Tiesa lemj - "Ghetto Games" paliek Grīziņkalnā
✔️ Administratīvā apgabaltiesa ar savu 2026. gada 15. aprīļa spriedumu ir ieviesusi skaidrību gadiem ilgušajā strīdā par "Ghetto Games" klātbūtni Grīziņkalnā. Noraidot vietējās iedzīvotāju biedrības pieteikumu, tiesa ne tikai nosargāja 10 000 jauniešu tiesības uz jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu, bet arī spilgti izgaismoja pašas biedrības nekonstruktīvo rīcību. Šis spriedums ir lielisks piemērs tam, kā šaura un skaļa personu grupa, aizbildinoties ar "vides aizsardzību", mēģina manipulēt ar tiesību normām, lai izstumtu sabiedrībai nozīmīgu projektu no pilsētvides.
✔️ Biedrība tiesvedības laikā konsekventi apgalvoja, ka runā "visu Grīziņkalna iedzīvotāju vārdā", cīnoties pret pasākumu radīto troksni. Tomēr tiesa šo apgalvojumu burtiski sagrāva. Ieskatoties pašas biedrības sociālo tīklu (Facebook) kontā, tiesa konstatēja, ka daudzi vietējie iedzīvotāji publiski norobežojas no biedrības rīcības. Iedzīvotāji komentāros atklāti pauda sašutumu, lūdzot biedrību "neapkaunot Grīziņkalnu", pārtraukt darboties visu iedzīvotāju vārdā un uzsverot, ka jauniešu sportošana un mūzika viņiem netraucē.
✔️ Tiesa skaidri norādīja, ka biedrībai, kurā ir vien 147 biedri, nav mandāta pārstāvēt visu apkaimi. Vēl vairāk – biedrības iesniegtie "pierādījumi" par masveida neapmierinātību līdzinājās farsam: tie bija neparakstītas vēstules, izrauti fragmenti no sešu biedru "WhatsApp" sarakstes un sūdzības, kurās pat netika minēti konkrēti fakti. Biedrība pat pamanījās sūdzēties par neiespējamību turēt atvērtus logus un vēdināt telpas novembra beigās, kad ārā bija ap nulli grādu.
✔️ Katru reizi, kad Rīgas dome un "Ghetto Games" ieklausījās biedrības sūdzībās un iestrādāja līgumā jaunus kompromisus (piemēram, stingru nakts miera ievērošanu un tiešsaistes trokšņu mērīšanu), biedrība izvirzīja arvien jaunas un absurdākas prasības. Tiesa atzina, ka biedrība izvirza prasības, kas nav pamatotas un neņem vērā pilsētvides fona trokšņu kontekstu, kur pats ielas troksnis no smagā transporta regulāri pārsniedz atļautos limitus. Galu galā kļuva acīmredzams: biedrība patiesībā nevēlējās kompromisu. Viņu konsekventi uzturētais mērķis bija pilnīga Rīgas domes lēmuma atcelšana, kas nozīmētu "Ghetto Games" izlikšanu no parka pilnībā. Viņi bija gatavi atgriezt Grīziņkalnu tā vēsturiskajā "sociāli katastrofālajā" stāvoklī, iemainot 10 000 sportojošu jauniešu un labiekārtotu vidi pret dažu Pērnavas ielas iedzīvotāju vēlmi pēc lauku klusuma pilsētas centrā.
✔️ Visskandalozākais šajā lietā ir biedrības ciniskais mēģinājums likt nodokļu maksātājiem apmaksāt savas nepamatotās iegribas. Biedrība pieprasīja no Rīgas domes (jeb publiskā budžeta) piedzīt mantiskos zaudējumus par juridisko palīdzību 18 043,28 eiro apmērā. Pirmās instances tiesa biedrības apetīti ievērojami apgrieza, piešķirot tikai 1560,90 eiro. Taču ar to biedrībai nepietika – tā iesniedza pretapelācijas sūdzību, spītīgi pieprasot visus 18 tūkstošus. Rīgas domes pārstāvji pamatoti norādīja uz šīs prasības absurdo dabu: rēķini tiesā tika iesniegti pēdējā brīdī, to metadati radīja aizdomas par atpakaļejošu datumu, turklāt advokāti bija iekļāvuši rēķinā apmaksu par "izlīguma projektu", ko pašvaldība atzina par juridiski nekorektu un apšaubāmas kvalitātes. Atzīstot pašvaldības un "Ghetto Games" noslēgto līgumu par tiesisku, tiesa pieteikumu par zaudējumu atlīdzību noraidīja pilnībā. Rezultāts ir likumsakarīgs – nulle eiro. Biedrībai par savu nepamatoto krusta karu būs jāmaksā pašai.
✔️ Šis tiesas spriedums skaidri definē robežu starp leģitīmām vides tiesībām un tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Tiesai nebija šaubu, ka "Ghetto Games" sniegtais ieguldījums jauniešu integrācijā, noziedzības mazināšanā un apkaimes atdzīvināšanā ir nesalīdzināmi lielāks sabiedrības ieguvums nekā atsevišķu indivīdu subjektīvā vēlme nedzirdēt jauniešu balsis un mūziku. Biedrības izgāšanās tiesā ir signāls: vides normatīvos aktus nevar izmantot kā "vāli", lai no pilsētas izdzītu sporta pasākumus, vienlaikus mēģinot rēķinu par šo procesu uzkraut visai sabiedrībai. Bērniem un jauniešiem ir vieta pilsētā, un Grīziņkalns turpinās būt viņu mājvieta.










