✔️ Senāts pieliek punktu strīdam par bijušo restorāna "36. līnija" ēku: Īslaicīgas būves statusa ļaunprātīga izmantošana nav pieļaujama

✔️ Strīda pamatā bija Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes izsniegta būvatļauja, kas paredzēja ēkas ekspluatāciju kā "īslaicīgas lietošanas būvi". Īslaicīgas būves (piemēram, sezonas kioski) parasti tiek atļautas uz laiku līdz pieciem gadiem ar iespēju termiņu pagarināt līdz desmit gadiem, pēc kā tās ir jānojauc. Tomēr tiesa konstatēja, ka konkrētā ēka pēc savas būtības ir pastāvīga būve – tai bija inženiertīklu pieslēgumi un tā tika izmantota ēdināšanas pakalpojumiem vairāku gadu garumā. Īpašnieks (trešā persona lietā) bija uzbūvējis kapitālu objektu, bet dokumentāciju kārtojis kā pagaidu būvei, lai apietu stingrākos noteikumus, kas liedz pastāvīgu apbūvi dabas parkā.

✔️ Savā rīcības sēdes lēmumā Senāts uzsvēra, ka nav pieļaujama situācija, kad īslaicīgas lietošanas būves īpašnieks, tuvojoties termiņa beigām, formāli pieprasa jaunu atļauju, faktiski padarot objektu par ilgtermiņa būvi. Šāda rīcība tiek uzskatīta par būvniecības regulējuma apiešanu. Argumenti, ka Dabas aizsardzības pārvalde vai Valsts vides dienests ir saskaņojuši būvniecību, nevar glābt prettiesisku būvi, ja saskaņojums prasīts īslaicīgai būvei, bet dabā uzbūvēta pastāvīga. Tiesa atzina, ka īpašnieks pats radījis maldinošu situāciju. Tiesa atzina, ka lokālplānojums, kas pieļāva šādu apbūvi, ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem par dabas parka "Ragakāpa" aizsardzību. Tā kā Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, spriedums par būvatļaujas atcelšanu ir stājies spēkā. Tas nozīmē, ka atjaunojas iepriekšējā administratīvā akta darbība, kas uzliek par pienākumu ēku nojaukt.

✔️ Šis gadījums kalpo par spilgtu piemēru tam, ka "radoša" pieeja būvniecības dokumentācijai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās rada augstus riskus. Pat ja sākotnēji izdodas saņemt saskaņojumus, tiesa vērtē būves faktisko dabu, nevis tikai "uz papīra" rakstīto statusu.