Kārtējo reizi, nodokļu maksātājam, strīdā pret VID, izrādās taisnība

2024. gada 22. maijs
  • Jau nesen rakstījām par gadījumu https://www.i-advokats.lv/pozitivas-vesmas-vid-darbiba, kad nepamatotu VID lēmumu atceļ jau VID ģenerāldirektors, tādā veidā neļaujot lietai nonākt tiesā, kā rezultātā tiek ietaupīti gan nodokļu maksātāju, gan valsts budžeta līdzekļi.


  • Vēlamies padalīties ar vēl vienu nesenu gadījumu, kad mūsu birojs veiksmīgi pārstāvēja klientu strīdā pret VID.


  • Stāsta būtība īsumā ir tāda, ka VID veica uzņēmuma tematisko pārbaudi, kuras rezultātā sodīja ar naudas sodu uzņēmuma valdes locekli par to, ka uzņēmums, VID ieskatā, vairākiem darbiniekiem tika izmaksājis grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu, līdz ar to par attiecīgajiem darbiniekiem nav aprēķināti un samaksāti nodokļi pilnā apmērā.


  • Attiecīgo VID lēmumu mūsu birojs pārsūdzēja tiesā, pieteikumā vēršot tiesas uzmanību uz faktu, ka vienīgie pierādījumi šajā lietā ir trīs anonīmu bijušo uzņēmuma darbinieku liecības.


  • Ar Vidzemes rajona tiesas spriedumu (kurš ir stājies spēkā, jo Vidzemes apgabaltiesa atteicās pieņemt VID apelācijas sūdzību), VID Lēmums tika atcelts pilnībā. Tiesa secināja, ka VID ir veicis bijušo darbinieku liecību atreferējumu, bet nav vērtējis šo liecību ticamību. Bijušie darbinieki bija palikuši parādā uzņēmumam, turklāt atbrīvoti no darba dažādu pārkāpumu dēļ. Tāpat tiesa secināja, ka VID nav panācis saprātīgu līdzsvaru starp bijušo darbinieku tiesībām palikt anonīmiem un uzņēmēja tiesībām zināt, par kāda pārkāpuma izdarīšanu viņš tiek saukts pie atbildības. 


  • Tiesa arī ļoti pamatoti norādīja, ka tas fakts, ka uzņēmēja deklarētās mēneša darba algas nesasniedz vidējo darba algu nozarē, nevar būt par pamatu secinājumam, ka ir maksātas “aplokšņu” algas.


  • Advokāts Lauris Klagišs savulaik ir strādājis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Administratīvajā apgabaltiesā, tāpēc ir uzkrājis ne tikai plašas teorētiskās zināšanas, bet arī reālu pieredzi nodokļu tiesībās un nodokļu piemērošanā.


  • Ja arī Jūsu uzņēmumam ir problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu, piesakieties konsultācijai, un mēs atradīsim Jūsu situācijai visatbilstošāko risinājumu.
Senāta precedents, jeb kad
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. februāris
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums (Lieta Nr. SKA-61/2025) ievieš būtiskas korekcijas izpratnē par darba laika uzskaiti specifiskos apstākļos.
Kāpēc sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem ir būtiski reģistrēt savu vārdu kā preču zīmi un domēna vārdu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 2. februāris
Digitālajā laikmetā personības vārds un uzvārds nav tikai identitātes daļa – sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem tas kļūst par vērtīgu intelektuālo īpašumu ar komerciālu potenciālu.
39 000 eiro slieksnis: Kad VID drīkst pieklauvēt pie Jūsu privātajām durvīm
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. janvāris
Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt
Kā policijas steiga grauj tiesiskumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 29. janvāris
Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina.
Ko mums nozīmē Valmiermuižas un Cēsu alus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. janvāris
Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.
Tiesas uzvara pret policijas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. janvāris
Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu."
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 26. janvāris
✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.
Tiesa apstiprina 10 000 EUR sodu, jeb kā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta.
NĪN sezona sākas ar brīdinājumu: Senāts aptur Jūrmalas domes patvaļu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. janvāris
Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā.
Senāts pieliek punktu VID patvaļai: Atbalsta atteikumi, balstoties uz
2026. gada 21. janvāris
Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku.