Vai zināt savas tiesības un pienākumus kara gadījumā?
2024. gada 27. februāris
- Pēdējā laikā arvien vairāk nākas aizdomāties par to, cik un vai mēs esam gatavi karam. Bija jāpaiet diviem kara gadiem Ukrainā, līdz mūsu politiķa spēja pieņemt lēmumu par graudu importa aizliegumu no krievijas, tomēr tā arī neizlēma par tranzīta aizliegšanu, kā rezultātā graudi milzīgos apmēros tranzītā tiek vesti cauri Latvijas teritorijai. Un ja šo divu gadu laikā Latvija Ukrainu ir atbalstījusi aptuveni 600 miljonu euro apmērā, tad, kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos https://www.youtube.com/watch?v=ClGUx_yjYPo, tad tajā pašā periodā, pateicoties graudu tranzītam un importam, Latvija krieviju ir atbalstījusi piecas reizes vairāk (aptuveni 3 miljardu euro apmērā).
- Protams, valdībai vienmēr ir arguments, ja mēs aizliegsim tranzītu, tad tranzīts un peļņa ies caur citām kaimiņvalstīm. Tomēr šis arguments neiztur kritiku, jo iedomāsimies sliktāko scenāriju, ka krievija sāk iebrukumu Baltijas valstīs un NATO. Šādā gadījumā ieguvējas būs tās valstis, kuras ar krieviju nesavienos dzelzceļa līnijas, jo, kā zināms no Latvijas vēstures un Ukrainas kara, tad krievu armija dzelzceļu izmanto gan cilvēku deportācijām, gan smagās kara tehnikas (tanki, pašgājējhaubices, MLRS, pretgaisa aizsardzības sistēmas, utt.) pārvietošanai uz okupējamam teritorijām. Šeit rodas pamatots jautājums – kāpēc jau sen nav likvidētas krievijas robežas tuvumā esošās dzelzceļa sliedes? Izsludinot iepirkumu vai cenu aptauju demontāžai, ātri un operatīvi varētu likvidēt sliežu posmus vismaz 20 km attālumā no robežas un par metāllūžņos iegūto naudu varētu iepirkt un Ukrainai nosūtīt okupantu likvidācijai nepieciešamos ieročus.
- Mums ir pieredze, konsultējot klientus arī militārajās tiesībās. Ņemot vērā minēto, kā arī daudzu militāro ekspertu un valstu vadītāju viedokļus, ka karš starp krieviju un NATO ir neizbēgams, esam nolēmuši publicēt rakstu sēriju militārajās tiesībās, skaidrojot gan personu, gan uzņēmumu tiesības un pienākumus kara un mobilizācijas gadījumā.
- Ja šī tēma Jūs ieinteresēja, sekojiet līdzi, dalieties un droši komentāros rakstiet jautājumos, uz kuriem vēlaties saņemt atbildes saistībā ar juridiskajiem aspektiem un niansēm kara gadījumā.
Viesmīlības nozarē un sabiedrībā kopumā jau gadiem ilgi pastāv viena no noturīgākajām juridiskajām dilemmām – vai no dzeramnaudas, ko viesmīlis saņem par labu apkalpošanu, ir jāmaksā nodokļi?
Eiropas Savienībā tiek virzīts pretrunīgi vērtēts regulas priekšlikums (COM(2022) 209), kura mērķis ir cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) tiešsaistē.
Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas.
No 2026. gada 1. janvāra Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, stāsies spēkā jauni noteikumi, kas paredz starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem.
Eiropas Savienībā tiek aktīvi virzīta ideja par digitālā eiro ieviešanu – Eiropas Centrālās bankas (ECB) emitētu digitālu valūtu, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Sākot ar šī gada 1. septembri, Latvijas politiskajā un uzņēmējdarbības vidē tiek ieviests jauns spēles laukums – darbu sāk brīvprātīgs Interešu pārstāvju saraksts.
Šajā rakstā aplūkosim kritiskākos grozījumu punktus, izvērtējot tos no abām perspektīvām.
Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids?
Mūsu birojā mēs augstu vērtējam jūsu laiku, ērtības un individuālās vajadzības.
Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur informācijas aprite ir ātra un nemitīga, spēja būt sasniedzamam oficiālai saziņai ir ne tikai labas prakses jautājums, bet arī juridiski nostiprināts pienākums ar nopietnām sekām tā neievērošanas gadījumā.