“Nepārmet man” juridiskās nianses
2024. gada 22. maijs
- Plašsaziņas līdzekļos aktualizējusies diskusija saistībā ar mūziķa Gustavo jauno dziesmu "Nepārmet man 3000" https://www.youtube.com/watch?v=c-H81011 Mēs ar Patrishas un Normunda Rutuļa piedalīšanos. Par to skarbi izteicies gan dziedātājs Ainārs Mielavs, gan Raimonda Paula mazmeita Annamarija Paula, jo, cik noprotams no publiski pieejamiem avotiem, tad Maestro piekrišana šādas dziesmas radīšanai nav ne prasīta, ne saņemta.
- Dziesmas līdzautors un izpildītājs Gustavo ir norādījis, ka jaunais skaņdarbs ir Raimonda Paula 1969. gadā ierakstītās dziesmas "Nepārmet man" https://www.youtube.com/watch?v=NAQtLJodQBM svaiga versija ar citādu saturisku ievirzi. Bet šeit rodas jautājums, vai Gustavo vispār bija tiesības, nesaskaņojot ar Raimondu Paulu, šādu dziesmu radīt un izplatīt?
- Saskaņā ar Autortiesību likumu muzikālie darbi (ar tekstu vai bez tā) ir uzskatāmi par aizsargājamiem autortiesību objektiem. Tāpat saskaņā ar minēto likumu autoram attiecībā uz sava darba izmantošanu ir izņēmuma tiesības šo darbu publicēt, publiski izpildīt, aranžēt, padarīt darbu pieejamu sabiedrībai, utt. Tātad, ja Gustavo šo dziesmu bez Maestro atļaujas paredz izpildīt savā plānotajā lielkoncertā, tad Maestro varētu būtu tiesības vērsties gan tiesā, gan policijā, jo saskaņā ar krimināllikumu par autortiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
- Rezumējot minēto, atgādinām, ka vairs nav deviņdesmitie gadi, kad nebija spēkā Autortiesību likums, un vairs nav pieļaujama tāda patvaļa kā toreiz, kad Roberts Gobziņš varēja pelnīt naudu, izdodot dziesmas “Man saujā benzīns”, “Bīstams dzīvnieks” un citas, kurām melodija bija paņemta no oriģinālā izpildītāja. Ja mūziķim ir iestājusies radošā krīze un pašam neizdodas sacerēt melodiju, tad saprātīgākais risinājums būtu lūgt vai nopirkt autora atļauju.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.