✔️ Darba aizsardzība būvniecībā un smago darbu veikšanā nav tikai formāla papīru smērēšana – tās ir prasības, kas burtiski glābj dzīvības. Nesenā Administratīvās apgabaltiesas 2026. gada 25. marta spriedumā tiek skatīta traģiska lieta, kas izgaismo ļoti būtisku niansi: pat tad, ja darbinieks ir rīkojies patvaļīgi vai viņa asinīs tiek konstatēts alkohols, tas automātiski neatbrīvo darba devēju no atbildības par nelaimes gadījumu.

✔️ Nelaimes gadījums norisinājās 2023. gada 21. novembrī. Divi uzņēmuma darbinieki veica aptuveni 550 kg smagu seifa durvju un ailes demontāžu un pārvietošanu. Darbu gaitā, kad seifa daļa jau bija atslogota no sienas, tā sasvērās un ar vērtnes augšējo daļu uzkrita virsū vienam no darbiniekiem, piespiežot viņu pie sienas. Gūtās traumas bija letālas. Darba devējs nepiekrita Valsts darba inspekcijas atzinumam, ka notikušais ir uzskatāms par nelaimes gadījumu darbā (darba vides faktoru iedarbības rezultātu).

✔️ Darba devējs tiesā skaidroja, ka demontāžas plāns vēl nebija līdz galam izstrādāts un tiešs rīkojums darbus uzsākt netika dots. Darbinieki esot rīkojušies patvaļīgi. Savukārt, tiesa norādīja, ka jēdziens "darba vide" ir interpretējams plaši – tas aptver jebkuru vietu, kur nodarbinātais veic darbu, un jebkuru vietu, kas viņam ir pieejama darba veikšanas sakarā. Darbinieks ir pakļauts darba vides faktoriem visu to laiku, kamēr viņš atrodas darba devēja rīcībā un noteiktajā teritorijā. Konkrētajā situācijā uzņēmuma pārstāvis atradās objektā, redzēja un dzirdēja, ka demontāžas darbi ir uzsākti, un norādījumu tos pārtraukt nedeva savlaicīgi.

✔️ Izmeklēšanā atklājās būtisks fakts – bojāgājušā darbinieka asinīs tika konstatēta 0,43 promiles (‰) liela etilspirta koncentrācija. Darba devējs argumentēja, ka cietušais apzināti pārkāpis darba aizsardzības instrukciju, kas nosaka aizliegumu atrasties darbā alkohola ietekmē. Savukārt, tiesa norādīja, ka pats fakts, ka darbinieks ir lietojis alkoholu, automātiski neizslēdz nelaimes gadījuma saistību ar darba vidi. Likums prasa konstatēt tiešu cēloņsakarību starp alkohola lietošanu un nelaimes gadījumu. Lietā noskaidrots, ka kolēģi un uzņēmuma vadītājs pirms negadījuma ar cietušo komunicēja, taču neviens nenovēroja alkohola lietošanas klīniskās pazīmes (piemēram, neadekvātu uzvedību, grīļīgu gaitu, specifisku smaku vai palēninātu reakciju). Tiesa atzina, ka negadījuma patiesais cēlonis bija darba aizsardzības prasību pārkāpumi no darba devēja puses – uzņēmumam nebija izstrādātas drošas darba metodes šādu smagu konstrukciju demontāžai.

✔️ Šis spriedums skaidri iezīmē darba devēja atbildības robežas. Nepietiek ar vispārīgiem darba drošības noteikumiem. Katram paaugstinātas bīstamības darbam (kā smagu konstrukciju demontāžai) ir jābūt iepriekš izplānotam, un darbiniekiem ir jābūt skaidri instruētiem par drošām darba metodēm. Ja uzņēmuma vadītājs vai atbildīgā persona atrodas objektā un redz, ka darbinieki izmanto nedrošas metodes vai sāk darbu bez atļaujas, darbi ir jāaptur nekavējoties. Kavēšanās vai novēloti saucieni situāciju neglābs.

✔️ Alkohola reibums izslēdz darba devēja atbildību tikai tad, ja tas ir bijis galvenais un tiešais negadījuma cēlonis (piemēram, ļoti smaga intoksikācija, kas būtiski traucē motorās funkcijas un līdzsvaru). Ja jums rodas aizdomas par darbinieka stāvokli pēc ārējām pazīmēm (grīļošanās, smaka, neadekvāta uzvedība), nekavējoties atstādiniet viņu no darba pienākumu veikšanas.