Vai zināt savas tiesības un pienākumus kara gadījumā?
2024. gada 27. februāris
- Pēdējā laikā arvien vairāk nākas aizdomāties par to, cik un vai mēs esam gatavi karam. Bija jāpaiet diviem kara gadiem Ukrainā, līdz mūsu politiķa spēja pieņemt lēmumu par graudu importa aizliegumu no krievijas, tomēr tā arī neizlēma par tranzīta aizliegšanu, kā rezultātā graudi milzīgos apmēros tranzītā tiek vesti cauri Latvijas teritorijai. Un ja šo divu gadu laikā Latvija Ukrainu ir atbalstījusi aptuveni 600 miljonu euro apmērā, tad, kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos https://www.youtube.com/watch?v=ClGUx_yjYPo, tad tajā pašā periodā, pateicoties graudu tranzītam un importam, Latvija krieviju ir atbalstījusi piecas reizes vairāk (aptuveni 3 miljardu euro apmērā).
- Protams, valdībai vienmēr ir arguments, ja mēs aizliegsim tranzītu, tad tranzīts un peļņa ies caur citām kaimiņvalstīm. Tomēr šis arguments neiztur kritiku, jo iedomāsimies sliktāko scenāriju, ka krievija sāk iebrukumu Baltijas valstīs un NATO. Šādā gadījumā ieguvējas būs tās valstis, kuras ar krieviju nesavienos dzelzceļa līnijas, jo, kā zināms no Latvijas vēstures un Ukrainas kara, tad krievu armija dzelzceļu izmanto gan cilvēku deportācijām, gan smagās kara tehnikas (tanki, pašgājējhaubices, MLRS, pretgaisa aizsardzības sistēmas, utt.) pārvietošanai uz okupējamam teritorijām. Šeit rodas pamatots jautājums – kāpēc jau sen nav likvidētas krievijas robežas tuvumā esošās dzelzceļa sliedes? Izsludinot iepirkumu vai cenu aptauju demontāžai, ātri un operatīvi varētu likvidēt sliežu posmus vismaz 20 km attālumā no robežas un par metāllūžņos iegūto naudu varētu iepirkt un Ukrainai nosūtīt okupantu likvidācijai nepieciešamos ieročus.
- Mums ir pieredze, konsultējot klientus arī militārajās tiesībās. Ņemot vērā minēto, kā arī daudzu militāro ekspertu un valstu vadītāju viedokļus, ka karš starp krieviju un NATO ir neizbēgams, esam nolēmuši publicēt rakstu sēriju militārajās tiesībās, skaidrojot gan personu, gan uzņēmumu tiesības un pienākumus kara un mobilizācijas gadījumā.
- Ja šī tēma Jūs ieinteresēja, sekojiet līdzi, dalieties un droši komentāros rakstiet jautājumos, uz kuriem vēlaties saņemt atbildes saistībā ar juridiskajiem aspektiem un niansēm kara gadījumā.
Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums (Lieta Nr. SKA-61/2025) ievieš būtiskas korekcijas izpratnē par darba laika uzskaiti specifiskos apstākļos.
Digitālajā laikmetā personības vārds un uzvārds nav tikai identitātes daļa – sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem tas kļūst par vērtīgu intelektuālo īpašumu ar komerciālu potenciālu.
Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt
Juridiskā prakse rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lietās Valsts policija mēdz grēkot ar "paātrinātu" procesa virzību, upurējot personas pamattiesības uz efektivitātes rēķina.
Šķiet, ka 2026. gads Latvijas alus cienītājiem ir sācies ar pamatīgu "putu" ziņu virsrakstos. Konkurences padome (KP) ir devusi zaļo gaismu vienam no pēdējo gadu skaļākajiem darījumiem dzērienu industrijā – AS "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanai.
Bieži vien autovadītāji jūtas bezspēcīgi, kad policijas darbinieks apgalvo: "Es skaidri redzēju, ka jūs lietojat telefonu."
✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.
Nesenais Latvijas Republikas Senāta lēmums lietā Nr. SKA-344/2026 ir spilgts atgādinājums visiem kredītdevējiem un brīdinājums patērētājiem: mēģinājumi maskēt agresīvu patērētāju kreditēšanu zem "biznesa aizdevumu" izkārtnes un bezatbildīga aizņemšanās veicināšana netiks tolerēta.
Šobrīd, kad aktīvi tiek izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas paziņojumi un iedzīvotāji steidz veikt maksājumus, gaismā nākuši pamatīgi "nesmukumi" pašvaldību rīcībā.
Ja jūsu uzņēmums ir cietis no VID patvaļas, saņemot atteikumu ar argumentu "jūsu nozare nebija slēgta" vai "jūs nepierādījāt tiešu cēloņsakarību", ziniet – šī argumentācija ir atzīta par prettiesisku.