🏢 Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs savā praksē, specializējoties nodokļu tiesībās, regulāri saskaras ar situācijām, kurās tiesībsargājošās iestādes uzņēmuma amatpersonām pārmet līdzdalību finanšu noziegumos. Nesen Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments (2026. gada 23. septembra lēmums lietā Nr. SKK43/2026, kura teksts lasāms datnē SKK-43-2026.docx) sniedza būtiskas atziņas, kas aizsargā amatpersonas no nepamatotas kriminālatbildības par atbalstīšanu izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

🔍 Praksē bieži redzam, ka kriminālprocesos valdes locekļi tiek saukti pie atbildības tikai tādēļ, ka viņi uzņēmumā ieņem oficiālu amatu. Tomēr Senāts šajā lēmumā ir stingri norādījis, ka ar faktu, ka persona juridiski ir bijusi sabiedrības amatpersona, nepietiek, lai konstatētu tās darbībās noziedzīga nodarījuma atbalstīšanas subjektīvo pusi. Lai amatpersonu (piemēram, valdes locekli) atzītu par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstītāju, tiesai ir jāpierāda šādi apstākļi - amatpersona pilnībā zina par noziedzīgā nodarījuma tiešā izdarītāja nodomu izdarīt konkrēto noziegumu, amatpersona vēlas vai apzināti pieļauj, lai šis noziedzīgais nodarījums tiktu izdarīts, un amatpersona ar savu rīcību (padomiem, norādījumiem, līdzekļu došanu vai šķēršļu novēršanu) apzināti veicina un atvieglo noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

📂 Izskatītajā lietā izmeklētāji amatpersonas vainu mēģināja pamatot ar to, ka viņai bija grāmatvedes izglītība un viņa bija parakstījusi atsevišķus uzņēmuma dokumentus, taču Senāts atzina, ka arī šie apstākļi paši par sevi nav pietiekams pamats secinājumam par personas rīcību ar noziedzīgu nodomu. Atbalstītājs nav nozieguma tiešais izdarītājs, tādēļ izšķiroša nozīme ir tieši apzinātai vēlmei veicināt noziegumu.

⚖️ Vērtējot tiešā nozieguma izdarītāja (personas, kura faktiski organizēja izvairīšanos no nodokļiem) argumentus par mīkstāku sodu, Senāts lēmumā skāra arī soda mērķa un resocializācijas jautājumus. Aizstāvība norādīja, ka persona jau ir izcietusi brīvības atņemšanas sodu citā kriminālprocesā un tādēļ ir uzskatāma par resocializētu.

🛑 Senāts šādu argumentu noraidīja, norādot, ka tas, ka persona ir izcietusi brīvības atņemšanas sodu citā kriminālprocesā, neietekmē personas resocializāciju konkrētajā lietā, bet kalpo tikai kā personību raksturojoša ziņa. Resocializācija ir likumdevēja iecerētais rezultāts, kas sasniedzams kumulatīvi ar visiem citiem likumā noteiktajiem soda mērķiem, piemēram, taisnīguma atjaunošanu, sabiedrības drošības aizsargāšanu un vainīgā sodīšanu. No minētā sprieduma mēs varam izdarīt vairākus secinājumus.

🚫 Neuzņemieties amatus formāli: Izvairieties kļūt par "nominālu" valdes locekli radinieku vai draugu uzņēmumos, akli paļaujoties uz citu personu zināšanām grāmatvedībā. Lai gan Senāts norāda, ka statuss vien nepierāda vainu, parakstu likšana uz dokumentiem, kuru saturu neizprotat, var novest pie gariem un nogurdinošiem tiesvedības procesiem.

🛡️Pieprasiet pierādījumus nodomam: Ja pret Jums tiek celta apsūdzība par atbalstīšanu nodokļu noziegumos, atcerieties, ka pierādīšanas nasta gulstas uz procesa virzītāju. Viņiem ir jāpierāda, ka Jūs zinājāt par noziegumu un apzināti palīdzējāt, nevis tikai veicāt parastu komercdarbību vai parakstījāt dokumentus savu amata pienākumu ietvaros.

✍️ Dokumentējiet lēmumu pieņemšanu: Pildot valdes locekļa pienākumus, vienmēr atstājiet rakstiskas pēdas savai rīcībai un lēmumu pamatojumam, īpaši, ja nododat pilnvaras rīkoties ar uzņēmuma finansēm citām personām.