Kam jāremontē Tavs balkons? Jaunākās Senāta atziņas par dzīvokļu īpašnieku tiesībām un kopīpašumu
✔️ Ja daudzdzīvokļu mājas balkonam sāk drupt apmales vai rūsēt margas, bieži vien pirmais solis ir sūdzēties namu pārvaldniekam. Taču Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 26. februāra lēmums (lieta Nr. SKC-222/2026) skaidri parāda, ka juridiskais ceļš problēmas risināšanai ir pavisam citāds. Šīs atziņas ir ļoti būtiskas, lai iedzīvotāji velti netērētu laiku un resursus, ceļot tiesā nepareizi noformulētas prasības. Lūk, galvenie secinājumi no šī Senāta lēmuma, kas palīdzēs izprast, kā pareizi organizēt mājas remontdarbus un aizstāvēt savas tiesības.
✔️ Pirms prasīt remontu, ir jāsaprot, kam konkrētā balkona daļa pieder, jo no tā ir atkarīgs, kurš par to maksās. Dzīvojamās mājas balkons kā telpa (ārtelpa), kā arī tās apdares elementi, tostarp parapetu telpas pusē esošā apdare un balkona grīdas apdare (piemēram, flīžu segums) ietilpst atsevišķajā īpašumā. Savukārt balkona ārējās norobežojošās konstrukcijas (margas) un balkona plātne, kurā ietilpst arī siltuma, skaņas un hidroizolācijas slānis, ir daļa no kopīpašuma. Tādos gadījumos, ja balkona grīdas virsējais slānis vienlaikus kalpo arī kā hidroizolācijas slānis, tas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā.
✔️ Tā kā balkona ārējās konstrukcijas un plātne ietilpst kopīpašumā, to remontdarbi attiecas uz pilnīgi visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem un ir finansējami no visu dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem. Jautājumi par remontdarbu veikšanu kopīpašumā esošajā daļā, kā arī attiecīga pārvaldīšanas uzdevuma došana namu pārvaldniekam ir dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē.

Vai saules paneļi uz ēkas fasādes vienmēr ir atļauti? Interesantas atziņas no jaunākās tiesu prakses










