✔️ Kreditora tiesības atgūt parādu nav bezgalīgas — tās ierobežo noilguma institūts. Lai gan Komerclikuma 406. pants nosaka trīs gadu noilguma termiņu, kreditori bieži paļaujas uz to, ka regulāri sūtīti atgādinājumi šo termiņu pārtrauc. Tomēr, kā apliecina nesenais Kurzemes apgabaltiesas spriedums, ar atgādinājuma ģenerēšanu un nodošanu starpniekam vien nepietiek. Kreditoram ir pienākums pierādīt, ka brīdinājums ir faktiski nonācis parādnieka "varas sfērā". Analizējam Kurzemes apgabaltiesas spriedumu lietā Nr. C69354723, kurā tiesa noraidīja kreditora prasību pret divām fiziskām personām par vairāk nekā 10 gadus veca parāda piedziņu.

✔️ Lietas pamatā ir 2007. gadā noslēgts aizdevuma līgums un galvojuma līgums. Aizdevuma atmaksas termiņš bija 2012. gada 24. augusts. Prasītāja (kreditors, kas ieguva prasījuma tiesības cesijas ceļā) tiesā vērsās tikai 2023. gada jūlijā — gandrīz 11 gadus pēc saistību izpildes termiņa beigām. Atbildētāji (aizņēmējs un galvinieks) cēla iebildumus par noilguma iestāšanos. Komerclikums nosaka trīs gadu noilguma termiņu komercdarījumiem, kas šajā gadījumā sākās 2012. gada 25. augustā un beigtos 2015. gada 26. augustā, ja vien netiktu pārtraukts. Prasītāja apgalvoja, ka noilgums ticis pārtraukts ar regulāriem atgādinājumiem 2014. un 2015. gadā. Tomēr tiesa prasību pilnībā noraidīja. Šis spriedums ir izcils atgādinājums par pierādīšanas pienākuma niansēm civilprocesā. Tiesa identificēja vairākus kritiskus trūkumus kreditora iesniegtajos pierādījumos par brīdinājumu nosūtīšanu.

✔️ Prasītāja tiesā iesniedza izziņas no sava sadarbības partnera AS "Unifiedpost" apliecinot, ka vēstules tikušas sagatavotas un nodotas pastā. Tiesa, atsaucoties uz Senāta praksi, norādīja, ka ja apliecinājumu sniedz reģistrēts pasta komersants (speciālais subjekts), tam ir augstāka ticamība. Savukārt, ja apliecinājumu sniedz vienkāršs loģistikas pakalpojumu sniedzējs, tas nav pietiekams pierādījums atgādinājuma paziņošanai. Konkrētajā lietā AS "Unifiedpost" kļuva par reģistrētu pasta komersantu tikai vēlāk (2019. gadā un atkārtoti 2023. gadā), bet strīdus periodā (2014.–2015. gadā) tā darbojās tikai kā starpnieks bez pasta komersanta statusa un atbildības. Līdz ar to šī uzņēmuma izsniegtie apliecinājumi par vēstuļu nodošanu "Latvijas Pastam" tiesas ieskatā nebija pietiekami.

✔️ Prasītāja iesniedza VAS "Latvijas Pasts" sarakstus par nodotajiem sūtījumiem. Tiesa konstatēja, ka šajos sarakstos ir redzams tikai nodoto vēstuļu skaits, bet nav identificējami konkrēti adresāti, viņu vārdi vai adreses. Tiesa atzina: šādi saraksti pierāda tikai to, ka uzņēmums ir nodevis pastā kaut kādas vēstules, bet nepierāda, ka konkrēts brīdinājums nosūtīts konkrētam atbildētājam.

✔️ Kreditora iesniegtie izraksti no savas CRM (klientu attiecību pārvaldības) sistēmas, kurā atzīmēts, ka vēstule nosūtīta, tika noraidīti kā subjektīvi. Tie atspoguļo tikai paša prasītāja apgalvojumu, ka darbība ir veikta, bet neapstiprina pašu darbības faktu (nosūtīšanu).

✔️ Spriedumā tiesa atkārtoti uzsvēra, ka kreditoram nav jāpierāda, ka parādnieks vēstuli ir izlasījis, bet ir jāpierāda, ka tā ir nogādāta parādnieka varas sfērā (piemēram, ievietota pastkastītē). Tā kā kreditors nevarēja ar ticamiem pierādījumiem (ierakstītas vēstules kvīts, pasta komersanta apliecinājums ar adresātu sarakstu) pierādīt nodošanu pastā konkrētajiem adresātiem, tiesa secināja, ka noilgums nav ticis pārtraukts. Līdz ar to 2015. gada augustā iestājās noilgums, kas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

✔️ Interesanta atziņa spriedumā parādās attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem. Tiesa nosprieda, ka valstij ir tiesības saņemt 6% likumiskos procentus gadā par valsts labā piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem (šajā gadījumā 9 EUR) no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz izpildei. Tiesa to pamatoja ar Civilprocesa likuma 195. panta analoģiju, norādot, ka valsts ir tādā pašā kreditora statusā kā privātpersonas – tai ir leģitīma interese saņemt izpildījumu bez kavēšanās, un naudas līdzekļu lietošana nav bezmaksas.

✔️ Kreditoriem būtu jāņem vērā, ka masveida vēstuļu sūtīšana caur starpniekiem bez detalizētas uzskaites ir riskanta stratēģija tiesvedībai. Lai pārtrauktu noilgumu, ir nepieciešams nodrošināt pierādījumus, kas identificē konkrēto adresātu (piemēram, ierakstīts sūtījums vai pasta komersanta apliecināts saraksts ar vārdiem un adresēm). Iekšējās sistēmas atzīmes tiesā nestrādā.

✔️ Savukārt, parādniekiem būtu jāņem vērā, ka saņemot prasību par vecu parādu, rūpīgi jāpārbauda noilguma termiņi. Pat ja kreditors apgalvo, ka sūtījis brīdinājumus, ir jāpieprasa pierādījumi par to, kas tieši tos piegādāja un vai ir pierādāma sasaiste ar konkrēto adresātu. Ja starpnieks tobrīd nebija pasta komersants, šie pierādījumi var būt nepietiekami.