Latvijā būs jauns regulējums starptautiskās informācijas apmaiņai darījumos ar kriptivalūtu.
Ministru kabineta gaiteņos savu ceļu ir uzsākuši grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likumprojekts), kuru mērķis ir veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Paredzēts, ka jaunais regulējums spēkā stāsies 01.01.2026.
Pēdējos 10 gados kriptoaktīvu tirgus ir kļuvis nozīmīgāks un būtiski un strauji palielinājis savu kapitalizāciju. Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski. Eiropas Parlaments ir uzsvēris, ka kriptoaktīvu decentralizētais raksturs apgrūtina dalībvalstu nodokļu administrāciju spēju nodrošināt nodokļu saistību izpildi.
OECD 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (CARF), kura ietvaros paredzēta automātiska informācijas apmaiņa par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju rīcībā esošu informāciju par ienākumiem, kurus nodokļu maksātāji gūst no darījumiem ar kriptoaktīviem. Tādējādi nodokļu administrāciju rīcībā būs informācija, kas nepieciešama nodokļu kontroles funkciju īstenošanai attiecībā uz personām, kas saņem ienākumus no darījumiem ar kriptoaktīviem. Nodokļu administrācijām būs pieejama informācija par tās nodokļu rezidentu gūtajiem ieņēmumiem no darbībām ar kriptoaktīviem, kas līdz šim no nodokļu administrācijām tiek slēpta vai arī tās iegūšanas process ir smagnējs.
CARF nebūs pirmais informācijas apmaiņas standarts. Šobrīd informācijas apmaiņa globālā līmenī jau notiek CRS informācijas apmaiņas platformā, kuras ietvaros finanšu iestādes apkopo informāciju par nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā nosūta apkopoto informāciju tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas. Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nosūta attiecīgajai nodokļu rezidences valstij, tādējādi šīs sistēmas darbības rezultātā katra valsts saņem informāciju par tās rezidentu finanšu kontiem citu valstu finanšu iestādēs. Uz šo brīdi CRS ir ieviesušas vairāk kā 100 jurisdikcijas. Tas nozīmē, ka VID saņem informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs turētiem finanšu aktīviem no plaša valstu loka.
Lai Latvija varētu piedalīties CARF informācijas apmaiņā globālajā līmenī, Likumprojektā ir: 1) ietverts vispārīgs pienākums nodokļu maksātājiem, kas ir kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēji, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, sniegt informāciju par darījumiem ar kriptoaktīviem; 2) iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt detalizētu regulējumu t.sk. par nosacījumiem, kuriem iestājoties ir jāsniedz informācija par darījumiem ar kriptoaktīviem, informācijas apmaiņas kārtību, sniedzamās informācijas apjomu; 3) ieviesta atbildība par regulējuma pārkāpumiem.
Likumprojektā ir atrunāts, ka iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, kurus noteiks Ministru kabinets, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem.
Rezultātā VID būs pieejama būtiska riska informācija, kas ļaus konstatēt nedeklarētos ienākumus nodokļu maksātājiem, kuri gūst ienākumus no darījumiem ar kriptoaktīviem. Šobrīd šāda iespēja VID ir būtiski ierobežota.
Mūsu biroja ieskatā, šāda veida izmaiņas ir vērtējamas pozitīvi, taču, ņemot vērā centralizēto un decentralizēto kriptovalūtas kriptovalūtas biržu skaitu (ap 1500) un miljoniem kripto maku, tad šo kriptoaktīvu decentralizētais raksturs joprojām apgrūtinās VID spēju uzraudzīt nodokļu saistību izpildi (it sevišķi, ja tiks izmantoti ārpus CARF juridisdikcijas reģistrēti kripto maki un biržas).
