Vai kara laikā ir jāmaksā hipotekārais kredīts par iznīcinātu mājokli?
2024. gada 28. februāris
- Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka kara stāvoklis viennozīmīgi ir uzskatāms par nepārvaramas varas apstākļiem, līdz ar to neviens apdrošinātājs nesegs nepārvaramas varas (kara) dēļ nodarītos zaudējumus.
- Nepārvaramas varas (kara) apstākļu iestāšanās nenozīmē, ka mājokļa sabombardēšanas dēļ personas hipotekārais kredīts automātiski tiek dzēsts, jo kara stāvoklis automātiski nenozīmē, ka personai, nepārvaramas varas iemeslu dēļ nav iespējams gūt ienākumus hipotekārā kredīta segšanai.
- Civillikuma regulējums paredz ļoti ierobežotas iespējas pusēm izbeigt līgumu nepārvaramas varas dēļ. Pusēm iespēja atkāpties no līguma saistībā ar nepārvaramu varu ir gadījumā, ja šādas tiesības ir jau sākotnēji pielīgtas līgumā, bet ļoti šaubos, vai kādā hipotekārā kredīta līgumā ir atrunātas tiesības - kara gadījumā šo līgumu nepildīt.
- Saskaņā ar Civillikumu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Rezumējot minēto un ņemot vērā spēkā esošo likumdošanu, pat ja kara laikā mājoklis tiks iznīcināts, Jūs būsiet spiesti turpināt maksāt hipotekāro kredītu.
- Tomēr līdzīgi, kā tas bija Covid-19 gadījumā, arī kara gadījumā, Saeima vai valdība, visticamāk, izsludinās ārkārtas situāciju un pieņems kara laika likumdošanu, kas noregulēs šos jautājumus, un, cerams, neļaus bankām lauzt līgumus, izlikt nemaksātājus no mājām, piedzīt līgumsodus, vai veikt citas darbības. Tomēr, tieši kādi lēmumi no valdības vai Saeimas puses tiks pieņemti, mēs nezinām.
- Papildus norādām, ka vienkāršāka situācija ir īrniekiem, jo saskaņā ar Civillikumu pienākums maksāt īres maksu atkrīt, kad īrnieks nepārvaramas varas dēļ zaudē iespēju lietu lietot.
- No plašsaziņas līdzekļiem ir dzirdēts, ka lietuvieši aktīvi pērk nekustamos īpašumus Tenerifē. Manuprāt, šāds solis ir pietiekami loģisks, jo, ja Jums ir vairāki nekustamie īpašumi, tad būtu vērts jau savlaicīgi apsvērt iespēju pārdot kādu no Latvijas īpašumiem un tā vietā iegādāties īpašumus vietās, kuras potenciālais karš varētu skart mazāk vai neskart nemaz.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.