Tiesa lemj - "Ghetto Games" paliek Grīziņkalnā

Lauris Klagišs • 2026. gada 11. maijs

✔️ Administratīvā apgabaltiesa ar savu 2026. gada 15. aprīļa spriedumu ir ieviesusi skaidrību gadiem ilgušajā strīdā par "Ghetto Games" klātbūtni Grīziņkalnā. Noraidot vietējās iedzīvotāju biedrības pieteikumu, tiesa ne tikai nosargāja 10 000 jauniešu tiesības uz jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu, bet arī spilgti izgaismoja pašas biedrības nekonstruktīvo rīcību. Šis spriedums ir lielisks piemērs tam, kā šaura un skaļa personu grupa, aizbildinoties ar "vides aizsardzību", mēģina manipulēt ar tiesību normām, lai izstumtu sabiedrībai nozīmīgu projektu no pilsētvides.

 

✔️ Biedrība tiesvedības laikā konsekventi apgalvoja, ka runā "visu Grīziņkalna iedzīvotāju vārdā", cīnoties pret pasākumu radīto troksni. Tomēr tiesa šo apgalvojumu burtiski sagrāva. Ieskatoties pašas biedrības sociālo tīklu (Facebook) kontā, tiesa konstatēja, ka daudzi vietējie iedzīvotāji publiski norobežojas no biedrības rīcības. Iedzīvotāji komentāros atklāti pauda sašutumu, lūdzot biedrību "neapkaunot Grīziņkalnu", pārtraukt darboties visu iedzīvotāju vārdā un uzsverot, ka jauniešu sportošana un mūzika viņiem netraucē.

 

✔️ Tiesa skaidri norādīja, ka biedrībai, kurā ir vien 147 biedri, nav mandāta pārstāvēt visu apkaimi. Vēl vairāk – biedrības iesniegtie "pierādījumi" par masveida neapmierinātību līdzinājās farsam: tie bija neparakstītas vēstules, izrauti fragmenti no sešu biedru "WhatsApp" sarakstes un sūdzības, kurās pat netika minēti konkrēti fakti. Biedrība pat pamanījās sūdzēties par neiespējamību turēt atvērtus logus un vēdināt telpas novembra beigās, kad ārā bija ap nulli grādu.


✔️ Katru reizi, kad Rīgas dome un "Ghetto Games" ieklausījās biedrības sūdzībās un iestrādāja līgumā jaunus kompromisus (piemēram, stingru nakts miera ievērošanu un tiešsaistes trokšņu mērīšanu), biedrība izvirzīja arvien jaunas un absurdākas prasības. Tiesa atzina, ka biedrība izvirza prasības, kas nav pamatotas un neņem vērā pilsētvides fona trokšņu kontekstu, kur pats ielas troksnis no smagā transporta regulāri pārsniedz atļautos limitus. Galu galā kļuva acīmredzams: biedrība patiesībā nevēlējās kompromisu. Viņu konsekventi uzturētais mērķis bija pilnīga Rīgas domes lēmuma atcelšana, kas nozīmētu "Ghetto Games" izlikšanu no parka pilnībā. Viņi bija gatavi atgriezt Grīziņkalnu tā vēsturiskajā "sociāli katastrofālajā" stāvoklī, iemainot 10 000 sportojošu jauniešu un labiekārtotu vidi pret dažu Pērnavas ielas iedzīvotāju vēlmi pēc lauku klusuma pilsētas centrā.

