Jaunais Kapsētu likums: Būtiskākās izmaiņas un ietekme uz kapavietu uzturētājiem

Lauris Klagišs • 2026. gada 24. aprīlis

✔️ Saeima ir pieņēmusi jaunu "Kapsētu likumu", kas stājas spēkā 2026. gada 29. aprīlī. Līdz šim Latvijā nepastāvēja vienots tiesiskais regulējums, un katra pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem patstāvīgi lēma par kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas un apbedīšanas kārtību, kas radīja atšķirīgas prasības dažādās teritorijās. Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu, vienotu un skaidru pašvaldību kapsētu izveidošanas, apsaimniekošanas un kapavietu piešķiršanas kārtību, cienot ikviena tiesības uz atdusas vietu. Ar jaunā likuma spēkā stāšanos līdzšinējie pašvaldību saistošie noteikumi par kapsētu izmantošanu zaudē spēku. Tie būs piemērojami vairs tikai tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar jauno likumu, un ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam. Zemāk esam apkopojuši galvenās izmaiņas likumdošanā un to, kas turpmāk jāņem vērā iedzīvotājiem, kuri rūpējas par savu tuvinieku kapavietām.

 

✔️ Pašvaldībām ir noteikts pienākums izveidot un uzturēt elektronisku kapsētu apbedījumu reģistru. Tajā tiks iekļauta kapavietu numerācija, izvietojuma shēma, ziņas par apbedītajiem un kapavietas turētājiem. Daļa no reģistra datu būs publiski pieejama pašvaldības mājaslapā, tostarp kapavietu shēma, mirušā vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas datums, kā arī informācija par tām kapavietām, kuras atzītas par nekoptām. Reģistrs pašvaldībām jāizveido 4 gadu laikā, bet vēsturiskie dati tajā jāievada 7 gadu laikā no likuma spēkā stāšanās. Kapsētu īpašniekiem un kremācijas pakalpojumu sniedzējiem būs septiņu dienu laikā jāaktualizē ziņas Fizisko personu reģistrā par veiktajiem apbedījumiem vai kremācijas faktu.

 

✔️ Likums skaidri definē, ka kapavietas piešķiršana notiek, pašvaldībai izdodot administratīvo aktu. Lēmumu pieņem, izdarot ierakstu kapsētu reģistrā, kas iedzīvotājiem nodrošina skaidras juridiskas garantijas. Pašvaldības lēmums, ar kuru atteikta kapavietas piešķiršana vai kapavietas turētāja tiesību piešķiršana, ir apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu pieņem septiņu dienu laikā no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas. 


✔️ Ja kapavietas turētājs (cilvēks, uz kura vārda reģistrēta kapavieta) nomirst, tiesības turpināt lietot šo kapavietu var lūgt viņa laulātais, radinieks vai persona, ar kuru turētājs dzīvoja vienā mājsaimniecībā. Ja vēlaties savas kapavietas turētāja tiesības nodot citai personai vēl savas dzīves laikā, pašvaldībā būs jāiesniedz motivēts iesniegums. Svarīgi, ka personai, kurai vēlaties tiesības nodot, 14 dienu laikā jāiesniedz pašvaldībai sava rakstveida piekrišana, pretējā gadījumā maiņa tiks atteikta.


✔️ Pozitīva ziņa ir tā, ka uz kapavietas labiekārtošanas darbiem, piemēram, pieminekļu vai apmaļu uzstādīšanai, netiks piemērots būvniecības tiesiskais regulējums. Tātad saskaņošana būvvaldē nebūs nepieciešama. Tomēr jāievēro piesardzība, veicot stādījumus vai novietojot elementus – kapavietas turētāja pienākums ir rūpēties, lai stādījumi un citi labiekārtojuma elementi neaizņem un nebojā citas blakus esošās kapavietas vai koplietošanas teritoriju.


✔️ Ja rodas nepieciešamība jau esošā kapavietā apglabāt citu mirušo, virsapbedījumu drīkstēs veikt ne agrāk kā 20 gadus pēc iepriekšējās apbedīšanas. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā gruntsūdens līmeni un saņemot Veselības inspekcijas atļauju, šo termiņu varēs samazināt līdz 15 gadiem.


