Vai saņēmāt "prieka vēstuli" no VID par Booking un Airbnb? Kāpēc mutiskām konsultācijām nav svara un kā cīnīties par soda naudas atcelšanu

2026. gada 19. janvāris

✔️ Pēdējā laikā daudzi dzīvokļu un viesu māju īpašnieki, kuri izīrē savus īpašumus caur tādām platformām kā Booking un Airbnb, ir piedzīvojuši nepatīkamu pārsteigumu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis aktīvu kampaņu, izsūtot vēstules ar prasību reģistrēties kā PVN maksātājiem un samaksāt nodokli ar atpakaļejošu datumu par pēdējiem trim gadiem. Dažos gadījumos aprēķinātās summas sasniedz pat 25 000 eiro, radot nopietnas finansiālas sekas godprātīgiem izīrētājiem. Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc šī situācija ir izveidojusies, kāda ir tiesu prakse attiecībā uz VID sniegtajām konsultācijām un kādi ir juridiskie instrumenti, lai cīnītos vismaz pret soda naudas piemērošanu.

 

✔️ Vairāki mūsu biroja klienti un nozares pārstāvji ir norādījuši uz būtisku pretrunu. Proti, pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas vai tās laikā viņi ir sazinājušies ar VID, lai noskaidrotu savus pienākumus. Daudzi apgalvo, ka telefonsarunās VID darbinieki viņiem skaidrojuši – ja tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai mikrouzņēmumu nodoklis, ar to pietiek un papildu PVN nav jāmaksā. Tomēr tagad VID pozīcija ir mainījusies, un dienests pieprasa nodokļu nomaksu par pagātni, neraugoties uz iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem. Tas rada situāciju, kurā nodokļu maksātājs, kurš vēlējies būt godprātīgs, tiek sodīts par valsts iestādes darbinieku iespējamām kļūdām vai neprecīzu komunikāciju.

 

✔️ Diemžēl tiesu prakse šādos gadījumos ir skarba pret nodokļu maksātāju. Administratīvā apgabaltiesa savā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023 ir skaidri norādījusi, ka VID amatpersonas telefoniska konsultācija nerada aizsargājamu tiesisko paļāvību. Tiesa uzsver, ka, ja telefona sarunas nav ierakstītas, nav iespējams precīzi noskaidrot amatpersonas sniegtos norādījumus. Pat ja pirms sarunas tiek atskaņots paziņojums, ka "saruna tiks ierakstīta", tas negarantē, ka ieraksts tiešām tiek veikts vai saglabāts, un nerada saistošas sekas. Tiesa atzīst, ka mutvārdu konsultācijai ir tikai informatīva nozīme un tā nevar radīt tādas sekas kā rakstveida uzziņa. Līdz ar to, ja jūsu rīcība balstījās tikai uz telefonisku sarunu ar VID, tiesā to izmantot kā pierādījumu, lai atceltu nodokļu uzrēķinu, būs ārkārtīgi grūti.

 

✔️ Lai gan pamatparāda (paša nodokļa) apstrīdēšana var būt sarežģīta, pavisam cita situācija ir ar soda naudu. Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta praksi, soda nauda var netikt piemērota vai tikta būtiski samazināta, ja tiesiskais regulējums nav bijis pietiekami skaidrs. Svarīgākās tiesu atziņas, kas var palīdzēt jūsu lietā:

  • Neskaidrs regulējums nepieļauj sodīšanu: Senāts lietā Nr. SKA-152/2013 un Nr. SKA-107/2011 ir atzinis, ka tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka no tiesību normām ar pietiekamu skaidrību neizriet tiesiskās sekas. Ja likums nav skaidrs, soda naudas piemērošana par laiku, kad nodokļu maksātājs kļūdījies regulējuma neskaidrības dēļ, nav pieļaujama. Tas īpaši attiecas uz Booking gadījumiem, kur daudzi uzņēmēji (un pat VID darbinieki) pārprata PVN piemērošanas noteikumus.
  • Jāvērtē godprātība: Lietā Nr. SKA-295/2023 Senāts uzsvēra, ka tiesai ir jāpārbauda, vai nodokļu maksātājs ir darbojies godprātīgi. Ja persona nav slēpusi ienākumus, bet kļūdījusies likuma interpretācijā, VID ir pienākums vērtēt iespēju samazināt soda naudu vismaz par 50% (saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32. panta septīto daļu).
  • Samērīguma princips: Lietā Nr. SKA-884/2021 Senāts norādīja, ka soda naudai jābūt samērīgai. Ja nav konstatēta krāpšana vai apzināta izvairīšanās (piemēram, "karuseļu shēmas"), bet gan tikai neuzmanība vai kļūda sarežģīta regulējuma dēļ, piemērot maksimālo soda naudu ir prettiesiski.

