Ko mobilizācijas gadījumā var paņemt no iedzīvotājiem un uzņēmējiem?
2024. gada 6. jūnijs
- Vairāki klienti ir uzdevuši jautājumus par tēmu, kas notiks ar fizisko un juridisko personu transportlīdzekļiem kara gadījumā? Atbilde ir vienkārša.
- Saskaņā ar Mobilizācijas likuma 3. pantu par mobilizācijas resursiem tiek uzskatīti Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, valsts, pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi. Ja nepieciešams, kā mobilizācijas resursus var izmantot arī iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus.
- Citiem vārdiem, armijas vajadzībām varēs izmantot ne tikai valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī uzņēmumu mantu (piemēram, automašīnas), bet arī finanšu līdzekļus. Iedzīvotāju finanšu līdzekļi par mobilizācijas resursiem uzskatīti netiks, taču, ja būs tāda nepieciešamība, tad iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus (piemēram, automašīnas, nekustamos īpašumus) varēs mobilizēt.
- Aizsardzības ministrija gan ir sniegusi skaidrojumu, ka mobilizācijas pieprasījumus par īpašuma nodošanu plāno tikai tādā gadījumā, ja nav iespējams slēgt līgumu par īpašuma izmantošanu vai īpašumu nopirkt.
Daudzdzīvokļu māju bēniņu vai pagrabu izbūve par dzīvokļiem bieži iestrēgst brīdī, kad jāsavāc visu kopīpašnieku paraksti.
Iedomājieties situāciju: Jūs nolemjat iegādāties eksotisku mājdzīvnieku – Amerikas pumu.
Kā personas datu aizsardzības speciālists, kura ikdienas misija ir rūpēties par informācijas drošību un to, lai cilvēku, kā arī uzņēmumu sensitīvie dati nenonāktu ļaundaru rokās, esmu detalizēti izvērtējis bezmaksas rīku DNS Ugunsmūris.
Būt advokātam 21. gadsimtā vairs nenozīmē sēdēt putekļainā arhīvā vai caurām naktīm šķirstīt biezus tiesu spriedumu sējumus ar teksta izcēlēju rokās.
Mēs visi to zinām – šo ārkārtīgi apnicīgo brīdi, kad darba dunas vidū vai miera mirklī mājās pēkšņi sāk zvanīt telefons.
Tiesiska valsts balstās uz vienkāršu un loģisku principu – ja pret Tevi tiek celta nepamatota prasība un tu tiesā savu nevainību pierādi, zaudētājam ir jākompensē tavi tiesāšanās un advokātu izdevumi.
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.