✔️ Jaunais likums ievieš vienotu un taisnīgu kārtību, kā rīkoties ar pamestām kapu vietām. Kapsētas apsaimniekotājs ne retāk kā reizi gadā (no 1. aprīļa līdz 1. novembrim) apsekos teritoriju un fiksēs ilgstoši nekoptās kapavietas. Pašvaldība pieņems lēmumu par kapavietas atzīšanu par nekoptu un informēs tās turētāju. Ja uzturētājs nebūs zināms, kapavietā tiks novietots īpašs informatīvs paziņojums. Ja triju gadu laikā pēc lēmuma pieņemšanas kapavieta joprojām netiks sakopta, pašvaldībai būs tiesības atņemt kapavietas izmantošanas tiesības un piešķirt šo vietu citai personai. Ja kapavietā atrodas vērtīgs piemineklis (ar kultūrvēsturisku vai māksliniecisku vērtību), tas būs jāsaglabā, iepriekš konsultējoties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Kam jāremontē Tavs balkons
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. aprīlis
Darba aizsardzība būvniecībā un smago darbu veikšanā nav tikai formāla papīru smērēšana – tās ir prasības, kas burtiski glābj dzīvības.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. aprīlis
Mūsdienu digitālajā laikmetā saziņa var notikt visdažādākajos un reizēm arī visnegaidītākajos veidos. Mūsu biroja klienti bieži jautā: cik tālu sniedzas tiesas noteiktais aizliegums sazināties ar personu, ja ir piemērota pagaidu aizsardzība pret vardarbību?
Kam jāremontē Tavs balkons
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. aprīlis
Ja daudzdzīvokļu mājas balkonam sāk drupt apmales vai rūsēt margas, bieži vien pirmais solis ir sūdzēties namu pārvaldniekam.
Kad iestājas kriminālatbildība par datu nelikumīgu izmantošanu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. aprīlis
Nesen medijos izskanēja ziņa par uzsāktu kriminālprocesu, kas saistīts ar iespējamām nelikumīgām darbībām ar komponista Raimonda Paula personas datiem.
Kā atbrīvoties no nevajadzīga nekustamā īpašuma
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. aprīlis
Nekustamais īpašums parasti asociējas ar stabilitāti un vērtību, taču dzīvē mēdz būt situācijas, kad tas kļūst par smagu finansiālu vai juridisku nastu.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 16. aprīlis
Rīgas ielās aizvien biežāk parādās jauna veida videonovērošanas kameras, piemēram, iekārtas "Strops", kuras izmanto pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
Atalgojuma noslēpumu beigas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 15. aprīlis
Vienāds atalgojums par vienādu vai vienādas vērtības darbu ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem
Vai saules paneļi uz ēkas fasādes vienmēr ir atļauti
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. aprīlis
Arvien vairāk nekustamo īpašumu īpašnieku izvēlas investēt zaļajā enerģijā, taču vai vienmēr drīkstam uzstādīt saules paneļus tur, kur tas šķiet visizdevīgāk?
Valdes locekļa personīgā atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem: Mīti, realitāte un aizsardzības ie
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. aprīlis
Daudzi uzņēmēji joprojām uzskata, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību pilnībā pasargā viņu personīgo maku.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. aprīlis
✔️ Saeimā nesen ir iesniegts jauns likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Mūsu advokātu birojs seko līdzi šīm likumdošanas izmaiņām, jo tās tiešā veidā ietekmēs teju katru Latvijas iedzīvotāju. Mēs pilnībā atbalstām šīs iniciatīvas pamatdomu, taču uzskatām, ka tās veiksmīgai un taisnīgai ieviešanai ir nepieciešami kritiski precizējumi. ✔️ Iesniegtie grozījumi paredz nozīmīgu atvieglojumu – ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neaplikt vienu Latvijas pilsoņa īpašumā esošu nekustamo īpašumu, ko persona ir deklarējusi kā savu dzīvesvietu. Šis atbrīvojums attiektos arī uz mājoklim piekritīgo zemes platību - pilsētās un pagastos – līdz 1500 kvadrātmetriem, viensētās – līdz 2 hektāriem. Paredzēts, ka šīs izmaiņas varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī. ✔️ Likumprojekta izstrādātāji pamatoti norāda, ka pašreizējā, no kadastrālās vērtības atkarīgā nodokļu sistēma var būtiski ietekmēt mājsaimniecību ekonomisko stāvokli. Mēs piekrītam, ka augstāki nodokļi palielina nabadzības risku un var veicināt iedzīvotāju emigrāciju. Tāpat šāda prakse nav nekas unikāls Eiropā. Vairākās citās valstīs, piemēram, Dānijā, Francijā, Beļģijā, Maltā un Īrijā, fizisko personu pirmais mājoklis ir atbrīvots no NĪN. Šādas politikas ieviešana Latvijā palīdzētu mazināt finansiālo slogu iedzīvotājiem, kā arī aizsargātu Satversmes 105. pantā garantētās ikviena tiesības uz īpašumu. ✔️ Lai gan mēs atzinīgi vērtējam likumprojektā ielikto pamatdomu, mūsu advokātu birojs vērš uzmanību uz būtisku risku pašreizējā redakcijā, kas var novest pie netaisnīgas likuma piemērošanas. Likumprojektam ir nepārprotami jānosaka proporcionalitātes princips. Redakcijai ir jāizslēdz jebkāda iespējamība, ka, īpašuma platībai kaut par matu pārsniedzot noteikto limitu, nodoklis tiek aprēķināts par visu īpašumu kopumā. ✔️ Iedomāsimies situāciju: Jums pilsētā pieder ģimenes māja ar 1500 kvadrātmetru lielu zemes gabalu. Saskaņā ar jauno likumprojektu, Jūs par šo īpašumu NĪN nemaksāsiet. Taču, ja Jūsu zemes platība būs 1501 kvadrātmetrs, pastāv risks, ka likuma nepilnīgas interpretācijas rezultātā Jums tiks piemērots nodoklis par visiem 1501 kvadrātmetriem. Mūsu nostāja ir skaidra: ar nodokli būtu jāapliek tikai tā platība, kas pārsniedz likumprojektā norādīto normu. Proti, iepriekš minētajā piemērā (1501 kvadrātmetra gadījumā) NĪN būtu jāmaksā tikai par šo vienu platību pārsniedzošo kvadrātmetru, proporcionāli aprēķinot to no kopējās kadastrālās vērtības. ✔️ Šāda pieeja nodrošinātu tiesisko vienlīdzību, pasargātu iedzīvotājus no nesamērīgiem nodokļu lēcieniem minimālu platības atšķirību dēļ un pilnībā atbilstu likumprojekta sākotnējam mērķim – radīt drošu un paredzamu nodokļu sistēmu. Tā kā mēs zinām, ka mūsu biroja ierakstiem seko līdzi arī daudzi politiķi un deputāti, mēs izmantojam šo iespēju, lai tieši aicinātu likumdevēju sadzirdēt šo argumentu un attiecīgi pilnveidot likumprojekta tekstu pirms tā galīgās pieņemšanas.