Vienkāršota ēku un būvju reģistrācija zemesgrāmatā

Lauris Klagišs • 2025. gada 19. februāris

Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.


Aptuveni 13 % jeb vairāk nekā 206 000 ēku no visām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām būvēm ir ar statusu “nenoskaidrota piederība”.


Ja agrāk šo būvju reģistrācijai zemesgrāmatā bija nepieciešams ilgstošs tiesvedības process, kā arī apjomīga pierādījumu vākšana no Valsts zemes dienesta, Zemesgrāmatas un valsts arhīva, tad saskaņā ar pagājušā gada grozījumā likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, ēku un būvju reģistrācijas process zemesgrāmatā ir būtiski atvieglots.


Saskaņā ar minētajiem grozījumiem, ja attiecīgajām ēkām vai būvēm kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā nav reģistrēts īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs zemes īpašnieka vārda, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju par to, ka ēkas (būves) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrētas uz citas personas vārda. Zemes īpašnieks nostiprinājuma lūgumam pievieno apliecinājumu, ka nav strīda par tiesībām un zemes īpašnieks ir saskaņā ar Krimināllikumu informēts par atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu.


Līdz ar to šis process no gadiem ilgas tiesvedības ir saīsināts līdz aptuveni 30 dienām (šāds laiks nepieciešams, lai izprasītu un saņemtu informāciju no Valsts zemes dienesta, pie notāra parakstītu nostiprinājuma lūgumu un apliecinājumu, ka nav strīda par tiesībām, kā arī lai attiecīgā zemesgrāmata izskatītu šos dokumentus.


Mūsu birojam ir praktiska pieredze ēku un būvju reģistrācijā, līdz ar to varam veikt Jūsu situācijas padziļinātu izpēti, sniegt konsultācijas un sagatavot nepaciešamos dokumentus.



Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu
Kāpēc PTAC zaudē tiesā un kāpēc uzņēmējiem ir vērts cīnīties
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 30. jūlijs
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
AS “Gaso” nepamatotā apetīte
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Darbinieka atstādināšana un reorganizācija
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 28. jūlijs
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Arī bankas mēdz zaudēt tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Kā VID atzina kļūdas, atvainojās un kompensēja zaudējumus
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 27. jūlijs
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Ceļojumu apdrošināšanas līgumi: Patērētāju tiesību aizsardzība un jaunākās tiesu prakses atziņas
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 23. jūlijs
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Vidzemes slimnīca tiesā uzvar Valsts darba inspekciju
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 22. jūlijs
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.
Maksātnespējas procesa izmantošana strīdīgu parādu piedziņai nav pieļaujama
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 21. jūlijs
Latvijas Republikas Senāts savā 2026. gada 17. marta spriedumā (lieta Nr. SPC-6/2026) ir sniedzis būtiskas atziņas par juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanu situācijās, kad starp kreditoru un debitoru pastāv aktīvs civiltiesisks strīds par pašu parādu.
Kāpēc Latvija zaudē Eiropas Cilvēktiesību tiesā
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) bieži vien ir pēdējā instance taisnīguma atjaunošanai, kad nacionālā līmenī visi tiesību aizsardzības mehānismi ir izsmelti.
Kāpēc Uzņēmumu reģistrs zaudē tiesās
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 20. jūlijs
Uzņēmumu reģistrs (UR) ir viens no nozīmīgākajiem valsts pārvaldes stūrakmeņiem komercdarbības jomā.