✔️ Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījis Augstākās tiesas Senāta lēmums atcelt spriedumu tā dēvētajā "būvnieku karteļa" lietā, liedzot Konkurences padomei (KP) izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) slepeni ierakstītās sarunas. Lai gan KP un KNAB vadība pauž sašutumu, piesaucot "sabiedrības intereses" un milzīgos zaudējumus, rūpīga juridiskā analīze liecina: Senāts rīkojies augsti profesionāli, aizstāvot tiesiskas valsts pamatprincipus un norādot, ka tiesa nevar un nedrīkst aizstāt likumdevēju. Tiesas uzdevums – ievērot likumu, nevis "labot" to.

✔️ Senāta Administratīvo lietu departamenta 2025. gada 23. decembra spriedums lietā Nr. SKA-170/2025 ir spilgts piemērs tiesu varas neatkarībai un profesionalitātei. Senāts konstatēja, ka operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju (sarunu ierakstus) nedrīkstēja izmantot karteļa pierādīšanai. Šis lēmums nav balstīts uz formālismu, bet gan uz fundamentālu tiesību principu – valsts iestādes drīkst darīt tikai to, kas tām ir skaidri atļauts ar likumu. Operatīvās darbības likums (ODL) nosaka izsmeļošu mērķu sarakstu, kuru dēļ valsts drīkst veikt tik smagu iejaukšanos privātajā dzīvē kā slepena sarunu noklausīšanās. Konkurences tiesību pārkāpumu atklāšana šajā sarakstā nav iekļauta. Senāts pamatoti norādīja, ka tiesa nevar paplašināt likuma piemērošanu ārpus likumdevēja noteiktajām robežām. ODL 2. panta otrā daļa imperatīvi nosaka: "Operatīvās darbības pasākumi citu uzdevumu un mērķu īstenošanai ir aizliegti". Tiesa nevarēja ignorēt šo skaidro aizliegumu, pat ja mērķis (karteļa atklāšana) šķiet cēls.

✔️ KP vadītāja Ieva Šmite un KNAB pārstāve Ineta Cīrule publiski kritizējušas spriedumu, argumentējot ar to, ka "sabiedrības intereses" stāv pāri indivīda tiesībām un ka pierādījumu neizmantošana ir to "paslaucīšana zem tepiķa". Tomēr no tiesiskā viedokļa šie argumenti ir populistiski un juridiski nepamatoti. KP arguments, ka karteļa radītais kaitējums (600 miljoni eiro) automātiski attaisno jebkādu līdzekļu izmantošanu, ir bīstams. Tiesiskā valstī mērķis neattaisno līdzekļus. Senāts uzsvēra, ka "nepieciešamība" izmantot informāciju neļauj izdarīt izņēmumu no likuma. Ja mēs pieļaujam, ka valsts iestādes var apiet likumu "svarīgu interešu" vārdā, tiek atvērtas durvis patvaļai.

✔️ KNAB un KP uzskats, ka operatīvā informācija kļūst brīvi izmantojama tiklīdz tā pievienota krimināllietai, ir juridiski kļūdains. Senāts precīzi norādīja: operatīvās darbības rezultātā iegūtā informācija "nevienā brīdī nezaudē savu īpašo statusu". Pretējā gadījumā tiktu radīts "apkārtceļš", ļaujot valstij iegūt informāciju kriminālprocesā un pēc tam to nekontrolēti izmantot jebkurā citā jomā, kur likums to tieši aizliedz. Tas būtu pretrunā ar likuma paredzamības principu.

✔️ Būtiskākais aspekts, ko savos komentāros noklusē vai pārprot KP un KNAB, ir tas, ka Latvijas likumdevējs ir apzināti izvēlējies nekriminalizēt karteļu vienošanās. Senāts spriedumā veica rūpīgu vēsturisko analīzi, norādot, ka Saeima vairākkārt ir noraidījusi priekšlikumus noteikt kriminālatbildību par aizliegtām vienošanām. Ja likumdevējs ir lēmis, ka šis nav kriminālnoziegums, bet gan administratīvs pārkāpums, tad tiesa nevar rīkoties tā, it kā tas būtu smags noziegums, kuram piemērojamas operatīvās darbības metodes. Augstākās tiesas senatore Rudīte Vīduša trāpīgi norādīja: "Pirmkārt, ir iespēja grozīt likumus, tā ir likumdevēja izšķiršanās, jo tas, kas notiek tagad, ir būtībā sekas tam, ka likumdevējs par to nav izšķīries".

✔️ Senāta rīcība šajā lietā ir augstākās raudzes profesionālisms. Tiesa atteicās pakļauties spiedienam "darīt to, kas ir populāri" un tā vietā izvēlējās "darīt to, kas ir tiesiski". Spriedums skaidri novelk sarkanās līnijas:

1. Valsts iestādes nedrīkst darboties ārpus savām pilnvarām.
2. Slepenas novērošanas metodes ir ekskluzīvs izņēmums, kas pieļaujams tikai likumā stingri noteiktos gadījumos.
3. Tiesas uzdevums nav labot likumdevēja politiskās izvēles vai kļūdas.

✔️ Ja sabiedrība un valsts iestādes vēlas, lai cīņā ar karteļiem tiktu izmantota slepenā noklausīšanās, adrese sūdzībām nav Senāts, bet gan Saeima. Kamēr likums nav mainīts, tiesai ir pienākums sargāt tiesiskumu, pat ja rezultāts ir nepatīkams izpildvarai.