Datu dzēšana no Facebook
2024. gada 27. februāris
- Nesen pie mani vērsās klients ar lūgumu - palīdzēt izdzēst viņa datus no Facebook platformas. Viņš pats Facebook nelieto, bet kāds nelabvēlis klienta vārdā bija izveidojis profilu, kurā bija ievietojis ne tikai klienta vārdu un uzvārdu, bet arī fotogrāfiju un pat precīzu dzīvesvietas adresi.
- Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) 6. pantu personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no šī panta pamatojumiem. Tā kā neviens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. pantā minētajiem pamatojumiem mana Klienta datu apstrādei nav piemērojams, tad mana klienta dati facebook sociālajā tīklā tika apstrādāti bez tiesiska pamata.
- Saskaņā ar GDPR 17. panta 1. punktu datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus.
- Sākotnēji klients vēlējās vērsties Datu valsts inspekcijā, bet man viņu izdevās no šī rīcības atrunāt, jo Datu valsts inspekcija nez vai varētu operatīvi panākt nelikumīgi apstrādāto datu dzēšanu.
- Ar klienta piekrišanu, kā advokāts vērsos ar oficiālu iesniegumu Facebook, pieprasot dzēst nelikumīgi apstrādātos personas datus. Facebook reakcija nebija ātra (bija jāgaida aptuveni 2 nedēļas), tad tiks saņemts pieprasījums apliecināt (pierādīt) klienta identitāti, nosūtot personas apliecinošu dokumenta skenētu kopiju.
- Rezultātā, mēnesi pēc sākotnējā iesnieguma nosūtīšanas, nelikumīgi apstrādātie dati tika veiksmīgi dzēsti. Secinājums – Vispārīgās datu aizsardzības regula strādā, bet Facebook reakcija varēja būt ātrāka.
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.