✔️ Viena no nepatīkamākajām situācijām, ar ko var saskarties nekustamā īpašuma saimnieks – atklāt, ka viņa teritorijā kāds ir atstājis bīstamus vai ražošanas atkritumus. Šādā gadījumā vienmēr rodas jautājums: kuram jāmaksā par to izvešanu? Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 30. marta spriedums lietā SKA-16/2026 ievieš skaidrību situācijās, kad atkritumu patiesais radītājs ir zināms, bet vairs neeksistē.

✔️ Valsts vides dienests (VVD) kādas komercsabiedrības īpašumā atklāja maisus ar alumīnija sārņiem. Tika noskaidrots, ka šo atkritumu faktiskais radītājs bija cits uzņēmums, kurš savu darbību bija beidzis un ticis likvidēts pirms vairākiem gadiem. Zemes īpašnieks nepiekrita VVD lēmumam par atkritumu izvešanu, argumentējot, ka viņš nav atkritumu faktiskais radītājs un tādēļ nav pareizais subjekts, kuram jāsakārto īpašums. Turklāt īpašnieks uzskatīja, ka pēc vainīgā uzņēmuma likvidācijas visa pāri palikusī manta un līdz ar to arī atbildība par atkritumu nodošanu apsaimniekotājam būtu jāuzņemas valstij. Senāts šajā spriedumā ir sniedzis būtiskas norādes par to, kā tulkojams Atkritumu apsaimniekošanas likums brīžos, kad vainīgais ir likvidēts.

✔️ Primāri atbild atkritumu radītājs: Par zemes īpašumā prettiesiski novietotu atkritumu apsaimniekošanu var būt atbildīgs gan zemes īpašnieks, gan attiecīgo atkritumu radītājs. Ja attiecīgo atkritumu radītājs ir noskaidrots, atbildība par atkritumu nodošanu apsaimniekotājam ir jāuzņemas šo atkritumu faktiskajam radītājam.

✔️ Likvidēts uzņēmums nevar būt atbildīgs: Ja faktiskais atkritumu radītājs (kapitālsabiedrība) ir likvidēts un izslēgts no komercreģistra, šādai kapitālsabiedrībai nepiemīt spēja būt apveltītai ar tiesībām un pienākumiem. Tādēļ, lai arī atkritumu faktiskais radītājs ir identificēts, tam nevar uzlikt publiski tiesisku pienākumu nodot atkritumus apsaimniekotājam, jo tas vairs nepastāv.

✔️ Zemes īpašnieks ir atbildīgs, ja vainīgais neeksistē: Gadījumā, ja nav iespējams vērsties pret faktisko piesārņotāju, atbildība par prettiesiski novietotajiem atkritumiem ir jāuzņemas zemesgabala īpašniekam. Šāda pieeja sākotnēji varētu šķist netaisnīga, jo pienākums nodot atkritumus apsaimniekotājam tiek uzlikts personai, kura nav piedalījusies zemesgabala piesārņošanā, tomēr likuma mērķis nav tikai meklēt un sodīt patieso piesārņotāju, bet gan prioritāri aizsargāt vidi, cilvēku dzīvību un veselību.

✔️ Valsts nepārņem atkritumu radītāja statusu: Atkritumu radītāja statuss un no tā izrietošais pienākums nodot atkritumus apsaimniekotājam ir personiska, ar konkrētās kapitālsabiedrības saimniecisko darbību saistīta publiski tiesiska saistība, kas izbeidzas līdz ar šīs kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Valsts, pārņemot likvidētas kapitālsabiedrības mantu, neiegūst atkritumu radītāja statusu un tai nav pienākums segt apsaimniekošanas izmaksas par atkritumiem, kas radīti citai personai piederošā īpašumā.

✔️ Ko tas nozīmē īpašumu saimniekiem? Nekustamā īpašuma iegāde un pārvaldīšana ietver ne tikai tiesības, bet arī nopietnus pienākumus. Zemes īpašniekiem ir proaktīvi jāuzrauga sava teritorija un jākontrolē tās nomnieku vai trešo personu rīcība. Ja atļausiet savā īpašumā uzkrāties atkritumiem un to radītājs bankrotēs vai tiks likvidēts, visas sakopšanas izmaksas gulsies uz jūsu kā īpašnieka pleciem.