Vai bankas pārskaitījums var būt noziegums? Tiesas atziņas par saziņas aizlieguma pārkāpšanu internetbankā

Lauris Klagišs • 2026. gada 22. aprīlis

✔️ Mūsdienu digitālajā laikmetā saziņa var notikt visdažādākajos un reizēm arī visnegaidītākajos veidos. Mūsu biroja klienti bieži jautā: cik tālu sniedzas tiesas noteiktais aizliegums sazināties ar personu, ja ir piemērota pagaidu aizsardzība pret vardarbību? Nesenais Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 2. aprīļa lēmums sniedz skaidru un nepārprotamu atbildi: arī internetbankas maksājuma uzdevums var kļūt par nozieguma rīku. Šis nolēmums ir būtisks atgādinājums tam, ka tiesas nolēmumu pildīšana ir uztverama burtiski, un mēģinājumi apiet noteikumus, izmantojot netradicionālus kanālus, tiks bargi sodīti.

 

✔️ Izskatītajā lietā apsūdzētajam ar tiesas lēmumu bija noteikts aizliegums jebkādā veidā sazināties ar cietušo (sava bērna māti). Apsūdzētais, apzinoties šo aizliegumu, veica uzturlīdzekļu maksājumus savam bērnam, taču bankas pārskaitījumu sadaļā „Informācija saņēmējam” viņš izvēlējās pievienot dažādus sadzīviska rakstura tekstus. Kopumā tika veikti 29 šādi pārskaitījumi. Maksājuma mērķos viņš aprakstīja savus sapņus, vēlmes un sajūtas, kā arī uzdeva organizatoriskus jautājumus un izteica novēlējumus svētkos, kas pilnībā nebija saistīti ar informāciju par pašu veikto naudas maksājumu. Aizstāvības pozīcija balstījās uz argumentiem, ka bankas maksājuma uzdevums nav komunikācijas līdzeklis, internetbanka nav paredzēta saziņai, un vārds „sazināšanās” nozīmē personu savstarpēju mijiedarbību.

 

✔️ Tiesa šos aizstāvības argumentus noraidīja, atzīstot apsūdzēto par vainīgu un sodot par ļaunprātīgu tiesas nolēmuma nepildīšanu. Šeit ir galvenie secinājumi, kas jāņem vērā ikvienam:


  • Internetbanka ir saziņas rīks, ja to tā izmanto: Lai arī internetbanka vispārīgi nav paredzēta saziņai, izšķiroši ir tas, vai to faktiski var izmantot saziņai un vai persona to ir izmantojusi šādam mērķim.


  • Maksājuma mērķis ir tikai maksājumam: Ar maksājumu nesaistīts teksts internetbankas maksājuma uzdevumā var tikt atzīts par tiesas aizlieguma sazināties ar maksājuma adresātu pārkāpumu, ja pēc tā satura, mērķa un konkrētajiem apstākļiem tas objektīvi ir uzskatāms par saziņu ar adresātu.


  • Labie nodomi neattaisno pārkāpumu: Personas darbībai vienlaikus var būt vairāki mērķi. Uzturlīdzekļu nodrošināšana, veicot naudas pārskaitījumu, pati par sevi neizslēdz mērķi ļaunprātīgi pārkāpt aizliegumu sazināties, ja maksājuma pamatojumā ietverts ar maksājuma mērķi nesaistīts saturs.


  • Vienvirziena komunikācija arī ir komunikācija: Nav izšķirošas nozīmes apstāklim, vai cietušajai personai bija tehniska iespēja atbildēt uz apsūdzētā nosūtīto informāciju tādā pašā veidā un vai viņa to ir darījusi. Aizliegums jebkādā veidā sazināties ietver sevī visa veida saziņas aizliegumu, tajā skaitā izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus – arī nosūtot ziņas ar bankas starpniecību.


  • Katrs ieraksts nav jāvērtē atsevišķi: Izšķiroša nozīme ir nevis katra atsevišķa ieraksta izolētam vērtējumam (piemēram, ja ierakstīts tikai viens burts), bet gan visu ierakstu savstarpējai saistībai un vienotajam noziedzīgajam mērķim.

 

✔️ Šis Senāta lēmums skaidri parāda, ka tiesas uztver saziņas aizliegumus ļoti nopietni. Ja jums ir noteikts aizliegums sazināties ar kādu personu, izmantojiet tikai tiesas vai policijas atļautos saziņas ceļus (piemēram, tikai ar policijas inspektores starpniecību, ja rodas pamatota nepieciešamība). Veicot obligātos maksājumus (piemēram, uzturlīdzekļus), norādiet tikai un vienīgi precīzu maksājuma mērķi bez jebkādiem papildu komentāriem. Paskaidrojums bankas pārskaitījumā nav uzskatāms par pārkāpumu tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz bērna uztura nodrošināšanu.

Vai bankas pārskaitījums var būt noziegums?
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.
Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputācij
Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Sagatavojot un parakstot līgumus, praksē bieži nākas saskarties ar bīstamu mītu – cilvēki paļaujas, ka dokumenta virsraksts (piemēram, "Īres līgums") automātiski nosaka tā juridisko spēku un aizsargā iesaistītās puses.
Darba līgums pret uzņēmuma līgumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien uzņēmēji, piesaistot papildu darbaspēku vai ārpakalpojumus, saskaras ar dilemmu – kādu līgumu slēgt ar piesaistīto personu.
Kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Darba strīdi par nepamatotu atlaišanu ir sarežģīts un emocionāls process gan darbiniekam, gan darba devējam.
Kas slēdz līgumu un kurš maksā kaimiņa parādu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un komunālo pakalpojumu nodrošināšana bieži raisa juridiskus strīdus, īpaši, kad runa ir par neatgūstamiem parādiem.
Absurda teātris VID gaumē: Kā aizmirsts 40 eiro sods sagrauj miljonu biznesa reputāciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Valsts digitalizācija? Drīzāk digitālā diktatūra. Mums gadiem stāstīja, ka IT sistēmas atvieglos uzņēmēju un valsts saziņu, taču praksē mēs esam radījuši birokrātisku Frankenšteinu, kurš akli, brutāli un bez mazākās loģikas soda godprātīgus nodokļu maksātājus.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. maijs
Ikdienas satiksmē situācijas mēdz būt mānīgas. Rīgas pašvaldības policija piemēroja 40 eiro naudas sodu (8 naudas soda vienības) kāda transportlīdzekļa AUDI īpašniecei par auto novietošanu krustojumā.
Kļūdās visi – gan tiesa, gan VID
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. maijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse, vēlāk atprasot jau piešķirtos valsts atbalsta līdzekļus uzņēmumiem, ir radījusi ievērojamu spriedzi uzņēmējdarbības vidē.