Dalītā īpašuma reforma: Pāreja no valsts regulējuma uz pušu vienošanos un brīvo tirgu

Lauris Klagišs • 2026. gada 21. maijs

✔️ Zemes un būvju īpašnieku piespiedu dalītā īpašuma attiecības Latvijā gadu desmitiem ir bijušas sarežģītu juridisko strīdu un regulāru likumdošanas izmaiņu krustpunktā. Pēc Satversmes tiesas 2025. gada 10. decembra sprieduma lietā Nr. 2024-21-0103, kurā kārtējo reizi tika konstatēts, ka pastāvošais regulējums nenodrošina taisnīgu atlīdzību zemes īpašniekiem, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi konceptuāli jaunu pieeju. Gaidāmie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" liecina par būtisku valsts politikas maiņu: valsts plāno pakāpeniski atkāpties no "mākslīgas" cenu regulēšanas, virzot puses uz brīvā tirgus principiem un dalītā īpašuma izbeigšanu. Mūsu advokātu birojs piedāvā padziļinātu analīzi par to, ko šīs izmaiņas nozīmēs praksē un kā tām sagatavoties.

 

✔️ Līdz šim likumdevējs mēģināja noteikt konkrētus likumiskās lietošanas maksas "griestus" (piemēram, 4% no kadastrālās vērtības), kas regulāri cieta sakāvi Satversmes tiesā. Jaunais regulējums maina šo paradigmu. Likumā tiks noteikts minimālais likumiskās lietošanas maksas apmērs – 4 procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk kā 50 eiro gadā. Būtiskākais jauninājums ir tas, ka likums tieši paredz būves īpašniekam un zemes īpašniekam tiesības rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Tas nozīmē, ka 4% ir tikai sākumpunkts. Ja zemes īpašnieks uzskatīs, ka konkrētajos apstākļos šī maksa nepilda taisnīgas atlīdzības funkciju, viņš būs tiesīgs piedāvāt augstāku maksu un strīda gadījumā vērsties tiesā. Zemes īpašniekiem tas paver iespējas prasīt tirgus situācijai atbilstošāku atlīdzību, tiesā pierādot savus argumentus.

 

✔️ Viena no lielākajām netaisnībām līdzšinējā sistēmā bija situācijas, kad zemes īpašnieka saņemtā lietošanas maksa pat nenosedza valstij samaksājamo nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Jaunie grozījumi nosaka, ka būves īpašniekam uz likuma pamata būs pienākums papildus lietošanas maksai kompensēt zemes īpašniekam NĪN maksājumu tā faktiskajā apmērā par likumiskajā lietošanā esošo zemi. Šis ir nozīmīgs solis zemes īpašnieku pamattiesību aizsardzībā. Būvju īpašniekiem (tostarp dzīvokļu īpašniekiem) jārēķinās ar tiešu un tūlītēju kopējo izmaksu pieaugumu, jo NĪN slogs turpmāk pilnībā gulsies uz viņu pleciem. Papildus tam būvju īpašniekiem būs jāsedz arī maksāšanas paziņojuma sagatavošanas izmaksas līdz 15 eiro gadā.


✔️ Reforma iezīmē skaidru termiņu dalītā īpašuma kā īpaša un valsts regulēta režīma beigām. Likumā noteiktais minimālais maksas apmērs (4%) būs spēkā tikai līdz 2031. gada 31. decembrim. Pēc šī datuma zemes likumiskās lietošanas maksa pat minimālā apmērā vairs netiks regulēta ar likumu. Pēc 2031. gada par maksas apmēru pusēm būs jāvienojas pilnībā autonomi (kā jebkurā privāttiesiskā līgumā), vai arī to noteiks tiesa. Valsts skaidri norāda, ka piespiedu dalītais īpašums nav mūžīgs statuss. Likumdevējs atstāj pusēm piecu gadu pārejas periodu, lai pārkārtotu savas tiesiskās attiecības. Pēc šī termiņa tiesvedību risks par maksas apmēru būtiski pieaugs, ja puses nespēs racionāli vienoties.


✔️ Ko tas nozīmē mūsu klientiem?