 

✔️ Secinājums. Ja esat saņēmis lēmumu no VID par PVN uzrēķinu saistībā ar Booking vai Airbnb, nepadodieties uzreiz. Lai arī izvairīties no pamatnodokļa samaksas var būt grūti, pastāv spēcīgi juridiski argumenti, lai cīnītos pret soda naudas piemērošanu. VID bieži automātiski piemēro sodus, neizvērtējot katra gadījuma individuālos apstākļus un regulējuma neskaidrību, kas ir pamats lēmuma pārsūdzēšanai.


Vai saņēmāt
2026. gada 19. janvāris
✔️ Ceļu satiksmes negadījums (CSN) ir brīdis, kas var neatgriezeniski mainīt dzīvi. Taču brīdī, kad lieta nonāk līdz izmeklēšanai un tiesai, bieži vien saduras divas pasaules: autovadītāja subjektīvā pārliecība ("es braucu atļautā ātrumā", "gājējs pats izskrēja") un skaudrā juridiskā realitāte. Latvijas Republikas Augstākā tiesa (Senāts) nesen publiskojusi apjomīgu tiesu prakses apkopojumu lietās par Krimināllikuma 260. pantu (2020.–2025. gads). Šīs atziņas ir būtiskas ikvienam autovadītājam, lai saprastu, kā tiesas patiesībā vērtē vainu un atbildību. Šeit ir 5 būtiskākās atziņas, kas lauž populārus stereotipus. 1️⃣ Daudzi autovadītāji uzskata, ka, ja zīme rāda 50 km/h un viņi brauc ar 50 km/h, viņi ir ievērojuši likumu. Tiesu prakse rāda ko citu. Atļautā ātruma ievērošana vien neatbrīvo no atbildības. Senāts uzsver, ka Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 99. punkta ievērošana nav saistāma tikai ar ciparu uz spidometra. Autovadītājam ir pienākums izvēlēties ātrumu, kas atbilst konkrētajiem apstākļiem – redzamībai, laika apstākļiem un ceļa stāvoklim. Ja ir tumšs, līst lietus vai ir slikts apgaismojums, braukšana ar "atļauto" maksimālo ātrumu var tikt uzskatīta par noteikumu pārkāpumu, ja tas liedzis laikus pamanīt šķērsli. Pat ja gājējs ir tumšās drēbēs, tiesa vērtēs, vai, braucot atbilstoši redzamībai (iespējams, lēnāk par atļauto), vadītājs būtu varējis novērst sadursmi. 2️⃣ Bieža aizstāvības pozīcija ir norādīt uz cietušā rīcību – gājējs šķērsoja ielu neatļautā vietā vai bija alkohola reibumā. Cietušā pārkāpumi neatbrīvo autovadītāju no pienākuma ievērot noteikumus. Senāta atziņa ir strikta: autovadītājam, ieraugot bīstamību (arī noteikumus pārkāpjošu gājēju), ir jādara viss, lai novērstu negadījumu. Ja iesaistīts ir bērns, kura rīcība nav prognozējama, vadītājam ir pienākums paredzēt bīstamību. Pat ja bērns pēkšņi maina virzienu, tiesa vērtēs, vai vadītājs varēja to paredzēt un novērst. Ja vadītājs redz, ka gājējs uzvedas neadekvāti (piemēram, streipuļo), viņam jāparedz bīstamība jau brīdī, kad šāds cilvēks nonāk redzeslokā, un jāsamazina ātrums. 3️⃣ Liela daļa smago avāriju notiek brīdī, kad viens auto veic kreiso pagriezienu, bet otrs to mēģina apdzīt vai brauc pretī. Veicot kreiso pagriezienu, autovadītāja pienākums pārliecināties par drošību ir prioritārs. Griežot pa kreisi, ir jādod ceļš pretimbraucējiem ( t.sk . velosipēdistiem), nevērtējot to, vai viņi var paspēt nobremzēt. Ja notiek sadursme ar auto, kas jūs apdzen, tiesa rūpīgi vērtēs abu rīcību. Tomēr bieži vien vaina tiek saskatīta tajā, ka griešanās manevra veicējs nav pietiekami pārliecinājies, vai netiek traucēti citi satiksmes dalībnieki. Tomēr tiesai jāizvērtē arī apdzenošā vadītāja rīcība – vai viņš drīkstēja uzsākt manevru. 4️⃣ Bieži vien apdrošinātāji (OCTA) atsaka izmaksāt morālā kaitējuma kompensāciju bojāgājušā tuviniekiem, ja viņi nav bijuši apgādājamie vai laulātie. Kriminālprocess paver plašākas iespējas saņemt kompensāciju. Senāts norāda, ka pat ja persona neatbilst OCTA likuma šaurajiem kritērijiem (piemēram, ir nereģistrēts dzīvesbiedrs vai cits tuvinieks), viņai ir tiesības prasīt morālā kaitējuma kompensāciju tieši no vainīgā kriminālprocesa ietvaros. Tiesa vērtēs reālās attiecības un nodarītās ciešanas. 5️⃣ Krimināllikums paredz iespēju izbeigt procesu, ja panākts izlīgums ar cietušo. Tas ir izdevīgs risinājums, lai izvairītos no kriminālsoda (piemēram, tiesību atņemšanas vai cietumsoda). Senāts ir norādījis: lai process tiktu izbeigts uz izlīguma pamata, apsūdzētajam ir jāatzīst sava vaina pilnībā. Jūs nevarat noslēgt izlīgumu, vienlaikus tiesā apgalvojot: "Es atvainojos, bet cietušais arī bija vainīgs" vai apšaubot apsūdzības detaļas . ✔️ Kā redzams no tiesu prakses, CSN lietās izšķirošas ir detaļas – sekundes simtdaļas, redzamības novērtējums, tehniska iespēja novērst sadursmi un pareiza procesuālā taktika. Kļūdaina rīcība uzreiz pēc negadījuma vai nepareizi izvēlēta aizstāvības stratēģija tiesā var maksāt ne tikai brīvību, bet arī radīt milzīgas finansiālas saistības.
