Jaunais Kapsētu likums: Būtiskākās izmaiņas un ietekme uz kapavietu uzturētājiem

Lauris Klagišs • 2026. gada 24. aprīlis

✔️ Saeima ir pieņēmusi jaunu "Kapsētu likumu", kas stājas spēkā 2026. gada 29. aprīlī. Līdz šim Latvijā nepastāvēja vienots tiesiskais regulējums, un katra pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem patstāvīgi lēma par kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas un apbedīšanas kārtību, kas radīja atšķirīgas prasības dažādās teritorijās. Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu, vienotu un skaidru pašvaldību kapsētu izveidošanas, apsaimniekošanas un kapavietu piešķiršanas kārtību, cienot ikviena tiesības uz atdusas vietu. Ar jaunā likuma spēkā stāšanos līdzšinējie pašvaldību saistošie noteikumi par kapsētu izmantošanu zaudē spēku. Tie būs piemērojami vairs tikai tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar jauno likumu, un ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam. Zemāk esam apkopojuši galvenās izmaiņas likumdošanā un to, kas turpmāk jāņem vērā iedzīvotājiem, kuri rūpējas par savu tuvinieku kapavietām.

 

✔️ Pašvaldībām ir noteikts pienākums izveidot un uzturēt elektronisku kapsētu apbedījumu reģistru. Tajā tiks iekļauta kapavietu numerācija, izvietojuma shēma, ziņas par apbedītajiem un kapavietas turētājiem. Daļa no reģistra datu būs publiski pieejama pašvaldības mājaslapā, tostarp kapavietu shēma, mirušā vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas datums, kā arī informācija par tām kapavietām, kuras atzītas par nekoptām. Reģistrs pašvaldībām jāizveido 4 gadu laikā, bet vēsturiskie dati tajā jāievada 7 gadu laikā no likuma spēkā stāšanās. Kapsētu īpašniekiem un kremācijas pakalpojumu sniedzējiem būs septiņu dienu laikā jāaktualizē ziņas Fizisko personu reģistrā par veiktajiem apbedījumiem vai kremācijas faktu.

 

✔️ Likums skaidri definē, ka kapavietas piešķiršana notiek, pašvaldībai izdodot administratīvo aktu. Lēmumu pieņem, izdarot ierakstu kapsētu reģistrā, kas iedzīvotājiem nodrošina skaidras juridiskas garantijas. Pašvaldības lēmums, ar kuru atteikta kapavietas piešķiršana vai kapavietas turētāja tiesību piešķiršana, ir apstrīdams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu pieņem septiņu dienu laikā no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas. 


✔️ Ja kapavietas turētājs (cilvēks, uz kura vārda reģistrēta kapavieta) nomirst, tiesības turpināt lietot šo kapavietu var lūgt viņa laulātais, radinieks vai persona, ar kuru turētājs dzīvoja vienā mājsaimniecībā. Ja vēlaties savas kapavietas turētāja tiesības nodot citai personai vēl savas dzīves laikā, pašvaldībā būs jāiesniedz motivēts iesniegums. Svarīgi, ka personai, kurai vēlaties tiesības nodot, 14 dienu laikā jāiesniedz pašvaldībai sava rakstveida piekrišana, pretējā gadījumā maiņa tiks atteikta.


✔️ Pozitīva ziņa ir tā, ka uz kapavietas labiekārtošanas darbiem, piemēram, pieminekļu vai apmaļu uzstādīšanai, netiks piemērots būvniecības tiesiskais regulējums. Tātad saskaņošana būvvaldē nebūs nepieciešama. Tomēr jāievēro piesardzība, veicot stādījumus vai novietojot elementus – kapavietas turētāja pienākums ir rūpēties, lai stādījumi un citi labiekārtojuma elementi neaizņem un nebojā citas blakus esošās kapavietas vai koplietošanas teritoriju.


✔️ Ja rodas nepieciešamība jau esošā kapavietā apglabāt citu mirušo, virsapbedījumu drīkstēs veikt ne agrāk kā 20 gadus pēc iepriekšējās apbedīšanas. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā gruntsūdens līmeni un saņemot Veselības inspekcijas atļauju, šo termiņu varēs samazināt līdz 15 gadiem.


✔️ Jaunais likums ievieš vienotu un taisnīgu kārtību, kā rīkoties ar pamestām kapu vietām. Kapsētas apsaimniekotājs ne retāk kā reizi gadā (no 1. aprīļa līdz 1. novembrim) apsekos teritoriju un fiksēs ilgstoši nekoptās kapavietas. Pašvaldība pieņems lēmumu par kapavietas atzīšanu par nekoptu un informēs tās turētāju. Ja uzturētājs nebūs zināms, kapavietā tiks novietots īpašs informatīvs paziņojums. Ja triju gadu laikā pēc lēmuma pieņemšanas kapavieta joprojām netiks sakopta, pašvaldībai būs tiesības atņemt kapavietas izmantošanas tiesības un piešķirt šo vietu citai personai. Ja kapavietā atrodas vērtīgs piemineklis (ar kultūrvēsturisku vai māksliniecisku vērtību), tas būs jāsaglabā, iepriekš konsultējoties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Jaunais Kapsētu likums: Būtiskākās izmaiņas un ietekme uz kapavietu uzturētājiem
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.
Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputācij
Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Sagatavojot un parakstot līgumus, praksē bieži nākas saskarties ar bīstamu mītu – cilvēki paļaujas, ka dokumenta virsraksts (piemēram, "Īres līgums") automātiski nosaka tā juridisko spēku un aizsargā iesaistītās puses.
Darba līgums pret uzņēmuma līgumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien uzņēmēji, piesaistot papildu darbaspēku vai ārpakalpojumus, saskaras ar dilemmu – kādu līgumu slēgt ar piesaistīto personu.
Kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Darba strīdi par nepamatotu atlaišanu ir sarežģīts un emocionāls process gan darbiniekam, gan darba devējam.
Kas slēdz līgumu un kurš maksā kaimiņa parādu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un komunālo pakalpojumu nodrošināšana bieži raisa juridiskus strīdus, īpaši, kad runa ir par neatgūstamiem parādiem.
Absurda teātris VID gaumē: Kā aizmirsts 40 eiro sods sagrauj miljonu biznesa reputāciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Valsts digitalizācija? Drīzāk digitālā diktatūra. Mums gadiem stāstīja, ka IT sistēmas atvieglos uzņēmēju un valsts saziņu, taču praksē mēs esam radījuši birokrātisku Frankenšteinu, kurš akli, brutāli un bez mazākās loģikas soda godprātīgus nodokļu maksātājus.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. maijs
Ikdienas satiksmē situācijas mēdz būt mānīgas. Rīgas pašvaldības policija piemēroja 40 eiro naudas sodu (8 naudas soda vienības) kāda transportlīdzekļa AUDI īpašniecei par auto novietošanu krustojumā.
Kļūdās visi – gan tiesa, gan VID
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. maijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse, vēlāk atprasot jau piešķirtos valsts atbalsta līdzekļus uzņēmumiem, ir radījusi ievērojamu spriedzi uzņēmējdarbības vidē.