  • Zemes īpašniekiem: Paveras reālas iespējas palielināt ienesīgumu no sava īpašuma. Sākotnēji tas notiks uz NĪN kompensācijas rēķina , bet ilgtermiņā – izmantojot tiesības vienoties vai tiesāties par augstāku lietošanas maksu.
  • Būvju (un dzīvokļu) īpašniekiem: Finansiālais slogs pieaugs. Paļauties uz to, ka likums vienmēr garantēs zemu maksu, vairs nevar.
  • Stratēģiskais risinājums abām pusēm: Šo izmaiņu galamērķis ir piespiest puses izbeigt dalīto īpašumu. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem arvien izdevīgāk kļūs izmantot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma piedāvātās iespējas zemi izpirkt.


✔️ Mēs stingri iesakām gan zemes, gan būvju īpašniekiem neatlikt šo jautājumu risināšanu uz 2031. gadu. Jau tagad ir vērts veikt juridisko un finansiālo auditu saviem īpašumiem, lai izvēlētos izdevīgāko stratēģiju – savlaicīgu vienošanās noslēgšanu, tiesvedības uzsākšanu vai zemes izpirkšanas procesa iniciēšanu.

Dalītā īpašuma reforma: Pāreja no valsts regulējuma uz pušu vienošanos un brīvo tirgu
Birokrātja 91 dienu
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 19. novembris
Vai valsts iestāde drīkst vienkārši aizmirst izskatīt cilvēka iesniegumu, tādējādi atstājot viņu bez iztikai nepieciešamajiem līdzekļiem, un pēc tam uzskatīt, ka ar vienu atvainošanās teikumu viss ir atrisināts?
VID PĀRBAUDĪS SKAIDRAS NAUDAS IEMAKSAS BANKOMĀTOS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Valsts ieņēmumu dienests plāno izsūtīt tūkstošiem vēstuļu iedzīvotājiem, pievēršot uzmanību skaidras naudas iemaksām banku kontos. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēkiem tagad būs jāmaksā nodoklis par savu naudu?
Valsts mežu dienests
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 17. novembris
Vai valsts iestādes sniegtajai oficiālajai informācijai vispār var uzticēties? Un kurš uzņemas atbildību, ja valsts iestāde sniedz nepatiesu informāciju, bet iedzīvotājs, paļaujoties uz to, pieņem lēmumus, kas vēlāk izrādās kļūdaini?
Piebraucamais ceļš ir slēgts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 16. novembris
Vai pašvaldība drīkst atteikties noteikt ceļam pašvaldības nozīmes ceļa statusu, ja šis ceļš ir nepieciešams, lai persona varētu piekļūt savam nekustamajam īpašumam?
SENĀTS NOSTIPRINA PRIVĀTPERSONU TIESĪBAS
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 13. novembris
Vai valsts iestāde drīkst atteikties sniegt atbildi uz personas iesniegumu, aizbildinoties ar to, ka jautājums attiecas uz iestādes iekšējo darbību vai personas agrākajām dienesta attiecībām?
Gaismas nakts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
5. decembrī Valmierā atkal vienosies sports, labestība un vēlme palīdzēt! Jāņa Daliņa sporta kompleksā norisināsies biedrības Valmiera NEXT organizētais labdarības pasākums “Gaismas nakts”, kurā ikviens aicināts apvienot fiziskās aktivitātes ar iespēju paveikt kaut ko patiesi nozīmīgu citu labā.
 125 MILJONI ĪSZIŅU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 12. novembris
Latviju satricinājusi kārtējā ziņa par iespējamu milzīga apmēra personas datu noplūdi. Šoreiz runa ir nevis par vārdiem, uzvārdiem vai personas kodiem, bet par vairāk nekā 125 miljoniem īsziņu, tostarp to pilnu saturu!
VID zaudē tiesā
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 11. novembris
Kārtējais tiesas nolēmums, kas liek uzdot jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieeju uzņēmējiem un nodokļu strīdu risināšanu.
VID sods atcelts
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Valsts ieņēmumu dienests (VID) piemēroja uzņēmumam 13 500 eiro naudas sodu par iespējamu starptautisko sankciju pārkāpumu, bet pēc lietas nonākšanas tiesā pats atzina, ka sods bijis nepamatots!
TIESA VISPIRMS IZDARA SECINĀJUMU
Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 9. novembris
Vai Latvijā uzņēmumam vispār ir iespējams pierādīt savu taisnību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu, ja tiesa jau iepriekš ir pārliecināta, ka uzņēmums rīkojies prettiesiski.