 

✔️ Visskandalozākais šajā lietā ir biedrības ciniskais mēģinājums likt nodokļu maksātājiem apmaksāt savas nepamatotās iegribas. Biedrība pieprasīja no Rīgas domes (jeb publiskā budžeta) piedzīt mantiskos zaudējumus par juridisko palīdzību 18 043,28 eiro apmērā. Pirmās instances tiesa biedrības apetīti ievērojami apgrieza, piešķirot tikai 1560,90 eiro. Taču ar to biedrībai nepietika – tā iesniedza pretapelācijas sūdzību, spītīgi pieprasot visus 18 tūkstošus. Rīgas domes pārstāvji pamatoti norādīja uz šīs prasības absurdo dabu: rēķini tiesā tika iesniegti pēdējā brīdī, to metadati radīja aizdomas par atpakaļejošu datumu, turklāt advokāti bija iekļāvuši rēķinā apmaksu par "izlīguma projektu", ko pašvaldība atzina par juridiski nekorektu un apšaubāmas kvalitātes. Atzīstot pašvaldības un "Ghetto Games" noslēgto līgumu par tiesisku, tiesa pieteikumu par zaudējumu atlīdzību noraidīja pilnībā. Rezultāts ir likumsakarīgs – nulle eiro. Biedrībai par savu nepamatoto krusta karu būs jāmaksā pašai.

 

✔️ Šis tiesas spriedums skaidri definē robežu starp leģitīmām vides tiesībām un tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Tiesai nebija šaubu, ka "Ghetto Games" sniegtais ieguldījums jauniešu integrācijā, noziedzības mazināšanā un apkaimes atdzīvināšanā ir nesalīdzināmi lielāks sabiedrības ieguvums nekā atsevišķu indivīdu subjektīvā vēlme nedzirdēt jauniešu balsis un mūziku. Biedrības izgāšanās tiesā ir signāls: vides normatīvos aktus nevar izmantot kā "vāli", lai no pilsētas izdzītu sporta pasākumus, vienlaikus mēģinot rēķinu par šo procesu uzkraut visai sabiedrībai. Bērniem un jauniešiem ir vieta pilsētā, un Grīziņkalns turpinās būt viņu mājvieta.

Tiesa lemj -
 komersanta brīvība vai beztermiņa digitāls sods
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Komersantam principā ir tiesības izvēlēties, ar ko slēgt darījumus. Taču vai tas nozīmē arī tiesības gadiem ilgi glabāt personas vārdu, personas kodu un atzīmi “nevēlams klients” — arī tad, ja personai vairs nav parādu, aktīvu saistību vai strīdu ar uzņēmumu?
Cik dārga darba devējam var būt tiesvedības novilcināšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Darba strīdi tiesā var ilgt gadiem, īpaši, ja kāda no pusēm izmanto savas tiesības spriedumus pārsūdzēt.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām, ir būtiski atgādināt par katra pilsoņa konstitucionālajām tiesībām piedalīties valsts un pašvaldību pārvaldē.
Riska personas statuss
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par fiziskas personas iekļaušanu riska personu sarakstā var būtiski ierobežot turpmāko komercdarbību.
Darbinieku atlaišana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir juridiski sarežģīts process, kurā darba devēji mēdz pieļaut dārgi maksājošas kļūdas.
Tiesas formālisms nedrīkst kaitēt darbiniekam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. septembris
Darba strīdi bieži vien ir sarežģīti, taču Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 2. septembra spriedums lietā SKC-710/2026 sniedz ļoti būtisku skaidrojumu par darbinieku tiesību aizsardzību.
Dāvids pret Goliātu sporta jomā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 18. septembris
Iedomājieties situāciju: Jūs esat ieguldījis gadiem ilgu, smagu darbu treniņos. Jūs pārstāvat savu valsti starptautiskā arēnā un atvedat mājās zeltu Eiropas čempionātā!
Nodokļu optimizācija iedzīvotājiem
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 17. septembris
Nodokļu optimizācija nav ienākumu slēpšana, fiktīvu izdevumu radīšana vai darījumu mākslīga noformēšana.
Tiesa pieķer iestādi starptautisko līgumu ignorēšanā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. septembris
VSAA bieži ieņem valsts budžetu sargājošu pozīciju, reizēm aizmirstot par personu pamattiesībām un starptautiskajiem tiesību aktiem.
Darba devēja dārgā kļūda
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. septembris
Nepamatota darbinieka atlaišana darba devējam var radīt ārkārtīgi smagas finansiālas sekas, īpaši situācijās, kad uzņēmuma vadība ignorē tiesvedības procesu.