šŸ“ˆ Turpinājums tēmai: Vēsturiskā taisnÄ«guma atjaunošana – padziļināta analÄ«ze par pensijas stāža piepirkšanu (1991.–1995. gads)

Lauris Klagišs • 2026. gada 6. oktobris

šŸ“¢ MÅ«su iepriekšÄ“jais raksts par šo tēmu izraisÄ«ja ļoti lielu interesi un jautājumu birumu, tāpēc mēs turpinām publicēt un skaidrot šo bÅ«tisko jautājumu. Šis ir padziļināts turpinājums, kurā soli pa solim izskatÄ«sim likumprojekta anotāciju, lai saprastu gan vēsturisko pamatojumu, gan likumdevēja loÄ£iku, gan – kas ir pats galvenais – precÄ«zus finansiālos ieguvumus un matemātiku, kas aiz šÄ« visa slēpjas.

 

šŸ“œ Lai saprastu šodienas lēmumus, ir jāpaskatās pagātnē. Laikā no 1991. gada 1. janvāra lÄ«dz 1995. gada 31. decembrim spēkā esošais likums "Par valsts pensijām" noteica, ka darba stāžā var ieskaitÄ«t arÄ« tādus periodus kā mācÄ«bas augstskolā, pēcdiploma izglÄ«tÄ«bu, bērna (lÄ«dz 8 gadu vecumam) audzināšanu vai invaliditātes kopšanu, taču ar vienu bÅ«tisku nosacÄ«jumu – par šo laiku bija jābÅ«t veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tolaik šis sociālais nodoklis bija 1% apmērā no iztikas minimuma (kas no 1992. gada pavasara tika pielÄ«dzināts minimālajai darba algai). Lai gan valsts 1996. gadā deva iespēju personām šos nokavētos maksājumus veikt lÄ«dz pat 1997. gada beigām, daudzi šo iespēju dažādu iemeslu dēļ neizmantoja. ŠobrÄ«d likumā nav mehānisma, kā šÄ«s iemaksas veikt brÄ«vprātÄ«gi, tāpēc tÅ«kstošiem cilvēku, tuvojoties pensijas vecumam, atklāj, ka šie gadi viņu stāžā neparādās. Jaunie grozÄ«jumi šo netaisnÄ«bu novērsÄ«s.

 

šŸ‡±šŸ‡» SvarÄ«gs ierobežojums: Likumprojekta anotācija strikti norāda, ka iemaksas varēs veikt tikai par to laiku, kas pavadÄ«ts Latvijas Republikas teritorijā. Kāpēc tā? Likumdevējs skaidro, ka laika posmā no 1991. lÄ«dz 1995. gadam Latvijai vēl nebija saistošas starptautiskās tiesÄ«bu normas, kas liktu ņemt vērā citās valstÄ«s uzkrāto darba stāžu. Šo grozÄ«jumu mērÄ·is ir atjaunot vēsturiskās tiesÄ«bas, nevis tās mākslÄ«gi paplašināt ārpus tā laika likuma rāmjiem.

 

šŸ’¶ Kāpēc jāmaksā no šodienas minimālās algas, nevis 90. gadu nomināla? GrozÄ«jumi paredz, ka brÄ«vprātÄ«gā iemaksa bÅ«s 1% apmērā no valstÄ« noteiktās minimālās algas tajā gadā, kad persona veic maksājumu. Anotācijā ļoti atklāti izskaidrota šÄ« loÄ£ika: vēsturiskā 90. gadu minimālā alga nominālā izteiksmē (bez indeksācijas un inflācijas korekcijām) mÅ«sdienās bÅ«tu desmitiem reižu mazāka. Ja valsts atļautu maksāt no vēsturiskā nomināla, tas radÄ«tu nesamērÄ«gi un netaisnÄ«gi izdevÄ«gu situāciju tiem, kas maksātu šodien, jo viena un tā paša stāža iegÅ«šanai viņi samaksātu tikai smieklÄ«gi niecÄ«gu daļu no patiesās ekonomiskās vērtÄ«bas. Tāpēc iemaksa ir "aktualizēta" pret šodienas minimālo algu.

 

šŸ§® PrecÄ«zie aprēķini: Likumprojekta autori ir sagatavojuši konkrētus aprēķinus, pieņemot, ka iemaksas tiek veiktas gadā, kad minimālā alga ir 860 eiro (kāda tā tiek prognozēta 2028. gadā). Šajā gadÄ«jumā iemaksa par vienu mēnesi bÅ«tu 8,60 eiro. ApskatÄ«sim finansiālo atdevi jeb JÅ«su "investÄ«ciju" atpelnÄ«šanos, pamatojoties uz oficiālajiem anotācijas datiem:

 

Pērkot stāžu par 1 mēnesi: JÅ«su vienreizējā iemaksa bÅ«s 8,60 eiro. Pensijas pieaugums mēnesÄ« sasniegs 1,95 eiro. Ieguvums gadā (12 mēnešos) bÅ«s 23,30 eiro.

