Ko mobilizācijas gadījumā var paņemt no iedzīvotājiem un uzņēmējiem?

2024. gada 6. jūnijs
  • Vairāki klienti ir uzdevuši jautājumus par tēmu, kas notiks ar fizisko un juridisko personu transportlīdzekļiem kara gadījumā? Atbilde ir vienkārša.


  • Saskaņā ar Mobilizācijas likuma 3. pantu par mobilizācijas resursiem tiek uzskatīti Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, valsts, pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi. Ja nepieciešams, kā mobilizācijas resursus var izmantot arī iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus.


  • Citiem vārdiem, armijas vajadzībām varēs izmantot ne tikai valsts un pašvaldības iestāžu, kā arī uzņēmumu mantu (piemēram, automašīnas), bet arī finanšu līdzekļus. Iedzīvotāju finanšu līdzekļi par mobilizācijas resursiem uzskatīti netiks, taču, ja būs tāda nepieciešamība, tad iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus (piemēram, automašīnas, nekustamos īpašumus) varēs mobilizēt.


  • Aizsardzības ministrija gan ir sniegusi skaidrojumu, ka mobilizācijas pieprasījumus par īpašuma nodošanu plāno tikai tādā gadījumā, ja nav iespējams slēgt līgumu par īpašuma izmantošanu vai īpašumu nopirkt.
Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi: juridiskā analīze par samērīgumu un neparedzētām sekām
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 1. augusts
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Pirms raksti, padomā: Kāpēc viss, ko uzticat ChatGPT, var tikt nodots policijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. jūlijs
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtu nodokļu labirints
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. jūlijs
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Digitālās izmeklēšanas jaunā ēra - izpratne par rīkiem, kas pārbauda jūsu datus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. jūlijs
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Ko VID jaunā superspiegošanas tehnoloģija
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 25. jūlijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Loterijas Biļete Makā: Vai Šis Mazais Prieks Var Sagandēt Jūsu Finansiālo Nākotni
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. jūlijs
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Valmieras novada nekustamā īpašuma tirgus apskats 2025
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. jūlijs
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Kā Izvēlēties Uzticamu Sadarbības Partneri: Juridiskie Aspekti Ilgtermiņa Veiksmei
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 22. jūlijs
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
VID uzsāks lielāko skaidras naudas uzraudzību Latvijas vēsturē
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. jūlijs
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Aizdevumu reklāma juridiskās personas aizsegā
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. jūlijs
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.