniski Vērtējot argumentu par KNAB izteikto aizrādījumu saistībā ar amatu savienošanu, tiesa atzina, ka šāds maznozīmīgs pārkāpums (kurā turklāt administratīvā lietvedība izbeigta ar aizrādījumu) pats par sevi nav pietiekams, lai to kvalificētu kā iestādes reputāciju graujošu un nesavienojamu ar darba turpināšanu.

✔️ Tiesības uz nesaņemtās algas pilnu kompensāciju Īpaši nozīmīga ir otrā sprieduma atziņa par finansiālo atlīdzinājumu. Tiesa ne tikai atjaunoja ierēdni amatā, bet arī saskatīja tiešu cēloņsakarību starp prettiesisko atbrīvošanu un personas mantisko stāvokli. Tiesa uzlika iestādei pienākumu atlīdzināt nesaņemto darba samaksu un sociālās garantijas par visu periodu no atbrīvošanas dienas līdz atjaunošanai amatā, ieskaitot nodokļu nomaksu.

✔️ Šie tiesas spriedumi veido tiesu praksi un kalpo kā spēcīgs signāls valsts pārvaldei – reputācijas vērtējumam ir jābūt balstītam uz objektīvi pierādītiem faktiem, nevis aizdomām, atceltām apsūdzībām vai vēlmi atbrīvoties no darbinieka. Turklāt prettiesiskas atlaišanas gadījumā ierēdņiem ir plašas tiesības ne tikai uz amata atgūšanu, bet arī uz pilnvērtīgu finansiālo kompensāciju par negūto atalgojumu.