📅 Šī gada 15. septembrī stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ieviešot stingrākas prasības saziņai ar patērētājiem. Šīs izmaiņas tieši ietekmēs gan pārdevējus, gan pakalpojumu sniedzējus, prasot pārskatīt un pielāgot klientu apkalpošanas procesus un digitālos risinājumus.

🗣️ Jaunais regulējums nepārprotami nostiprina patērētāja tiesības Latvijā saņemt pakalpojumus valsts valodā, uzliekot komersantiem par pienākumu šīs tiesības nodrošināt. Pirmā un primārā mutvārdu saziņas valoda ar patērētāju vienmēr ir latviešu valoda.

💬 Tālākā mutvārdu saziņā ir pieļaujams izmantot svešvalodu tikai tādā gadījumā, ja patērētājs to īpaši lūdz, un pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs tam piekrīt un spēj to nodrošināt. Pakalpojuma sniedzējam nav pienākuma apkalpot klientus citā valodā, kā tikai valsts valodā. Piemēram, ja klients vēršas pie veikala konsultanta vai zvana uz uzņēmuma informatīvo tālruni, darbiniekam saruna ir obligāti jāsāk latviešu valodā. Pāreja uz citu valodu ir pieļaujama tikai un vienīgi tad, ja klients to pats iniciē un lūdz, un darbinieks šo valodu pārzina un piekrīt tajā runāt.

💻 Pakalpojumu sniegšanai sagatavotajiem dokumentiem, digitālā satura saskarnēm, mājaslapām, lietotnēm, zvanu centriem un klātienes apkalpošanas infrastruktūrai ir obligāti jābūt latviešu valodā. Ja pakalpojuma sniedzējs vēlas, tehniskajos risinājumos papildus latviešu valodai drīkst piedāvāt valodas izvēles iespēju tikai tādā valodā, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālā valoda.

📦 Augstāk minētie ierobežojumi par tehniskajiem risinājumiem nav attiecināmi uz precēm, kuras tiek importētas vai eksportētas. Šādu preču iepakojumi, etiķetes un instrukcijas līdztekus latviešu un Eiropas Savienības dalībvalstu valodām drīkst saturēt arī trešās valsts valodas tulkojumu.

⚖️ Par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā uzņēmumiem tiks piemērota atbildība saskaņā ar Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

🗓️ Vispārējās likuma normas par valsts valodas primāro lietojumu stājās spēkā 2026. gada 15. septembrī. Lai uzņēmēji spētu pielāgot savas informācijas tehnoloģiju sistēmas, likumdevējs ir paredzējis pārejas periodu. Atbilstība prasībām attiecībā uz valodas izvēles iespējām lietotnēs, tīmekļvietnēs, saskarnēs un citos tehniskajos risinājumos pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina ne vēlāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam.