Dreimane, Dailes teātris un "Vienojamies vai atlaižam?" Kāpēc darba devēji baidās no Darba likuma 108. panta

Lauris Klagišs • 2026. gada 8. janvāris

✔️ Nesenā publiskā viedokļu apmaiņa starp Dailes teātra vadību un aktrisi Leldi Dreimani kārtējo reizi ir aktualizējusi klasisku darba tiesību dilemmu. Situācija, kad darba devējs vēlas pārtraukt darba attiecības, bet darbinieks tam nepiekrīt, bieži noved pie strupceļa, kurā tiek piesaukta "reorganizācija" un "darbinieku skaita samazināšana". Taču kāpēc darba devēji tik bieži uzstājīgi piedāvā parakstīt vienošanos, nevis vienkārši uzteic darbu? Atbilde slēpjas Darba likuma 108. pantā — juridiskā "mīnu laukā", kuru pareizi šķērsot spēj retais.

 

✔️ Publiskajā telpā izskanējušais gadījums spilgti ilustrē bieži sastopamu praksi: darba devējs, vēlēdamies nomainīt darbinieku vai efektivizēt darbu, sākotnēji piedāvā "draudzīgu šķiršanos" jeb vienošanos (Darba likuma 114. pants). Ja darbinieks atsakās, seko brīdinājums par iespējamu darbinieku skaita samazināšanu (Darba likuma 101. panta 1. daļas 9. punkts). Kāpēc darba devējs neizvēlas uzteikumu uzreiz? Jo darbinieku skaita samazināšana nav tikai birokrātiska štata saraksta mainīšana. Tas ir sarežģīts juridisks process, kurā darba devējam ir pienākums pierādīt, ka tieši šis, nevis cits kolēģis, ir jāatbrīvo. Šeit spēlē iesaistās Darba likuma 108. pants – Priekšrocības turpināt darba attiecības.

 

✔️ Ja uzņēmumā ir vairāki darbinieki, kas veic vienādu vai līdzīgu darbu (piemēram, piecas aktrises, trīs grāmatveži vai desmit pārdošanas speciālisti), un štata vietas tiek samazinātas, darba devējs nedrīkst vienkārši "izvēlēties", kuru atlaist.  Darba devējam ir objektīvi jāizvērtē katra kandidāta sniegums. Tomēr tiesu praksē bieži rodas strīdi tieši par šo aspektu — kā objektīvi izmērīt darba rezultātus radošās profesijās vai intelektuālā darbā? Ja darba devēja vērtējums tiesai šķitīs subjektīvs vai balstīts uz personīgām antipātijām, uzteikums tiks atzīts par prettiesisku.

 

✔️ Ja diviem darbiniekiem darba rezultāti un kvalifikācija ir līdzvērtīga (kas notiek bieži), likums liek vērtēt sociālos aspektus. Priekšrocība palikt darbā ir tiem, kuri pie darba devēja nostrādājuši ilgāk, audzina bērnu vecumā līdz 14 gadiem, ir guvuši arodslimību vai traumu darbā, ir arodbiedrības biedri, ir politiski represētās personas u.c. Svarīgi: Nevienai no šīm 2. līmeņa priekšrocībām nav prioritātes pār citām. Tas nozīmē, ka darba devējam ir jāveic teju matemātisks aprēķins, salīdzinot viena darbinieka stāžu ar otra darbinieka apgādājamo skaitu.

 

✔️ Kā norādīts Augstākās tiesas atziņās, pierādīšanas pienākums gulstas uz darba devēju. Tas nozīmē, ka tiesas sēdē nevis darbiniekam jāpierāda, ka viņš ir labs, bet gan darba devējam ar dokumentiem jāpierāda, ka ir veicis reālu, nevis fiktīvu izvērtēšanu. Ja tiesa konstatē, ka 108. panta izvērtēšana nav veikta vai veikta pavirši, darba devēja uzteikums tiek atzīts par spēkā neesošu, darbinieks tiek atjaunots darbā, darba devējam jāizmaksā vidējā izpeļņa par visu piespiedu kavējuma laiku (bieži tie ir tiesvedības mēneši vai pat gadi).

 

✔️ Vislielākais risks darba devējam slēpjas faktā, ka likums pieprasa objektīvu salīdzināšanu. Būtiska nianse, par ko bieži aizmirst: Veicot likumīgu izvērtēšanu, rezultāts var būt pilnīgi pretējs vadības iecerēm. Piemēram, vadība vēlas atlaist darbinieku A, jo uzskata viņu par "neērtu" vai mazāk lojālu. Taču, salīdzinot darbinieku A ar viņa kolēģi B (kuru vadība grib paturēt), izrādās, ka: A darba rezultāti ir tikpat labi vai pat labāki nekā B; A ir divi mazi bērni vai lielāks darba stāžs, bet B nav neviena no 108. pantā minētajām priekšrocībām. Rezultātā, likums liedz atlaist A. Lai veiktu štatu samazināšanu tiesiski, darba devējam ir jāuzsaka darbs kolēģim B, lai gan pret viņu nebija nekādu pretenziju. Šis ir galvenais iemesls, kāpēc darba devēji tik uzstājīgi piedāvā parakstīt vienošanos (Darba likuma 114. pants) — tā ļauj apiet šo "matemātiku" un šķirties no konkrētā cilvēka, neriskējot zaudēt citus.

 

✔️ Ieteikums darba devējiem - pirms izsniedzat uzteikumu konkrētam darbiniekam, veiciet iekšēju "simulāciju". Salīdziniet visus darbiniekus, kas veic līdzīgu darbu. Ja izrādīsies, ka "mērķa darbiniekam" ir spēcīgas priekšrocības (piemēram, arodbiedrība, bērni, invaliditāte), uzteikums tiesā tiks atcelts. Ja vēlaties atlaist darbinieku zemas kvalifikācijas dēļ, tam jābūt pierādāmam ar dokumentiem (auditiem, vērtējumiem) ilgākā laika periodā, nevis tikai uzteikuma brīdī. Subjektīvs viedoklis tiesā nestrādās. Ja redzat, ka 108. panta izvērtējums nav jums labvēlīgs, godīgāk un lētāk ir piedāvāt darbiniekam dāsnāku kompensāciju, vienojoties par darba attiecību izbeigšanu, nevis riskēt ar fiktīvu štatu samazināšanu.

 

✔️ Ieteikums darbiniekiem - neparakstiet uzreiz. Ja jums piedāvā "vienoties", tas nozīmē, ka darba devējs vēlas jūsu piekrišanu. Jums nav pienākuma to sniegt. "Vienošanās" atņem iespēju vēlāk tiesāties par atjaunošanu darbā. Ja darba devējs draud ar štatu samazināšanu, nekavējoties informējiet viņu rakstveidā par saviem apstākļiem (bērni līdz 14 gadu vecumam, invaliditāte, statuss arodbiedrībā, stāžs). Iespējams, darba devējs to nezina vai ir aizmirsis. Ja jūsu nodaļā paliek strādāt kolēģis ar mazāku stāžu vai sliktākiem rezultātiem, bet bez bērniem/sociālajām garantijām, jums ir ļoti liela iespēja uzvarēt tiesā un tikt atjaunotam amatā, saņemot kompensāciju par piespiedu kavējumu.


Dreimane, Dailes teātris un
2026. gada 9. jūlijs
✔️ Mūsdienu digitālajā saziņā emocijzīmes jeb emoji ir kļuvušas par neatņemamu komunikācijas sastāvdaļu, taču to lietošana profesionālā un akadēmiskā vidē prasa atbildību. Latvijas Republikas Senāts 2026. gada 9. jūnijā pieņēma lēmumu, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā vērtēta emocijzīmju izmantošana studentu savstarpējā komunikācijā. Šis lēmums iezīmē būtisku tiesu praksi par vārda brīvības robežām un ētikas normu ievērošanu. ✔️ Strīds izcēlās saistībā ar Rīgas Juridiskās augstskolas studentam piemēroto disciplinārsodu – brīdinājumu. Lietas apstākļi bija šādi. Students kopā ar vēl diviem studējošajiem pildīja grupu darbu, taču viņš tā izpildē neiesaistījās. Divas dienas pirms darba nodošanas termiņa cita studente par šo faktu ziņoja pasniedzējam. Reaģējot uz ziņošanu, sodītais students studiju vajadzībām izveidotajā WhatsApp grupā studentei nosūtīja vairākas ziņas. Ziņas ietvēra "žurkas" emocijzīmi un tekstu angļu valodā: "You like to Report people?". ✔️ Tiesvedības ietvaros tika vērtēts, vai augstskola rīkojusies tiesiski, piemērojot disciplinārsodu, un vai nav tikušas nesamērīgi ierobežotas studenta tiesības uz vārda brīvību. Senāts un zemāku instanču tiesas atzina piemēroto sodu par pamatotu, balstoties uz šādiem apsvērumiem. Angļu valodas slengā vārds "žurka" (rat) ir aizvainojoša palama personām, kas ziņo vai ceļ trauksmi. Tiesa atzina, ka šāda saziņa neatbilst vispārējās uzvedības kultūras un etiķetes principiem un pārkāpj augstskolas ētikas kodeksu. Konkrētā rīcība bija ne tikai individuāli aizvainojoša studentei, bet arī vērsta pret augstskolas vērtībām un efektīvu studiju procesu cieņpilnā vidē. Tika uzsvērts, ka rīcība vērsās pret akadēmiskā godīguma veicināšanu. ✔️ Sodītais students argumentēja, ka akadēmiskais godīgums attiecas tikai uz krāpšanos un plaģiātismu. Tomēr tiesa norādīja, ka Augstskolu likums ļauj augstskolām izstrādāt savus ētikas kodeksus. Rīgas Juridiskās augstskolas Ētikas kodekss noteic, ka akadēmiskais godīgums paredz arī savstarpēju cieņu studentu starpā. ✔️ Vērtējot vārda brīvības ierobežojumus, tiesa konstatēja, ka ierobežojums bija paredzēts likumā un vērsts uz leģitīmu mērķi – citu cilvēku cieņas un tiesību aizsardzību. Pieteicēja rīcība nebija vērsta uz sabiedrībai nozīmīgu jautājumu aktualizēšanu. Izteikumi bija vērsti tieši uz atriebību par atbalstāmu rīcību – ziņošanu par akadēmisko pienākumu nepilnvērtīgu izpildi. ✔️ Izglītības likums paredz studentu pienākumu ievērot izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktus. Tāpat šis likums uzliek par pienākumu ievērot citu tiesības un būt pieklājīgam. Līdz ar to disciplinārsoda piemērošana par saistošu uzvedības noteikumu pārkāpumu tika atzīta par samērīgu un leģitīmu. ✔️ Šis Senāta lēmums ir būtisks atgādinājums gan studentiem, gan darbiniekiem un darba devējiem. Iestāžu un uzņēmumu iekšējie ētikas kodeksi ir juridiski saistoši dokumenti. To pārkāpšana, tostarp cieņas trūkums savstarpējā komunikācijā, var būt leģitīms pamats disciplinārsodu piemērošanai. Emocijzīmes (emoji) juridiskajā izpratnē tiek atzītas par pilnvērtīgu un nozīmīgu komunikācijas daļu. Ja emocijzīmei konkrētā kontekstā ir apvainojoša vai neslavu ceļoša nozīme, tā var tikt pielīdzināta mutiskam vai rakstiskam aizskārumam. Vēršanās pret personu par to, ka tā pamatoti ziņojusi par noteikumu pārkāpumiem, nav aizsargājama ar vārda brīvību un var tikt sodīta.
2026. gada 9. jūlijs
