Kam jāremontē Tavs balkons? Jaunākās Senāta atziņas par dzīvokļu īpašnieku tiesībām un kopīpašumu

Lauris Klagišs • 2026. gada 22. aprīlis

✔️ Ja daudzdzīvokļu mājas balkonam sāk drupt apmales vai rūsēt margas, bieži vien pirmais solis ir sūdzēties namu pārvaldniekam. Taču Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 26. februāra lēmums (lieta Nr. SKC-222/2026) skaidri parāda, ka juridiskais ceļš problēmas risināšanai ir pavisam citāds. Šīs atziņas ir ļoti būtiskas, lai iedzīvotāji velti netērētu laiku un resursus, ceļot tiesā nepareizi noformulētas prasības. Lūk, galvenie secinājumi no šī Senāta lēmuma, kas palīdzēs izprast, kā pareizi organizēt mājas remontdarbus un aizstāvēt savas tiesības.

 

✔️ Pirms prasīt remontu, ir jāsaprot, kam konkrētā balkona daļa pieder, jo no tā ir atkarīgs, kurš par to maksās. Dzīvojamās mājas balkons kā telpa (ārtelpa), kā arī tās apdares elementi, tostarp parapetu telpas pusē esošā apdare un balkona grīdas apdare (piemēram, flīžu segums) ietilpst atsevišķajā īpašumā. Savukārt balkona ārējās norobežojošās konstrukcijas (margas) un balkona plātne, kurā ietilpst arī siltuma, skaņas un hidroizolācijas slānis, ir daļa no kopīpašuma. Tādos gadījumos, ja balkona grīdas virsējais slānis vienlaikus kalpo arī kā hidroizolācijas slānis, tas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā.

 

✔️ Tā kā balkona ārējās konstrukcijas un plātne ietilpst kopīpašumā, to remontdarbi attiecas uz pilnīgi visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem un ir finansējami no visu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem. Jautājumi par remontdarbu veikšanu kopīpašumā esošajā daļā, kā arī attiecīga pārvaldīšanas uzdevuma došana namu pārvaldniekam ir dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē.

 

Kam jāremontē Tavs balkons
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i

Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz informāciju

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos

Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.
Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu

Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu: Senāta atziņas par atlaišanu un atstādināšanu

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputācij
Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana

Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana: Kāpēc dokumenta virsraksts negarantē aizsardzību?

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 4. jūnijs
Sagatavojot un parakstot līgumus, praksē bieži nākas saskarties ar bīstamu mītu – cilvēki paļaujas, ka dokumenta virsraksts (piemēram, "Īres līgums") automātiski nosaka tā juridisko spēku un aizsargā iesaistītās puses.
Darba līgums pret uzņēmuma līgumu

Darba līgums pret uzņēmuma līgumu: Kā uzņēmējam izvairīties no dārgām kļūdām?

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien uzņēmēji, piesaistot papildu darbaspēku vai ārpakalpojumus, saskaras ar dilemmu – kādu līgumu slēgt ar piesaistīto personu.
Kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu

Kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu? Svarīgas atziņas no tiesu prakses

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 4. jūnijs
Darba strīdi par nepamatotu atlaišanu ir sarežģīts un emocionāls process gan darbiniekam, gan darba devējam.
Kas slēdz līgumu un kurš maksā kaimiņa parādu

Kas slēdz līgumu un kurš maksā kaimiņa parādu? Jaunākās Senāta atziņas daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 4. jūnijs
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un komunālo pakalpojumu nodrošināšana bieži raisa juridiskus strīdus, īpaši, kad runa ir par neatgūstamiem parādiem.
Absurda teātris VID gaumē: Kā aizmirsts 40 eiro sods sagrauj miljonu biznesa reputāciju

Absurda teātris VID gaumē: Kā aizmirsts 40 eiro sods sagrauj miljonu biznesa reputāciju

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 4. jūnijs
Valsts digitalizācija? Drīzāk digitālā diktatūra. Mums gadiem stāstīja, ka IT sistēmas atvieglos uzņēmēju un valsts saziņu, taču praksē mēs esam radījuši birokrātisku Frankenšteinu, kurš akli, brutāli un bez mazākās loģikas soda godprātīgus nodokļu maksātājus.

Līkums vai krustojums? Kā nepamatoti nesamaksāt sodu par auto novietošanu

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 27. maijs
Ikdienas satiksmē situācijas mēdz būt mānīgas. Rīgas pašvaldības policija piemēroja 40 eiro naudas sodu (8 naudas soda vienības) kāda transportlīdzekļa AUDI īpašniecei par auto novietošanu krustojumā.
Kļūdās visi – gan tiesa, gan VID

Kļūdās visi – gan tiesa, gan VID

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 27. maijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prakse, vēlāk atprasot jau piešķirtos valsts atbalsta līdzekļus uzņēmumiem, ir radījusi ievērojamu spriedzi uzņēmējdarbības vidē.