Tiesiskums pāri emocijām: Kāpēc Senāta lēmums
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 13. janvāris
Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījis Augstākās tiesas Senāta lēmums atcelt spriedumu tā dēvētajā "būvnieku karteļa" lietā, liedzot Konkurences padomei (KP) izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) slepeni ierakstītās sarunas.
Labas ziņas parādniekiem, sliktas kreditoriem - tiesa nosaka pierādīšanas standartus parāda noilguma
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 12. janvāris
Kreditora tiesības atgūt parādu nav bezgalīgas — tās ierobežo noilguma institūts. Lai gan Komerclikuma 406. pants nosaka trīs gadu noilguma termiņu, kreditori bieži paļaujas uz to, ka regulāri sūtīti atgādinājumi šo termiņu pārtrauc.
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. janvāris
Senāts pieliek punktu strīdam par bijušo restorāna "36. līnija" ēku: Īslaicīgas būves statusa ļaunprātīga izmantošana nav pieļaujama
Dreimane, Dailes teātris un Vienojamies vai atlaižam
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 8. janvāris
Nesenā publiskā viedokļu apmaiņa starp Dailes teātra vadību un aktrisi Leldi Dreimani kārtējo reizi ir aktualizējusi klasisku darba tiesību dilemmu.
Bauskas ielas sprādziens: Vai Rīgas pašvaldībai kā īpašniekam jāsedz kaimiņiem radītie zaudējumi?
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 7. janvāris
Nesenais traģiskais gāzes sprādziens Rīgā, Bauskas ielā, ir aktualizējis jautājumu par atbildību daudzdzīvokļu mājās. Publiskajā telpā izskanējis, ka sprādziena iemesls bija īrnieka patvaļīgi izveidots nelegāls gāzes pieslēgums pašvaldībai piederošā dzīvoklī.
Labas ziņas privātajiem būvētājiem: Saeima atceļ prasību atklāt finansējuma izcelsmi
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 6. janvāris
Nesen savā mājaslapā publicējām rakstu par jaunajiem grozījumiem, kas būvniecības procesā ieviesa stingrākas prasības attiecībā uz līdzekļu legalitātes pārbaudi
Raimonda Paula gadījums: Kur beidzas godināšana un sākas tiesību pārkāpums
2026. gada 5. janvāris
Pēdējās dienās sabiedrībā plašu rezonansi izraisījusi ziņa par 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē plānoto lielkoncertu "Raimonda Paula dziesmu svētki 'Manai dzimtenei'", pret kuru kategoriskus iebildumus paudis pats Maestro Raimonds Pauls, norādot: "Es taču nepiekritu, lai viņi rīko to! ...
Vai darba devējs atbild par vadītāja komentāriem privātā Facebook kontā? Jaunākās Senāta atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. janvāris
2025. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Senāts pieņēma būtisku spriedumu lietā Nr. SKC-511/2025, kas ievieš skaidrību jautājumos par darba devēja (šajā gadījumā – pašvaldības) atbildību par tās amatpersonu izteikumiem sociālajos tīklos, kā arī precizē kritērijus morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanai. Lietas pamatā
Tiesiskā analīze par ASV operāciju Venecuēlā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 5. janvāris
2026. gada janvāra notikumi Karakasā, kuru rezultātā ASV spēki aizturēja un izveda no valsts Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, ir radījuši vienu no asākajām starptautisko tiesību diskusijām 21. gadsimtā. Šī operācija iezīmē fundamentālu sadursmi starp valstu suverenitātes principu un lielvaru eksteritoriālo jurisd