✔️ Vai esat saņēmuši saimniecībai nelabvēlīgu vai noraidošu Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmumu? Uzņēmējiem un lauksaimniekiem sadarbība ar iestādēm var būt izaicinoša, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka iestāžu lēmumi nav neapstrīdami. Balstoties uz neseno tiesu praksi, ir identificētas vairākas lietas, kurās tiesa lēmusi par labu pieteicējiem pret Lauku atbalsta dienestu. Piedāvājam nelielu apkopojumu par gadījumiem no tiesu prakses, kas apliecina – savas tiesības var un vajag aizstāvēt. ✔️ Kļūdaini faktu konstatējumi: Zivsaimniecības attīstības projekts (2026. gads). Bieži vien strīdu pamatā ir iestādes paviršība faktu pārbaudē. Administratīvā rajona tiesa apmierināja pieteicējas pieteikumu un atzina par prettiesisku LAD lēmumu noraidīt zivsaimniecības attīstības projektu. Tiesa konstatēja, ka LAD bija izmantojis nepareizus datus par nozvejas apjomu. Faktiskais pieteicējas nozvejas apjoms bija vairāk nekā četrdesmit reizes lielāks par to, kas tika norādīts LAD lēmumā. Kļūdainie dati noveda pie nepamatotiem secinājumiem par izejvielu nepietiekamību un izmaksu neattiecināmību.Tiesa uzdeva LAD mēneša laikā izdot administratīvo aktu, apstiprinot pieteicējas projektu. ✔️ Strīdi par normatīvo aktu tulkojumu: Kazkopības audzēšanas programmas (2025. gads). Sarežģītas Eiropas Savienības un nacionālo tiesību normu pārejas var radīt apjukumu pat iestādēs. Administratīvā apgabaltiesa atcēla LAD lēmumu atteikt atbalstu ciltsdarba pasākumiem. LAD kļūdaini uzskatīja, ka audzēšanas programmas ir zaudējušas spēku, jo spēkā stājās jauns Eiropas Savienības regulējums. Tiesa secināja, ka nacionālais regulējums neparedzēja automātisku programmu spēka zaudēšanu, ja tās netiek iesniegtas līdz konkrētam datumam. Tiesa norādīja uz Latvijas Republikas kavēšanos ar nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanu pārejas procesā. Iestādei tika uzdots viena mēneša laikā pieņemt jaunu, labvēlīgu lēmumu par atbalsta izmaksu. ✔️ Nepilnīgs tiesisko apstākļu novērtējums: Pārdeklarēšanas sankcijas (2025. gads). Lietās par sankciju piemērošanu ir vitāli svarīgi, lai tiesību normas tiktu piemērotas precīzi un sistēmiski. Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai saistībā ar pārdeklarēšanas sankcijām. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa nebija pareizi piemērojusi regulas normas, neņemot vērā visus relevantos pantus. Sodu piemērošanas pamatotības pārbaudei ir jābalstās uz visaptverošu un sistēmisku Regulas Nr. 640/2014 noteikto kritēriju novērtējumu. Tiesa norādīja, ka ir jāpārbauda administratīvā akta atbilstība tā pamatojumā norādītajām materiālo tiesību normām. ✔️ Termiņš neatceļ tiesības: Ārkārtas atbalsta izmaksa (2025. gads). Bieži izskan pieņēmums, ka nokavēts atbalsta programmas termiņš nozīmē automātiskas tiesvedības beigas. Senāts atcēla Administratīvās rajona tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā par ārkārtas finansiālā atbalsta piešķiršanu. Zemākās instances tiesa bija kļūdaini secinājusi, ka lietu vairs nevar skatīt, jo normatīvajos aktos noteiktais atbalsta izmaksas termiņš ir pagājis. Senāts atzina, ka atbalsta piešķiršanas terminētais raksturs nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai. Prasījuma pamatotība ir jāvērtē pēc būtības, izskatot jautājumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu neatkarīgi no termiņa. Lieta tika nosūtīta atpakaļ papildsprieduma taisīšanai pēc būtības. ✔️ Šīs lietas uzskatāmi parāda, ka Lauku atbalsta dienesta pieļautās kļūdas var ietvert gan faktu izkropļojumus un paviršu datu apstrādi, gan nepareizu nacionālo un ES tiesību normu interpretāciju. Ja jums ir aizdomas, ka pret jūsu saimniecību vai projektu ir pieņemts nepamatots iestādes lēmums, ir vērts izvērtēt iespējas lēmumu veiksmīgi apstrīdēt tiesā.
2026. gada 8. jūlijs
The body content of your post goes here. To edit this text, click on it and delete this default text and start typing your own or paste your own from a different source.
2026. gada 6. jūlijs
