Dalītā īpašuma reforma: Pāreja no valsts regulējuma uz pušu vienošanos un brīvo tirgu

Lauris Klagišs • 2026. gada 21. maijs

✔️ Zemes un būvju īpašnieku piespiedu dalītā īpašuma attiecības Latvijā gadu desmitiem ir bijušas sarežģītu juridisko strīdu un regulāru likumdošanas izmaiņu krustpunktā. Pēc Satversmes tiesas 2025. gada 10. decembra sprieduma lietā Nr. 2024-21-0103, kurā kārtējo reizi tika konstatēts, ka pastāvošais regulējums nenodrošina taisnīgu atlīdzību zemes īpašniekiem, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi konceptuāli jaunu pieeju. Gaidāmie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" liecina par būtisku valsts politikas maiņu: valsts plāno pakāpeniski atkāpties no "mākslīgas" cenu regulēšanas, virzot puses uz brīvā tirgus principiem un dalītā īpašuma izbeigšanu. Mūsu advokātu birojs piedāvā padziļinātu analīzi par to, ko šīs izmaiņas nozīmēs praksē un kā tām sagatavoties.

 

✔️ Līdz šim likumdevējs mēģināja noteikt konkrētus likumiskās lietošanas maksas "griestus" (piemēram, 4% no kadastrālās vērtības), kas regulāri cieta sakāvi Satversmes tiesā. Jaunais regulējums maina šo paradigmu. Likumā tiks noteikts minimālais likumiskās lietošanas maksas apmērs – 4 procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāk kā 50 eiro gadā. Būtiskākais jauninājums ir tas, ka likums tieši paredz būves īpašniekam un zemes īpašniekam tiesības rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Tas nozīmē, ka 4% ir tikai sākumpunkts. Ja zemes īpašnieks uzskatīs, ka konkrētajos apstākļos šī maksa nepilda taisnīgas atlīdzības funkciju, viņš būs tiesīgs piedāvāt augstāku maksu un strīda gadījumā vērsties tiesā. Zemes īpašniekiem tas paver iespējas prasīt tirgus situācijai atbilstošāku atlīdzību, tiesā pierādot savus argumentus.

 

✔️ Viena no lielākajām netaisnībām līdzšinējā sistēmā bija situācijas, kad zemes īpašnieka saņemtā lietošanas maksa pat nenosedza valstij samaksājamo nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Jaunie grozījumi nosaka, ka būves īpašniekam uz likuma pamata būs pienākums papildus lietošanas maksai kompensēt zemes īpašniekam NĪN maksājumu tā faktiskajā apmērā par likumiskajā lietošanā esošo zemi. Šis ir nozīmīgs solis zemes īpašnieku pamattiesību aizsardzībā. Būvju īpašniekiem (tostarp dzīvokļu īpašniekiem) jārēķinās ar tiešu un tūlītēju kopējo izmaksu pieaugumu, jo NĪN slogs turpmāk pilnībā gulsies uz viņu pleciem. Papildus tam būvju īpašniekiem būs jāsedz arī maksāšanas paziņojuma sagatavošanas izmaksas līdz 15 eiro gadā.


✔️ Reforma iezīmē skaidru termiņu dalītā īpašuma kā īpaša un valsts regulēta režīma beigām. Likumā noteiktais minimālais maksas apmērs (4%) būs spēkā tikai līdz 2031. gada 31. decembrim. Pēc šī datuma zemes likumiskās lietošanas maksa pat minimālā apmērā vairs netiks regulēta ar likumu. Pēc 2031. gada par maksas apmēru pusēm būs jāvienojas pilnībā autonomi (kā jebkurā privāttiesiskā līgumā), vai arī to noteiks tiesa. Valsts skaidri norāda, ka piespiedu dalītais īpašums nav mūžīgs statuss. Likumdevējs atstāj pusēm piecu gadu pārejas periodu, lai pārkārtotu savas tiesiskās attiecības. Pēc šī termiņa tiesvedību risks par maksas apmēru būtiski pieaugs, ja puses nespēs racionāli vienoties.


✔️ Ko tas nozīmē mūsu klientiem?


