✔️ Nesenais traģiskais gāzes sprādziens Rīgā, Bauskas ielā, ir aktualizējis jautājumu par atbildību daudzdzīvokļu mājās. Publiskajā telpā izskanējis, ka sprādziena iemesls bija īrnieka patvaļīgi izveidots nelegāls gāzes pieslēgums pašvaldībai piederošā dzīvoklī. Kamēr sabiedrības uzmanība ir pievērsta īrnieka rīcībai, cietušajiem kaimiņiem un apdrošinātājiem būtisks ir cits jautājums: vai par postījumiem finansiāli atbildīga ir Rīgas pašvaldība kā dzīvokļa īpašniece? Analizējot Dzīvokļa īpašuma likumu un jaunāko Senāta judikatūru, atbilde visdrīzāk ir – jā.

✔️ Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, konkrētais dzīvoklis bija Rīgas pašvaldības īpašums, kas nodots īrē. AS "Gaso" apstiprināja, ka dzīvoklī tika konstatēts nelegāls gāzes pieslēgums, ko īrnieks izveidojis plītij pēc tam, kad gāzes padeve tikusi atslēgta. Sprādziena rezultātā cieta visa ēka, un kaimiņiem nodarīti ievērojami zaudējumi.

✔️ Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pants nosaka dzīvokļa īpašnieka atbildību. Panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbild par zaudējumiem, kas nodarīti citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām, ja tie radušies saistībā ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, un to ir izdarījis pats īpašnieks vai personas, kurām viņš devis iespēju lietot dzīvokļa īpašumu (t.sk. īrnieki). Tas nozīmē, ka likumdevējs ir paredzējis "objektīvu atbildību" dzīvokļa īpašniekam par personām, kuras viņš ielaidis savā īpašumā. Attiecībā uz trešajām personām (kaimiņiem), primāri atbildīgs ir īpašnieks – šajā gadījumā Rīgas pašvaldība.

✔️ Augstākās tiesas Senāts 2024. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-816/2024 analizēja līdzīgu situāciju, kas sniedz spēcīgu argumentāciju prasībām pret pašvaldību. Lietas būtība bija sekojoša: izīrētā dzīvoklī izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika noliets apakšējais kaimiņu dzīvoklis. Apakšējā dzīvokļa apdrošinātājs (AS "Swedbank P&C Insurance") vērsās ar prasību tiesā nevis pret īrnieku, bet gan pret dzīvokļa īpašnieci. Tiesa šo prasību apmierināja, un no īpašnieces tika piedzīti zaudējumi par labu apdrošinātājam.

✔️ Senāts norādīja, ka primāri par ugunsdrošību objektā atbild īpašnieks. Lai gan īrnieks var būt atbildīgs saskaņā ar līgumu, tas neatbrīvo īpašnieku no atbildības pret trešajām personām par to, ka viņa īpašums (un tajā notiekošās darbības) nerada draudus citiem. Senāts atsaucās uz likumu "Par dzīvojamo telpu īri" (kas bija spēkā attiecīgajā laikā, bet principi saglabājas), norādot uz izīrētāja pienākumu nodrošināt dzīvojamās telpas uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Rīgas pašvaldībai kā izīrētājam ir pienākums uzraudzīt savu īpašumu stāvokli.

✔️ Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu, kas bija labvēlīgs īrniekam, norādot, ka tiesa nebija pietiekami izvērtējusi īrnieka darbības (piemēram, krāsns kurināšanu) kā ugunsgrēka cēloni. Bauskas ielas gadījumā cēloņsakarība starp īrnieka rīcību (nelegāls gāzes pieslēgums) un sekām (sprādziens) ir acīmredzama.

✔️ Bauskas ielas gadījumā Rīgas pašvaldība ir tādā pašā statusā kā privātais dzīvokļa īpašnieks minētajā Senāta lietā. Fakts, ka sprādzienu izraisīja īrnieka prettiesiska rīcība (nelegāls pieslēgums), neatbrīvo īpašnieku no civiltiesiskās atbildības pret kaimiņiem saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14. pantu. Tas paver iespēju neapdrošināto dzīvokļu īpašniekiem celt prasību tieši pret Rīgas pašvaldību par zaudējumu atlīdzību. Tas ir stratēģiski pareizāk, jo pašvaldība, atšķirībā no vainīgā īrnieka, ir maksātspējīga. Tāpat, tas paver iespēju apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izmaksājušas atlīdzības, vērst regresa prasības pret Rīgas pašvaldību, nevis norakstīt zaudējumus uz bezcerīgu piedziņu no fiziskas personas.

✔️ Vēlos uzsvērt, ka šis ir tikai sākotnējais situācijas novērtējums, tādēļ rekomendēju nesasteigt prasības celšanu. Lai sniegtu pilnvērtīgu juridisko atzinumu, nepieciešams detalizēti iepazīties ar īres līgumu, ekspertīžu slēdzieniem, kā arī kriminālprocesā noskaidrotajiem apstākļiem.