✔️ Būvniecības ieceres saskaņošana bieži šķiet kā birokrātisku formalitāšu process, taču pirms āmura un urbja ņemšanas rokās ir svarīgi pārliecināties, vai jums patiešām pieder telpa, kurā plānojat veikt darbus. Jaunākā Latvijas Republikas Senāta prakse atgādina – paļaušanās tikai uz valsts reģistru datiem var novest pie tiesvedības un patvaļīgas būvniecības statusa. Nesenā Senāta Administratīvo lietu departamenta 2026. gada 12. februāra spriedumā (lieta Nr. SKA-23/2026) tika vērtēts interesants un daudziem dzīvokļu īpašniekiem aktuāls strīds.

✔️ Kāda dzīvokļa īpašniece iesniedza būvvaldē apliecinājuma karti dzīvokļa vienkāršotai atjaunošanai. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (Kadastra) datiem, konkrēta papildu telpa atradās attiecīgā dzīvokļa sastāvā. Tomēr kaimiņi cēla trauksmi par patvaļīgu būvniecību bēniņos un izmaiņām inženierkomunikācijās, kas tieši ietekmēja ēkas kopīpašumu – tostarp koplietošanas tualeti. Lietas materiāli atklāja, ka sākotnējā dzīvokļa telpu plānojumā tualete vispār neatradās. Izrādījās, ka būvdarbu laikā īpašniece bija patvaļīgi likvidējusi kanalizācijas atgaisošanas sistēmu, kas atradās blakus esošajā koplietošanas tualetē. Turklāt no šīs koplietošanas telpas pieslēgtie cauruļvadi tika izvadīti cauri nesošajai sienai uz koplietošanas koridoru un pāri griestiem ievadīti telpā, kuru īpašniece bija patvaļīgi pievienojusi savam dzīvoklim, mērķtiecīgi plānojot tur izbūvēt jaunu vannas istabu.

✔️ Ēkas kaimiņi pamatoti iebilda pret būvdarbiem, norādot, ka šī pievienotā telpa un skartās inženierkomunikācijas faktiski ir ēkas kopīpašums, un citi kopīpašnieki savu piekrišanu darbiem nebija devuši. Neskatoties uz to, zemākas instances tiesa un departaments sākotnēji lēma būvniecības ierosinātājas labā, argumentējot, ka iestāde pamatoti izmantoja Kadastra aktuālos datus un tādējādi konstatēja, ka strīdus telpa ietilpst dzīvokļa sastāvā. Tika arī norādīts, ka jautājums par telpas piederību ir civiltiesisks strīds, kas nav risināms šādā administratīvā lietā.

✔️ Senāts šādu zemāko instanču pieeju atzina par nepareizu un lēma par apgabaltiesas sprieduma atcelšanu. Senāts norādīja, ka būvniecības ierosinātāja statuss ir materiāltiesisks priekšnoteikums jeb civiltiesiskajās attiecībās balstītas tiesības, kas izriet no īpašuma, valdījuma vai līgumiskām lietošanas tiesībām. Jautājums par to, vai persona ir tiesīga ierosināt būvniecību, nav civiltiesiska strīda izšķiršana, bet gan publisko tiesību jautājums, kura izvērtēšana tieši ietilpst būvvaldes vai tās funkcijas pildošas iestādes kompetencē. Kadastra dati pilda tikai uzskaites funkciju, un tie paši par sevi nerada un nevar radīt apbūves tiesības. Fakts, ka telpa Kadastrā ir iekļauta dzīvokļa sastāvā, neatklāj tiesību rašanās pamatu un nevar aizstāt civiltiesisku pamatu, kas nepieciešams, lai personu atzītu par būvniecības ierosinātāju. Lietā noskaidrots, ka privatizācijas materiāli apstiprināja, ka sākotnēji strīdus telpa netika privatizēta kopā ar dzīvokli. Pārējie īpašnieki tādējādi ir uzskatāmi par šīs koplietošanas telpas kopīpašniekiem, un viņu tiesības paši par sevi nevar grozīt atšķirīgi ieraksti Kadastrā. Līdz ar to, apstākļos, kad nebija īpašumtiesības apliecinošu dokumentu par strīdus telpu, šādas būvieceres īstenošanai nepārprotami bija nepieciešams iegūt kopīpašnieku saskaņojumu.

✔️ Šis spriedums ir svarīgs atgādinājums – pirms plānojat vērienīgu pārbūvi vai sanitāro mezglu (piemēram, tualešu un vannas istabu) izveidi telpās, kuru piederība vēsturiski varētu būt diskutabla (bijušās palīgtelpas, daļas no gaiteņiem vai bēniņiem), nepietiek tikai ar ieskatu Kadastra datu bāzē. Vienmēr ir jāpārliecinās par sākotnējiem ierakstiem Zemesgrāmatā un telpas tiesisko iegūšanas pamatu. Koplietošanas inženierkomunikāciju un telpu pārbūve vienmēr prasīs dialogu ar kaimiņiem.