“Nepārmet man” juridiskās nianses
2024. gada 22. maijs
- Plašsaziņas līdzekļos aktualizējusies diskusija saistībā ar mūziķa Gustavo jauno dziesmu "Nepārmet man 3000" https://www.youtube.com/watch?v=c-H81011 Mēs ar Patrishas un Normunda Rutuļa piedalīšanos. Par to skarbi izteicies gan dziedātājs Ainārs Mielavs, gan Raimonda Paula mazmeita Annamarija Paula, jo, cik noprotams no publiski pieejamiem avotiem, tad Maestro piekrišana šādas dziesmas radīšanai nav ne prasīta, ne saņemta.
- Dziesmas līdzautors un izpildītājs Gustavo ir norādījis, ka jaunais skaņdarbs ir Raimonda Paula 1969. gadā ierakstītās dziesmas "Nepārmet man" https://www.youtube.com/watch?v=NAQtLJodQBM svaiga versija ar citādu saturisku ievirzi. Bet šeit rodas jautājums, vai Gustavo vispār bija tiesības, nesaskaņojot ar Raimondu Paulu, šādu dziesmu radīt un izplatīt?
- Saskaņā ar Autortiesību likumu muzikālie darbi (ar tekstu vai bez tā) ir uzskatāmi par aizsargājamiem autortiesību objektiem. Tāpat saskaņā ar minēto likumu autoram attiecībā uz sava darba izmantošanu ir izņēmuma tiesības šo darbu publicēt, publiski izpildīt, aranžēt, padarīt darbu pieejamu sabiedrībai, utt. Tātad, ja Gustavo šo dziesmu bez Maestro atļaujas paredz izpildīt savā plānotajā lielkoncertā, tad Maestro varētu būtu tiesības vērsties gan tiesā, gan policijā, jo saskaņā ar krimināllikumu par autortiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
- Rezumējot minēto, atgādinām, ka vairs nav deviņdesmitie gadi, kad nebija spēkā Autortiesību likums, un vairs nav pieļaujama tāda patvaļa kā toreiz, kad Roberts Gobziņš varēja pelnīt naudu, izdodot dziesmas “Man saujā benzīns”, “Bīstams dzīvnieks” un citas, kurām melodija bija paņemta no oriģinālā izpildītāja. Ja mūziķim ir iestājusies radošā krīze un pašam neizdodas sacerēt melodiju, tad saprātīgākais risinājums būtu lūgt vai nopirkt autora atļauju.
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē līgumu parakstīšana klātienē kļūst par retumu. Uzņēmēji arvien biežāk paļaujas uz e-pastiem, skenētiem dokumentiem un drošiem elektroniskajiem parakstiem.
Jau ilgstoši juridiskajā vidē un sabiedrībā ir virmojušas diskusijas par nepieciešamību līdzsvarot darbaspēka piesaisti ar nacionālo drošību.
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē laiks ir nauda. Situācijā, kad nepieciešams nomainīt valdes locekli, uzņēmēji rēķinās ar dažām dienām, lai jaunā amatpersona varētu sākt darbu – parakstīt līgumus, veikt maksājumus un pārstāvēt uzņēmumu.
Saeima vakardien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek uzsvērta nepieciešamība "pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu" un veicināt elastību, juridiskā analīze liecina par būtisku svara kausu nosvēršanos par labu darba devējiem, atsevišķos
Sākot ar šodienu, 11. decembri, Valsts policija spers soli jaunā ērā – vai drīzāk ievedīs mūs "drosmīgajā jaunajā pasaulē", kur lēmumu par sodu pieņems nevis amatpersona, bet algoritms.
Vai bijušais valdes loceklis var tikt iekļauts riska personu sarakstā par nodokļu parādiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinājis jau pēc viņa aiziešanas no amata?
Daudzi no mums savu priekšstatu par tiesu zāli ir guvuši, skatoties populāras amerikāņu filmas un seriālus, piemēram, "Suits" vai "Law & Order". Mēs redzam kaislīgas runas, zvērinātos, kuri raud, un pēkšņus "pārsteiguma pierādījumus", kas apgriež lietu kājām gaisā. Taču, nonākot reālā Latvijas tiesā, klients bieži pied
Sabiedrībā joprojām valda spēcīgs uzskats, ka viss, kas tiek teikts zvērinātam advokātam, paliek stingri "starp mums".
Daudzi uzņēmēji joprojām dzīvo ar pārliecību, ka finanšu noziegumi, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksa vai izvairīšanās no nodokļiem, ir "balto apkaklīšu" pārkāpumi, par kuriem draud naudas sods vai nosacīta brīvības atņemšana.
Daudzi autovadītāji ir saskārušies ar situāciju, kad pēkšņi uzstādīta ceļa zīme būtiski apgrūtina ikdienas maršrutu – nokļūšanu mājās, darbā vai bērna nogādāšanu skolā.