  • Zemes īpašniekiem: Paveras reālas iespējas palielināt ienesīgumu no sava īpašuma. Sākotnēji tas notiks uz NĪN kompensācijas rēķina , bet ilgtermiņā – izmantojot tiesības vienoties vai tiesāties par augstāku lietošanas maksu.
  • Būvju (un dzīvokļu) īpašniekiem: Finansiālais slogs pieaugs. Paļauties uz to, ka likums vienmēr garantēs zemu maksu, vairs nevar.
  • Stratēģiskais risinājums abām pusēm: Šo izmaiņu galamērķis ir piespiest puses izbeigt dalīto īpašumu. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem arvien izdevīgāk kļūs izmantot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma piedāvātās iespējas zemi izpirkt.


✔️ Mēs stingri iesakām gan zemes, gan būvju īpašniekiem neatlikt šo jautājumu risināšanu uz 2031. gadu. Jau tagad ir vērts veikt juridisko un finansiālo auditu saviem īpašumiem, lai izvēlētos izdevīgāko stratēģiju – savlaicīgu vienošanās noslēgšanu, tiesvedības uzsākšanu vai zemes izpirkšanas procesa iniciēšanu.

Dalītā īpašuma reforma: Pāreja no valsts regulējuma uz pušu vienošanos un brīvo tirgu
CSDD datu noplūde: Kas jāzina ikvienam autovadītājam vai transportlīdzekļa īpašniekam par savām datu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 19. augusts
Nesenais kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem informācijas drošības incidentiem valsts vēsturē.
Maksātnespējas administratoru atbildība: kad prasības pret bijušajām valdēm kļūst par līdzekļu izšķē
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 14. augusts
Nesenā Rīgas pilsētas tiesas spriedumā lietā Nr. C771579125 atklājas satraucoša tendence maksātnespējas procesu pārvaldībā – administratoru centieni piedzīt zaudējumus no bijušajām valdes loceklēm, balstoties uz nepamatotiem un nespecifiskiem apgalvojumiem par grāmatvedības dokumentu "nenodošanu".
Gudra nodokļu plānošana, jeb kā legāli ietaupīt, pārdodot nekustamo īpašumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Nekustamā īpašuma pārdošana var būt finansiāli ļoti izdevīgs darījums, taču bieži vien pārdevēji piemirst par būtisku izdevumu pozīciju – iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma.
Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Tiesiskā valstī mēs sagaidām, ka valsts pārvalde ievēro augstāko tiesu instanču norādījumus un rēķinās ar jau izveidoto tiesu praksi.
Vai policists drīkst pielietot spēku
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Sabiedrībā un juristu vidū regulāri raisās diskusijas par to, kur beidzas valsts iestāžu pārstāvju pilnvaras un sākas to nepamatota izmantošana.
Tiesu prakses nozīme un judikatūras maiņa: kāpēc uzvara tiesā nekad nav garantēta par 100%
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Uzsākot tiesvedību un vērtējot klientu izredzes, rūpīga tiesu prakses izpēte ir būtisks un neatņemams pirmais solis.
Vārda brīvība pret godu un cieņu: Kur beidzas viedoklis un sākas nepatiesas ziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. augusts
Latvijas tiesu praksē, izskatot civillietas par goda un cieņas aizskārumu, ir izstrādāti stabili kritēriji, lai nošķirtu faktus jeb ziņas no viedokļiem.
VID atkal zaudē tiesā: Kad akls birokrātisms un gramatikas likumi tiek stādīti augstāk par veselo sa
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 11. augusts
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu fantāzijai un vēlmei normatīvos aktus piemērot maksimāli mehāniski, burtiski un atrauti no jebkāda veselā saprāta, šķiet, nav robežu.
Tiesiskā loterija: Vai vienādi apstākļi valsts priekšā tiešām nozīmē vienādas sekas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Iedomājieties divus uzņēmējus – A un B. Abi ir bijuši valdes locekļi uzņēmumos, kuri ir likvidēti.
Kurš maksā par ierēdņu kļūdām
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. augusts
Kā jau, iespējams, esat pamanījuši manās iepriekšējās publikācijās, tiesu prakse nereti parāda skarbu ainu – Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts vai pašvaldību iestādes regulāri zaudē tiesvedībās gan pret maniem klientiem, gan citās lietās.