Ko mobilizācijas gadījumā var paņemt no iedzīvotājiem un uzņēmējiem?
2024. gada 6. jūnijs
- Vairāki klienti ir uzdevuši jautājumus par tēmu, kas notiks ar fizisko un juridisko personu transportlīdzekļiem kara gadījumā? Atbilde ir vienkārša.
- Saskaņā ar Mobilizācijas likuma 3. pantu par mobilizācijas resursiem tiek uzskatīti Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, valsts, pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi. Ja nepieciešams, kā mobilizācijas resursus var izmantot arī iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus.
- Citiem vārdiem, armijas vajadzībām varēs izmantot ne tikai valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī uzņēmumu mantu (piemēram, automašīnas), bet arī finanšu līdzekļus. Iedzīvotāju finanšu līdzekļi par mobilizācijas resursiem uzskatīti netiks, taču, ja būs tāda nepieciešamība, tad iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus (piemēram, automašīnas, nekustamos īpašumus) varēs mobilizēt.
- Aizsardzības ministrija gan ir sniegusi skaidrojumu, ka mobilizācijas pieprasījumus par īpašuma nodošanu plāno tikai tādā gadījumā, ja nav iespējams slēgt līgumu par īpašuma izmantošanu vai īpašumu nopirkt.
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē līgumu parakstīšana klātienē kļūst par retumu. Uzņēmēji arvien biežāk paļaujas uz e-pastiem, skenētiem dokumentiem un drošiem elektroniskajiem parakstiem.
Jau ilgstoši juridiskajā vidē un sabiedrībā ir virmojušas diskusijas par nepieciešamību līdzsvarot darbaspēka piesaisti ar nacionālo drošību.
Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē laiks ir nauda. Situācijā, kad nepieciešams nomainīt valdes locekli, uzņēmēji rēķinās ar dažām dienām, lai jaunā amatpersona varētu sākt darbu – parakstīt līgumus, veikt maksājumus un pārstāvēt uzņēmumu.
Saeima vakardien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja apjomīgus grozījumus Darba likumā. Lai gan likumprojekta anotācijā tiek uzsvērta nepieciešamība "pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu" un veicināt elastību, juridiskā analīze liecina par būtisku svara kausu nosvēršanos par labu darba devējiem, atsevišķos
Sākot ar šodienu, 11. decembri, Valsts policija spers soli jaunā ērā – vai drīzāk ievedīs mūs "drosmīgajā jaunajā pasaulē", kur lēmumu par sodu pieņems nevis amatpersona, bet algoritms.
Vai bijušais valdes loceklis var tikt iekļauts riska personu sarakstā par nodokļu parādiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinājis jau pēc viņa aiziešanas no amata?
Daudzi no mums savu priekšstatu par tiesu zāli ir guvuši, skatoties populāras amerikāņu filmas un seriālus, piemēram, "Suits" vai "Law & Order". Mēs redzam kaislīgas runas, zvērinātos, kuri raud, un pēkšņus "pārsteiguma pierādījumus", kas apgriež lietu kājām gaisā. Taču, nonākot reālā Latvijas tiesā, klients bieži pied
Sabiedrībā joprojām valda spēcīgs uzskats, ka viss, kas tiek teikts zvērinātam advokātam, paliek stingri "starp mums".
Daudzi uzņēmēji joprojām dzīvo ar pārliecību, ka finanšu noziegumi, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksa vai izvairīšanās no nodokļiem, ir "balto apkaklīšu" pārkāpumi, par kuriem draud naudas sods vai nosacīta brīvības atņemšana.
Daudzi autovadītāji ir saskārušies ar situāciju, kad pēkšņi uzstādīta ceļa zīme būtiski apgrūtina ikdienas maršrutu – nokļūšanu mājās, darbā vai bērna nogādāšanu skolā.