“Nepārmet man” juridiskās nianses
2024. gada 22. maijs
- Plašsaziņas līdzekļos aktualizējusies diskusija saistībā ar mūziķa Gustavo jauno dziesmu "Nepārmet man 3000" https://www.youtube.com/watch?v=c-H81011 Mēs ar Patrishas un Normunda Rutuļa piedalīšanos. Par to skarbi izteicies gan dziedātājs Ainārs Mielavs, gan Raimonda Paula mazmeita Annamarija Paula, jo, cik noprotams no publiski pieejamiem avotiem, tad Maestro piekrišana šādas dziesmas radīšanai nav ne prasīta, ne saņemta.
- Dziesmas līdzautors un izpildītājs Gustavo ir norādījis, ka jaunais skaņdarbs ir Raimonda Paula 1969. gadā ierakstītās dziesmas "Nepārmet man" https://www.youtube.com/watch?v=NAQtLJodQBM svaiga versija ar citādu saturisku ievirzi. Bet šeit rodas jautājums, vai Gustavo vispār bija tiesības, nesaskaņojot ar Raimondu Paulu, šādu dziesmu radīt un izplatīt?
- Saskaņā ar Autortiesību likumu muzikālie darbi (ar tekstu vai bez tā) ir uzskatāmi par aizsargājamiem autortiesību objektiem. Tāpat saskaņā ar minēto likumu autoram attiecībā uz sava darba izmantošanu ir izņēmuma tiesības šo darbu publicēt, publiski izpildīt, aranžēt, padarīt darbu pieejamu sabiedrībai, utt. Tātad, ja Gustavo šo dziesmu bez Maestro atļaujas paredz izpildīt savā plānotajā lielkoncertā, tad Maestro varētu būtu tiesības vērsties gan tiesā, gan policijā, jo saskaņā ar krimināllikumu par autortiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
- Rezumējot minēto, atgādinām, ka vairs nav deviņdesmitie gadi, kad nebija spēkā Autortiesību likums, un vairs nav pieļaujama tāda patvaļa kā toreiz, kad Roberts Gobziņš varēja pelnīt naudu, izdodot dziesmas “Man saujā benzīns”, “Bīstams dzīvnieks” un citas, kurām melodija bija paņemta no oriģinālā izpildītāja. Ja mūziķim ir iestājusies radošā krīze un pašam neizdodas sacerēt melodiju, tad saprātīgākais risinājums būtu lūgt vai nopirkt autora atļauju.
Daudzdzīvokļu māju bēniņu vai pagrabu izbūve par dzīvokļiem bieži iestrēgst brīdī, kad jāsavāc visu kopīpašnieku paraksti.
Iedomājieties situāciju: Jūs nolemjat iegādāties eksotisku mājdzīvnieku – Amerikas pumu.
Kā personas datu aizsardzības speciālists, kura ikdienas misija ir rūpēties par informācijas drošību un to, lai cilvēku, kā arī uzņēmumu sensitīvie dati nenonāktu ļaundaru rokās, esmu detalizēti izvērtējis bezmaksas rīku DNS Ugunsmūris.
Būt advokātam 21. gadsimtā vairs nenozīmē sēdēt putekļainā arhīvā vai caurām naktīm šķirstīt biezus tiesu spriedumu sējumus ar teksta izcēlēju rokās.
Mēs visi to zinām – šo ārkārtīgi apnicīgo brīdi, kad darba dunas vidū vai miera mirklī mājās pēkšņi sāk zvanīt telefons.
Tiesiska valsts balstās uz vienkāršu un loģisku principu – ja pret Tevi tiek celta nepamatota prasība un tu tiesā savu nevainību pierādi, zaudētājam ir jākompensē tavi tiesāšanās un advokātu izdevumi.
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.