Vai zināt savas tiesības un pienākumus kara gadījumā?
2024. gada 27. februāris
- Pēdējā laikā arvien vairāk nākas aizdomāties par to, cik un vai mēs esam gatavi karam. Bija jāpaiet diviem kara gadiem Ukrainā, līdz mūsu politiķa spēja pieņemt lēmumu par graudu importa aizliegumu no krievijas, tomēr tā arī neizlēma par tranzīta aizliegšanu, kā rezultātā graudi milzīgos apmēros tranzītā tiek vesti cauri Latvijas teritorijai. Un ja šo divu gadu laikā Latvija Ukrainu ir atbalstījusi aptuveni 600 miljonu euro apmērā, tad, kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos https://www.youtube.com/watch?v=ClGUx_yjYPo, tad tajā pašā periodā, pateicoties graudu tranzītam un importam, Latvija krieviju ir atbalstījusi piecas reizes vairāk (aptuveni 3 miljardu euro apmērā).
- Protams, valdībai vienmēr ir arguments, ja mēs aizliegsim tranzītu, tad tranzīts un peļņa ies caur citām kaimiņvalstīm. Tomēr šis arguments neiztur kritiku, jo iedomāsimies sliktāko scenāriju, ka krievija sāk iebrukumu Baltijas valstīs un NATO. Šādā gadījumā ieguvējas būs tās valstis, kuras ar krieviju nesavienos dzelzceļa līnijas, jo, kā zināms no Latvijas vēstures un Ukrainas kara, tad krievu armija dzelzceļu izmanto gan cilvēku deportācijām, gan smagās kara tehnikas (tanki, pašgājējhaubices, MLRS, pretgaisa aizsardzības sistēmas, utt.) pārvietošanai uz okupējamam teritorijām. Šeit rodas pamatots jautājums – kāpēc jau sen nav likvidētas krievijas robežas tuvumā esošās dzelzceļa sliedes? Izsludinot iepirkumu vai cenu aptauju demontāžai, ātri un operatīvi varētu likvidēt sliežu posmus vismaz 20 km attālumā no robežas un par metāllūžņos iegūto naudu varētu iepirkt un Ukrainai nosūtīt okupantu likvidācijai nepieciešamos ieročus.
- Mums ir pieredze, konsultējot klientus arī militārajās tiesībās. Ņemot vērā minēto, kā arī daudzu militāro ekspertu un valstu vadītāju viedokļus, ka karš starp krieviju un NATO ir neizbēgams, esam nolēmuši publicēt rakstu sēriju militārajās tiesībās, skaidrojot gan personu, gan uzņēmumu tiesības un pienākumus kara un mobilizācijas gadījumā.
- Ja šī tēma Jūs ieinteresēja, sekojiet līdzi, dalieties un droši komentāros rakstiet jautājumos, uz kuriem vēlaties saņemt atbildes saistībā ar juridiskajiem aspektiem un niansēm kara gadījumā.
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.