Klienta noslēpums pret AML prasībām: Ko drīkst un ko nedrīkst "klusēt" jūsu advokāts?

Lauris Klagišs • 2025. gada 8. decembris

    Sabiedrībā joprojām valda spēcīgs uzskats, ka viss, kas tiek teikts zvērinātam advokātam, paliek stingri "starp mums". Lai gan advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzība ir viens no advokatūras pamatakmeņiem, tai ir būtiski izņēmumi. Viens no stingrākajiem ir saistīts ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu (Novēršanas likums).

 

✔️Nesenā Administratīvās rajona tiesas 2025. gada 26. novembra spriedumā tika spilgti iezīmēta sarkanā līnija: ja advokātam rodas aizdomas par darījumu, viņa pienākums ir ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), un šajā gadījumā klienta konfidencialitāte atkāpjas sabiedrības interešu priekšā. Šajā rakstā apskatīsim, ko šis spriedums nozīmē ikvienam klientam un uzņēmējam, kurš piesaista advokātu darījumu kārtošanai.

 

✔️ Konkrētajā lietā zvērināts advokāts tika disciplināri sodīts (publiski kaunināts) par to, ka viņš neziņoja FID par aizdomīgu darījumu. Situācija bija pamācoša:

  1. Advokāts sāka izpēti par nekustamo īpašumu iegādi klientam, bet konstatēja riskus (negatīva publiskā informācija, neskaidra grāmatvedība).
  2. Advokāts rīkojās ētiski – viņš pārtrauca sadarbību ar klientu, norādot, ka nevar turpināt darbu iespējama naudas atmazgāšanas riska dēļ.
  3. Vēlāk advokāts par šiem faktiem pat ziņoja Valsts policijai, kā rezultātā tika uzsākts kriminālprocess.

Tomēr ar to nebija gana. Tiesa atzina, ka advokāts ir pārkāpis likumu, jo viņš neiesniedza ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) tieši un nekavējoties.

 

✔️ Šis tiesas spriedums atgādina trīs būtiskas patiesības par mūsdienu juridisko pakalpojumu sniegšanu:

1. Advokāts ir "likuma sargs", nevis tikai jūsu interešu aizstāvis Tiklīdz advokāts sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā (piemēram, nekustamā īpašuma pirkšana, uzņēmumu dibināšana), viņš kļūst par Novēršanas likuma subjektu. Tas nozīmē, ka valsts viņam uzliek pienākumu uzraudzīt darījuma tīrību. Ja klients nevar pierādīt naudas izcelsmi vai darījuma struktūra ir aizdomīga, advokātam nav izvēles – viņam ir jāziņo.

2. Policija neaizstāj Finanšu izlūkošanas dienestu Daudzi kļūdaini uzskata, ka vēršanās policijā ir "augstākā" ziņošanas forma. Tiesa norādīja pretējo: ziņošana policijai neatbrīvo no pienākuma ziņot FID. FID ir specifiska iestāde, kuras mērķis ir analizēt finanšu plūsmas, un ziņojums tai ir obligāts solis, neatkarīgi no tā, vai vēlāk tiek iesaistīta policija vai nē.

3. "Aizdomas" ir pietiekams pamats ziņošanai Lai advokātam būtu jāziņo par savu klientu, nav nepieciešami neapgāžami pierādījumi par noziegumu. Pietiek ar pamatotām aizdomām. Tiesas ieskatā, ja advokāts pats pārtrauc sadarbību risku dēļ, tas automātiski nozīmē, ka darījums ir uzskatāms par aizdomīgu un par to ir jāziņo.

 

✔️ Ko tas nozīmē Jums kā klientam? Sadarbojoties ar advokātu biroju, ir svarīgi saprast spēles noteikumus:

  • Esiet caurspīdīgi: Slēpjot informāciju vai sniedzot nepilnīgus datus par līdzekļu izcelsmi, jūs nostādāt advokātu situācijā, kurā viņam rodas likumisks pienākums par jums ziņot.
  • Sakārtojiet dokumentus: Pirms darījuma uzsākšanas pārliecinieties, ka varat dokumentāri pamatot līdzekļu izcelsmi un darījuma ekonomisko būtību. Pavirša grāmatvedība ir viens no "sarkanajiem karogiem".
  • Sapratne par advokāta lomu: Ja advokāts uzdod jautājumus par naudas izcelsmi, tā nav ziņkārība, bet gan likuma prasība. Sadarbība ar advokātu, kurš ievēro AML prasības, ilgtermiņā aizsargā arī jūs – tas garantē, ka jūsu darījums būs juridiski korekts un neradīs problēmas nākotnē.

 

✔️ Mūsdienu tiesiskajā telpā klienta noslēpums nevar kalpot par vairogu nelikumīgām darbībām. Ja darījums izskatās aizdomīgs, advokāts nedrīkst "pievērt acis" vai vienkārši atteikties no lietas, klusējot par iemesliem. Likums prasa rīcību. Tāpēc labākā aizsardzība ir godīga un atklāta komunikācija ar savu juridisko padomdevēju, nodrošinot pilnīgu darījuma caurspīdīgumu.

Klienta noslēpums pret AML prasībām: Ko drīkst un ko nedrīkst
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.