✔️ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir veiksmīgi pārstāvējis klientu apelācijas instances tiesā, panākot pilnīgu pretējās puses apvērsuma prasības noraidīšanu komercstrīdā. Šī mūsu biroja vinnētā lieta kalpo kā būtisks un pamācošs atgādinājums – saistību nepildīšanu nevar attaisnot ar formāliem iebildumiem pret paraksta tehnisko dabu, ja paša klienta reālā rīcība skaidri apliecina līguma atzīšanu un izpildi. ✔️ Mūsu klients – pakalpojumu sniedzējs – saskārās ar negodprātīgu situāciju, kurā abonēšanas pakalpojuma saņēmējs apstrīdēja līguma esamību un lūdza tiesu atbrīvot viņu no parādsaistību izpildes. Parādnieka galvenais arguments bija apgalvojums, ka viņš abonēšanas pakalpojumu līgumu nav fiziski parakstījis un tādēļ saistības nav spēkā. Tā kā dokuments sākotnēji tika parakstīts digitāli uz planšetdatora ekrāna, tiesu eksperts atzina, ka kategoriska paraksta piederības izpēte no kopijas nav iespējama. Iztrūkstot eksperta slēdzienam, pirmās instances tiesa strīdu tulkoja par ļaunu mūsu klientam, atbrīvojot parādnieku no saistību izpildes. ✔️ Mēs nepiekritām šādai sašaurinātai tiesību normu interpretācijai un apelācijas sūdzībā norādījām uz apstākļu un pierādījumu nepilnīgu vērtējumu. Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs vērsa tiesas uzmanību uz Civillikumā nostiprināto principu par gribas izteikšanu ar konkludentām (klusējot izdarītām) darbībām. Mēs tiesai veiksmīgi pierādījām, ka līguma reāla izpilde ir daudz spēcīgāks pierādījums par tehnisku strīdu ap planšetdatorā atstātu parakstu. Mēs iesniedzām bankas izrakstus, kas apliecināja, ka parādnieks vairāku mēnešu garumā bija veicis regulārus, precīzus maksājumus par saņemto pakalpojumu. Katra maksājuma uzdevumā parādnieks bija precīzi norādījis strīdus līguma numuru un savu klienta identifikatoru. Tāpat mēs nodrošinājām e-pasta sarakstes izdruku, kas neapgāžami pierādīja klienta aktīvu iesaisti – viņš pats bija nosūtījis detalizētu reklāmas saturu mūsu klientam. ✔️ Uzklausot mūsu biroja argumentus, apelācijas instances tiesa atzina parādnieka prasību par nepamatotu, noraidot to pilnā apmērā. Tiesa atzina mūsu argumentāciju par konkludentām darbībām un savā spriedumā nostiprināja vairākas nozīmīgas atziņas. Vairākkārtēja rēķinu apmaksa un pakalpojumam nepieciešamās informācijas nosūtīšana kalpo kā nepārprotams gribas izteikums stāties darījuma attiecībās. Ja persona ar savām darbībām, maksājot par sniegto pakalpojumu, ir akceptējusi darījumu, tā ir pieņēmusi darbību ar visām tās tiesiskajām sekām. Klients vēlāk nevar ierobežot savu piekrišanu un izvairīties no saistībām, apzināti un negodprātīgi noliedzot līguma slēgšanas faktu tiesā. ✔️ Šī lieta demonstrē, ka mūsdienu mainīgajā komercvidē, kur arvien vairāk līgumu tiek slēgti attālināti vai izmantojot digitālus risinājumus, uzņēmēji nav bezspēcīgi negodprātīgu klientu priekšā. Mūsu biroja izstrādātā stratēģija un panāktais rezultāts apstiprina - reālas darbības, komunikācija un maksājumi ir tikpat saistoši kā tradicionāls paraksts. Mēs turpinām veiksmīgi aizstāvēt uzņēmēju tiesības un komerciālo drošību!
2026. gada 6. jūlijs
Tiek plānots jauns, vienkāršots nodokļu režīms ikdienas pakalpojumu sniedzējiem
Absurda teātra beigas: VID atzīst kļūdu un atjauno uzņēmuma
Autors Lauris Kalgišs 2026. gada 3. jūlijs
Kā biju solījis saviem lasītājiem un klientiem, vēlos dalīties ar turpinājumu stāstam par "Absurda teātri VID gaumē".
Elektrības slēdzis kā šantāžas instruments: vai valsts monopols drīkst izslēgt gaismu 40 eiro soda
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 3. jūlijs
Iedomājieties situāciju: Jūsu uzņēmums ir pilnībā norēķinājies par faktiski patērēto elektroenerģiju un sadales pakalpojumiem.
Kiberdrošības eksperts pret valsts aparātu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēc mūsu iepriekšējās juridiskās analīzes, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un IT nozarē, Valsts policija ir nākusi klajā ar precizējošu paziņojumu par kiberdrošības pētnieka Elvisa Strazdiņa iesaisti AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kiberuzbrukuma izmeklēšanā.
Sods par patriotismu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Latvijas valsts politika pēdējos gados mērķtiecīgi tiek virzīta uz diviem būtiskiem pīlāriem – demogrāfijas veicināšanu un valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.
Kiberdrošības ģēnijs pret valsts aparātu: Elvja Strazdiņa lietas juridiskā analīze un aizstāvība
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūnijs
Pēdējās dienās plašu sabiedrības rezonansi izraisījis kiberdrošības eksperta Elvja Strazdiņa gadījums.