• Ņemot vērā nepārtrauktos valstu līderu un militārpersonu paziņojumus, ka karš starp krieviju un NATO ir neizbēgams, sniegsim skaidrojumu par ļoti aktuālu tēmu - kam būs un kam nebūs jāiet karā. Šis skaidrojums neattiecas uz militārpersonām un zemessargiem, attiecībā uz kuriem diskusiju vai jautājumu nav.

• Tātad saskaņā ar Mobilizācijas likumu https://likumi.lv/ta/id/63407-mobiliza...jas-likums vispārēja mobilizācija tiek izsludināta izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā. Latvijas pilsoņu — rezerves karavīru un rezervistu — iesaukšana aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā notiek saskaņā ar Militārā dienesta likumu https://likumi.lv/ta/id/63405-militara...sta-likums, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

• Kā iepriekš tika norādīts, tad mobilizācijas gadījumā aktīvajā dienestā tiek iesaukti rezervisti (Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē). Tomēr mobilizācijai nav pakļautas šādas personas:
  

1) Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas amatpersona;

2) Saeimas deputāts;

3) Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija noteikta amatpersona;

4) Eiropas Parlamenta deputāts;

5) Eiropas Savienības komisārs;

6) Ministru kabineta loceklis;

7) ministrijas valsts sekretārs;

8) Valsts kancelejas direktors;
9) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
10) Valsts kases pārvaldnieks;
11) tiesībsargs;
12) Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis;
13) valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis;
14) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis;
15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;
16) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis;
17) Satversmes tiesas tiesnesis;
18) Augstākās tiesas tiesnesis;
19) apgabaltiesas tiesnesis;
20) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;
21) ģenerālprokurors un prokurors, kas norīkots darbam karatiesā;
22) advokāts, kas norīkots darbam karatiesā;
23) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbinieks;
24) valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks;
25) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbinieks;
26) pašvaldības deputāts;
27) pašvaldības izpilddirektors;
28) pašvaldības policijas darbinieks;
29) ostas policijas darbinieks;
30) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona un darbinieks.

• Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura var lemt par mobilizācijas izņēmumu attiecināšanu uz citām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kas iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

• Saskaņā ar Militārā dienesta likumu, rezervistos ieskaita (un mobilizācijai pakļauj) visus Latvijas pilsoņus vīriešus (vecumā no 18 līdz 60 gadiem), kas ir derīgi militārajam dienestam. Sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un ir derīgas militārajam dienestam, rezervistos ieskaita tikai tad, ja viņas izsaka šādu vēlmi. Un šī tiesību norma jau dod iespējas strīdēties un tiesāties gadījumā, ja persona, kura saskaņā ar pases datiem ir vīrietis, atsaucoties uz Stambulas konvencijā definēto jēdzienu “sociālais dzimums”, patiesībā jūtas kā sieviete.

• Interesants ir fakts, ka nepilsoņus (kādi Latvijā ir ap 200 000) rezervistos neieskaita. Protams, tas nav godīgi, salīdzinot ar pilsoņiem, bet tai pašā laikā vismaz minimizētas situācijas, kad kāds Putina piekritējs pagriezīs ieroci pret saviem cīņu biedriem vai ziņos ienaidniekam par personāla un ieroču atrašanās vietām.

• Daudziem interesē jautājums - vai ir tiesības atteikties no rezervista statusa un tikt noņemtam no militārā dienesta uzskaites? Nē, rezerves karavīros un rezervistos nevar ne “iestāties”, ne arī no tiem “izstāties”, kad pats to vēlas. Tajos ieskaita tikai noteiktu Latvijas pilsoņu grupu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kā arī noņem no uzskaites tikai konkrētos gadījumos.

• Šeit rodas cits jautājums - kādos gadījumos rezervistus var noņemt no uzskaites? Atbilde ir vienkārša - atbilstoši Militārā dienesta likumam. Rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem, ja viņš ir sasniedzis noteikto maksimālo vecumu, veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam, viņu pieņem profesionālajā dienestā vai viņš iestājas Zemessardzē, ja viņš zaudē Latvijas pilsonību vai iestājas nāve. Pieļauju, kas visdiskutablākā pozīcija (par ko praksē var rasties dažādi tiesiski strīdi, kuru risināšanās būs nepieciešama advokātu iesaiste) šajā sarakstā ir veselības stāvoklis, jo sākoties karam, daudzi meklēs ārstus un centīsies pierādīt, ka veselības stāvokļa dēļ nav derīgi militārajam dienestam.

• Militārās tiesības ir ļoti maz apskatītas, bet ārkārtīgi aktuālas tiesību nozarē, un mēs turpināsim informēt mūsu sekotājus par šo tēmu. Kādā no nākamajiem rakstiem pastāstīsim par mobilizācijai pakļauto mantu (īpašumu).

• Ja Jums šī vai iepriekšējās tēmas ieinteresēja, mūsu Facebook profilam https://www.facebook.com/iadvokats, kā arī dalieties ar šo rakstu.