 

Pērkot stāžu par 1 gadu (12 mēnešiem): JÅ«su vienreizējā iemaksa bÅ«s 103,20 eiro. Pensijas pieaugums mēnesÄ« sasniegs 23,35 eiro. Ieguvums gadā bÅ«s 280,10 eiro.

 

Pērkot stāžu par 3 gadiem: Jūsu vienreizējā iemaksa būs 309,60 eiro. Pensijas pieaugums mēnesī sasniegs 70,02 eiro. Ieguvums gadā būs 840,20 eiro.

 

Pērkot stāžu par visiem 5 gadiem (maksimālais iespējamais laiks): Jūsu vienreizējā iemaksa būs 516,00 eiro. Pensijas pieaugums mēnesī sasniegs 116,70 eiro. Ieguvums gadā būs 1400,40 eiro.

 

šŸš€ Kā redzat, veiktā iemaksa atpelnās jau pirmo četru lÄ«dz piecu mēnešu laikā, tiklÄ«dz sākat saņemt pārrēķināto pensiju!

 

šŸ‘µšŸ‘“ Ko darÄ«t tiem, kuri jau ir pensijā? Labas ziņas – likumprojekts ir padomājis arÄ« par personām, kuras jau saņem vecuma pensiju. Ja JÅ«s jau esat pensionējies un izlemsiet brÄ«vprātÄ«gi piepirkt šo trÅ«kstošo stāžu, JÅ«su valsts pensija tiks precizēta. Iesniedzot iesniegumu lÄ«dz mēneša 15. datumam, pensiju pārrēķinās jau no tā paša mēneša pirmās dienas, bet, ja iesniegsiet pēc 15. datuma – tad no nākamā mēneša pirmās dienas.

 

šŸ›ļø Valsts to apzināti subsidēs. Valsts ir pilnÄ«bā apzinājusies, ka šis mehānisms iedzÄ«votājiem ir ārkārtÄ«gi izdevÄ«gs. Anotācijā atklāti norādÄ«ts, ka pensiju palielinājuma izmaksas valsts budžetam jau pirmajā gadā ievērojami pārsniegs cilvēku iemaksātās summas. Prognozes liecina, ka iespēju veikt iemaksas varētu izmantot ap 10 000 personu gadā, katrai pērkot vidēji 3,2 gadu (38,4 mēnešu) stāžu. Paskatoties uz valsts budžeta aplēsēm, piemēram, 2029. gadā valsts no šÄ«m brÄ«vprātÄ«gajām iemaksām plāno ieņemt ap 3 miljoniem eiro, bet pensiju pieauguma izmaksās cilvēkiem izmaksās gandrÄ«z 9,9 miljonus eiro! Valsts mērÄ·tiecÄ«gi "piemaksās", lai labotu pagātnes "robus" likumdošanā.

 

šŸ’» Lai to visu tehniski nodrošinātu, Valsts sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«rai (VSAA) tiks doti 10 mēneši informācijas sistēmu pielāgošanai, kā arÄ« piešÄ·irti lÄ«dzekļi (aptuveni 300 000 eiro 2027. gadā) un divas jaunas štata vietas vēsturisko datu ievadei un klientu konsultēšanai. Paredzēts, ka cilvēki brÄ«vprātÄ«gās iemaksas varēs sākt veikt no 2027. gada 1. oktobra.

 

šŸ’” Vēl viena lieliska ideja un stratēģija: Šis varētu bÅ«t izcils veids, kā pilngadÄ«gi, maksātspējÄ«gi bērni var parÅ«pēties par saviem vecākiem! JÅ«s varat uzņemties iniciatÄ«vu un apmaksāt šÄ«s brÄ«vprātÄ«gās iemaksas savu vecāku (mātes, kura jÅ«s audzināja, vai vecāku, kuri tolaik studēja) vietā. Tādējādi JÅ«s par salÄ«dzinoši nelielu, vienreizēju summu nodrošināsiet saviem vecākiem jÅ«tamu un pastāvÄ«gu ikmēneša pensijas pieaugumu uz visu atlikušo mūžu. Tā neapšaubāmi bÅ«tu viena no vērtÄ«gākajām finansiālajām dāvanām, ko varat viņiem sniegt.

 

šŸŽÆ Ja JÅ«s 90. gadu sākumā studējāt, sēdējāt mājās ar bērnu vai koptāt kādu tuvinieku, vai ja JÅ«su vecāki to darÄ«ja – Jums pilnÄ«gi noteikti ir jāsāk gatavoties šim 2027. gada 1. oktobrim! Tas ir viens no finansiāli racionālākajiem soļiem, ko varēsiet spert pensijas apmēra celšanai.

