📌 Daudziem cilvēkiem, kuri darba gaitas sākuši vēl padomju laikā, pensijas aprēķināšanā būtisks ir katrs darba stāža mēnesis un gads. Bet kas notiek situācijā, ja cilvēks patiešām ir strādājis, to var pierādīt ar arhīva dokumentiem, taču VSAA atsakās šo periodu ieskaitīt apdrošināšanas stāžā? Tieši šādu jautājumu vērtēja Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 30. septembra spriedumā lietā Nr. SKA-395/2026.

🔹 Kas bija noticis? Sieviete lūdza VSAA pārrēķināt invaliditātes pensiju, apdrošināšanas stāžā ieskaitot arī darbu, ko viņa skolas vasaras brīvlaikos bija veikusi padomju saimniecībā no 1976. līdz 1979. gadam. Darbs bija dokumentēts arhīva izziņā. Tomēr VSAA šo periodu neieskaitīja, jo sieviete tajā laikā vēl nebija sasniegusi 15 gadu vecumu. VSAA pamatojās uz toreiz spēkā esošo regulējumu par minimālo vecumu, no kura varēja nodibināt darba tiesiskās attiecības. Tātad pēc būtības radās ļoti vienkāršs jautājums - ja cilvēks faktiski ir strādājis un to var pierādīt, vai VSAA drīkst šo darba periodu ignorēt tikai tāpēc, ka tajā laikā cilvēks formāli vēl nebija sasniedzis noteikto nodarbinātības vecumu?

⚖️ Senāts norādīja uz ļoti būtisku principu. Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumi paredz, ka Latvijas pilsoņiem līdz 1990. gada 31. decembrim Latvijas teritorijā uzkrātais darba periods tiek pielīdzināts apdrošināšanas stāžam. Un Senāts īpaši uzsvēra — likums pats šajā gadījumā nenosaka minimālo vecumu, no kura šāds darba periods būtu ieskaitāms. No likuma izriet, ka galvenais jautājums ir: vai darbs faktiski ir bijis un vai to iespējams pierādīt. Ministru kabineta noteikumi paredzēja papildu ierobežojumu — darba stāžu ņemt vērā tikai no vecuma, no kura attiecīgajā laikā bija atļauts nodibināt darba tiesiskās attiecības. Taču Senāts secināja, ka Ministru kabinetam tajā laikā bija dotas tiesības noteikt tikai: kā darba periodu pierādīt; kā to aprēķināt; un kā to uzskaitīt. Ministru kabinetam nebija dotas tiesības ar noteikumiem noteikt jaunus ierobežojumus tam, kādi faktiski nostrādāti periodi vispār drīkst tikt ieskaitīti pensijas stāžā.

⚠️ Senāts secināja, ka šajā daļā Ministru kabinets bija pārsniedzis likumā doto pilnvarojumu. Senāts atzina, ka Ministru kabineta noteikumos ietvertais minimālā vecuma ierobežojums konkrētajā lietā nav piemērojams. Turklāt Senāts pat atkāpās no sava iepriekšējā secinājuma šajā pašā lietā, kur iepriekš bija atzinis, ka šis ierobežojums ir piemērojams. Administratīvās apgabaltiesas spriedums tika atcelts, un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.

💡 Šis spriedums vēl nenozīmē, ka ikviens darbs bērnībā automātiski tiks ieskaitīts pensijas stāžā. Taču tas parāda ļoti būtisku principu - ja cilvēks pirms 1991. gada faktiski ir strādājis un šo darbu var pierādīt, VSAA atteikumu nevajadzētu vērtēt tikai formāli. Ministru kabineta noteikumi nevar sašaurināt tās tiesības, kuras paredz pats likums. Veci arhīva dokumenti, izziņas un citi pierādījumi par darba gaitām var būt ļoti nozīmīgi pensijas stāža noteikšanā; Ja VSAA atsakās ieskaitīt kādu darba periodu, atteikuma juridiskais pamatojums var būt pārbaudāms un apstrīdams.

📂Tāpēc cilvēkiem, kuri savulaik strādājuši padomju saimniecībās, uzņēmumos vai citās organizācijās un kuriem kāds no šiem darba periodiem nav ieskaitīts apdrošināšanas stāžā, var būt vērts vēlreiz pārbaudīt savus dokumentus un VSAA pieņemto lēmumu. Dažkārt šķietami nenozīmīgi daži darba mēneši var ietekmēt gan kopējo apdrošināšanas stāžu, gan arī pensijas apmēru.