Privāta sarakste vai mērķēts spams? Tiesa atklāj Datu valsts inspekcijas paviršības datu aizsardzības uzraudzībā

Lauris Klagišs • 2026. gada 6. maijs

✔️ Iedomājieties situāciju: jūs savā tālrunī regulāri saņemat nevēlamas īsziņas, kurās tiek kritizēta jūsu reliģiskā pārliecība un reklamēta specifiska tīmekļvietne. Sūtītājs slēpj savu identitāti, izmantojot mainītu SMS nosaukumu. Jūs vēršaties Datu valsts inspekcijā (DVI), sagaidot savu tiesību aizsardzību, taču iestāde atbild, ka viss ir kārtībā – tas esot tikai "mājsaimniecības izņēmums" un uzraudzības iestādei te nav ko darīt. Tieši šādu – juridiski apšaubāmu un paviršu – DVI praksi skarbi novērtēja Administratīvā rajona tiesa lietā Nr. A420199624, uzliekot iestādei par pienākumu atkārtoti un pēc būtības izvērtēt cietušās personas sūdzību. Šis spriedums ir nopietns signāls tam, ka uzraudzības iestāde nedrīkst formāli "atrakstīties", ignorējot acīmredzamus tehnoloģiskus un juridiskus faktus.

 

✔️ Izskatot lietu, tiesa konstatēja virkni būtisku trūkumu un neizdarību Datu valsts inspekcijas darbā, kas noveda pie prettiesiska lēmuma pieņemšanas. Sākotnēji jāatzīmē, ka DVI pat nespēja ievērot Datu regulā noteikto sūdzības izskatīšanas termiņu. DVI savus secinājumus balstīja gandrīz tikai uz paša datu apstrādātāja (SMS sūtītāja) skaidrojumiem, neizvērtējot situāciju kritiski. Sūtītājs iestādei apgalvoja, ka vienkārši "sarakstās ar draugiem", un inspekcijai ar to pietika. Tiesa norādīja, ka realitātē nekāda informācijas apmaiņa vai sarakste nenotika – pieteicējs saņēma vienvirziena nevēlamas reklāmas.

 

✔️ Inspekcija pilnībā ignorēja faktu, ka īsziņas tika sūtītas, izmantojot mainītu SMS sūtītāja identifikatoru (ID). Tiesas procesā tika pamatoti izcelts, ka šādai darbībai ir nepieciešama specializēta programmatūra vai trešo personu pakalpojumi , kas nepārprotami pārsniedz vidusmēra lietotāja "mājsaimniecības" iespējas. DVI šo apstākli pat nepapūlējās noskaidrot. Neskatoties uz to, ka reklamētās vietnes un saziņā izmantotais tālruņa numurs bija saistīti ar konkrētām juridiskām personām , DVI nesniedza nekādu vērtējumu par šo uzņēmumu faktisko iesaisti datu apstrādē.

 

✔️ Tiesa atgādināja DVI, ka tās pienākums ir izskatīt sūdzības ar pienācīgu rūpību, veicot visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu faktu patiesos apstākļus. Spriedumā uzsvērts: tas vien, ka personas kādreiz ir bijušas vienas un tās pašas organizācijas biedri, automātiski nenozīmē, ka jebkura turpmākā datu apstrāde notiek "personiska vai mājsaimnieciska pasākuma ietvaros". Sistēmiska un masveidīga nevēlamu SMS sūtīšana daudziem organizācijas biedriem iziet ārpus privātās sfēras robežām, īpaši, ja tam tiek izmantoti profesionāli tehniskie rīki. Paslēpšanās aiz izdomāta "draudzības" vai "personīgo mērķu" vairoga, veicot masveida tiešo mārketingu vai informācijas izplatīšanu, tiesā neizturēs kritiku.

 

✔️ Šis spriedums ir iemesls nepadoties. Ja DVI sniedz formālu un paviršu atbildi, jums ir tiesības prasīt, lai iestāde veic reālu, nevis iluzoru izmeklēšanu. Tiesas ceļš var būt efektīvs līdzeklis iestādes bezdarbības novēršanai. Tiesas nolēmums ir skaidrs norādījums DVI uzlabot savu analītisko kapacitāti, it īpaši jautājumos, kas skar modernās saziņas tehnoloģijas un slēptu juridisko personu iesaisti. Iestādei uzdots viena mēneša laikā kļūdas labot un atkārtoti izvērtēt lietas apstākļus.


Privāta sarakste vai mērķēts spams
VID arvien biežāk atzīst savas kļūdas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Kad iesaldēta nauda zaudē vērtību: Valstij jākompensē inflācijas radītie zaudējumi par nepamatotu ar
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. augusts
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.