 


Turpinājums tēmai: Vēsturiskā taisnÄ«guma atjaunoÅ”ana ā€“ padziļināta analÄ«ze par pensijas stāža piepirkÅ”anu (1991.ā€“1995. gads)
Jaunākie grozījumi IIN likumā

Jaunākie grozījumi IIN likumā: Būtiskas izmaiņas īrniekiem, būvniekiem un ģimenēm

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 6. oktobris
2026. gada augusta beigās Ministru kabinets atbalstÄ«ja un Saeimā izskatÄ«šanai nodeva apjomÄ«gu likumprojektu, kas paredz virkni bÅ«tisku grozÄ«jumu likumā "Par iedzÄ«votāju ienākuma nodokli" (IIN).
Darba samaksas pārredzamība

šŸ’¼ Darba samaksas pārredzamÄ«ba: Jaunie spēles noteikumi darbiniekiem un darba devējiem āš–ļø

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
āpat kā uzticams sargsuns sargā māju, jaunā Eiropas direktīva turpmāk daudz stingrāk sargās darbinieku tiesības uz taisnīgu un caurskatāmu atalgojumu.
labs atgādinājums paŔvaldībām par Ŕķietami elementāru tiesiskas valsts principu

āš–ļø PAŠVALDÄŖBA NEDRÄŖKST IZDOMĀT SODU TUR, KUR LIKUMS TO NEPAREDZ

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Zemgales apgabaltiesas 2026. gada 29. septembra spriedums ir ļoti labs atgādinājums pašvaldÄ«bām par šÄ·ietami elementāru tiesiskas valsts principu
Kad parāda piedziņas prasījumam var iebilst ar noilgumu

āš–ļø Kad parāda piedziņas prasÄ«jumam var iebilst ar noilgumu?

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Saņemot parādu piedzinēja vēstuli vai tiesas dokumentus par senām kredÄ«tsaistÄ«bām, vispirms jāpārbauda, kad sācies noilgums, kāds termiņš piemērojams un vai kreditors spēj pierādÄ«t tā savlaicÄ«gu pārtraukšanu.
bojāta gāzes skaitītāja plomba vēl nenozīmē, ka patērētājam var piestādīt rēķinu

āš–ļø Bojāta gāzes skaitÄ«tāja plomba vēl nenozÄ«mē, ka patērētājam var piestādÄ«t rēķinu par pieciem gadiem

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Iedomājieties situāciju: gāzes skaitÄ«tājam tiek konstatēta bojāta plomba. Nav zināms, kad bojājums radies, nav droši zināms, kura persona to izdarÄ«jusi, taču, analizējot iepriekšÄ“jo gāzes patēriņu, tiek secināts, ka pārkāpums varētu bÅ«t sācies pirms vairākiem gadiem.
Policists provocē pārkāpumu

āš–ļø Policists provocē pārkāpumu – vai ar to pietiek kriminālatbildÄ«bai? Senāts skaidro “bÅ«tiska kaitējuma” robežas

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 5. oktobris
Vai policijas darbinieks drÄ«kst personai, kura atrodas acÄ«mredzamā alkohola reibumā, likt sēsties pie automašÄ«nas stÅ«res, bet pēc tam izsaukt citu policijas ekipāžu un ziņot par braukšanu reibumā?
VID zaudē tiesā

āš–ļø VID zaudē tiesā: vai par nokavētu gada pārskatu tiešÄm jāpiemēro pats bargākais lÄ«dzeklis?

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
AdministratÄ«vā rajona tiesa 2026. gada 29. septembrÄ« lietā Nr. A420198625 pieņēma ļoti interesantu spriedumu, kas, manuprāt, bÅ«tu rÅ«pÄ«gi jāizlasa ne tikai sabiedriskā labuma organizācijām, bet arÄ« pašam Valsts ieņēmumu dienestam. StrÄ«ds šÄ·ietami bija vienkāršs.
CSDD datu noplūde

šŸ›”ļø CSDD datu noplÅ«de: Papildu argumenti un tālāka rÄ«cÄ«ba jÅ«su tiesÄ«bu aizsardzÄ«bai

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
zināms, daudzi no mums ir vērsušies pie VAS “Ceļu satiksmes drošÄ«bas direkcija” (CSDD) ar prasÄ«jumu izvērtēt faktiskās rÄ«cÄ«bas prettiesiskumu un atlÄ«dzināt nemantisko kaitējumu saistÄ«bā ar apjomÄ«go datu noplÅ«di.
Valdes locekļu atbildība un fiktīva aktīvu atsavināŔana nodokļu parādu gadījumos

Valdes locekļu atbildÄ«ba un fiktÄ«va aktÄ«vu atsavināšana nodokļu parādu gadÄ«jumos

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 1. oktobris
Zvērinātu advokātu praksē bieži jāsaskaras ar komplicētiem valdes locekļu atbildības un nodokļu parādu piedziņas jautājumiem.
Firmas.lv advokāta darbā

Firmas.lv advokāta darbā – viens no maniem ikdienas informācijas avotiem

Autors Lauris Klagišs • 2026. gada 30. septembris
Advokāta darbā bieži vien bÅ«tiskākais nav tikai zināt likumu. Tikpat svarÄ«gi ir iespējami ātri saprast, ar ko patiesÄ«bā ir darÄ«šana – kāds ir uzņēmums, kas aiz tā stāv, kāda ir tā finanšu situācija, vai uzņēmumam nav bijušas bÅ«tiskas izmaiņas, nodokļu problēmas, maksātnespējas pazÄ«mes vai citi riski.