Vai zināt savas tiesības un pienākumus kara gadījumā?
2024. gada 27. februāris
- Pēdējā laikā arvien vairāk nākas aizdomāties par to, cik un vai mēs esam gatavi karam. Bija jāpaiet diviem kara gadiem Ukrainā, līdz mūsu politiķa spēja pieņemt lēmumu par graudu importa aizliegumu no krievijas, tomēr tā arī neizlēma par tranzīta aizliegšanu, kā rezultātā graudi milzīgos apmēros tranzītā tiek vesti cauri Latvijas teritorijai. Un ja šo divu gadu laikā Latvija Ukrainu ir atbalstījusi aptuveni 600 miljonu euro apmērā, tad, kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos https://www.youtube.com/watch?v=ClGUx_yjYPo, tad tajā pašā periodā, pateicoties graudu tranzītam un importam, Latvija krieviju ir atbalstījusi piecas reizes vairāk (aptuveni 3 miljardu euro apmērā).
- Protams, valdībai vienmēr ir arguments, ja mēs aizliegsim tranzītu, tad tranzīts un peļņa ies caur citām kaimiņvalstīm. Tomēr šis arguments neiztur kritiku, jo iedomāsimies sliktāko scenāriju, ka krievija sāk iebrukumu Baltijas valstīs un NATO. Šādā gadījumā ieguvējas būs tās valstis, kuras ar krieviju nesavienos dzelzceļa līnijas, jo, kā zināms no Latvijas vēstures un Ukrainas kara, tad krievu armija dzelzceļu izmanto gan cilvēku deportācijām, gan smagās kara tehnikas (tanki, pašgājējhaubices, MLRS, pretgaisa aizsardzības sistēmas, utt.) pārvietošanai uz okupējamam teritorijām. Šeit rodas pamatots jautājums – kāpēc jau sen nav likvidētas krievijas robežas tuvumā esošās dzelzceļa sliedes? Izsludinot iepirkumu vai cenu aptauju demontāžai, ātri un operatīvi varētu likvidēt sliežu posmus vismaz 20 km attālumā no robežas un par metāllūžņos iegūto naudu varētu iepirkt un Ukrainai nosūtīt okupantu likvidācijai nepieciešamos ieročus.
- Mums ir pieredze, konsultējot klientus arī militārajās tiesībās. Ņemot vērā minēto, kā arī daudzu militāro ekspertu un valstu vadītāju viedokļus, ka karš starp krieviju un NATO ir neizbēgams, esam nolēmuši publicēt rakstu sēriju militārajās tiesībās, skaidrojot gan personu, gan uzņēmumu tiesības un pienākumus kara un mobilizācijas gadījumā.
- Ja šī tēma Jūs ieinteresēja, sekojiet līdzi, dalieties un droši komentāros rakstiet jautājumos, uz kuriem vēlaties saņemt atbildes saistībā ar juridiskajiem aspektiem un niansēm kara gadījumā.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.