Fiziskās personas maksātnespējas process: Kad tas beidzas bez parādu dzēšanas?

Lauris Klagišs • 2026. gada 11. marts

✔️ Fiziskās personas maksātnespējas process sabiedrībā bieži tiek uztverts kā "glābšanas riņķis" — iespēja sākt dzīvi no jauna, atbrīvojoties no neatmaksājamām saistībām. Tomēr ir būtiski apzināties, ka saistību dzēšana nav automātiska garantija. Tā ir privilēģija, kas tiek piešķirta tikai godprātīgiem parādniekiem, kuri precīzi pilda likuma prasības. 2025.gada Tiesu prakse rāda, ka pastāv konkrēti apstākļi, kad process noslēdzas personai nelabvēlīgi — maksātnespēja tiek izbeigta, bet parādi paliek. Šajā rakstā apkopojam 2025.gada tiesu praksē fiksētos iemeslus, kāpēc tiesa var lemt par atteikumu dzēst saistības.

 

✔️ Viens no izplatītākajiem iemesliem nelabvēlīgam iznākumam ir disciplīnas trūkums. Ja parādnieks neveic plānā paredzētos maksājumus kreditoriem, tiesai ir pamats izbeigt gan saistību dzēšanas procedūru, gan pašu maksātnespējas procesu. Šādā situācijā tiesa konstatē, ka persona nav ievērojusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu, un rezultātā parādnieks netiek atbrīvots no atlikušajām saistībām.

 

✔️ Labticība ir maksātnespējas procesa pamatprincips. Ja parādnieks rīkojas negodprātīgi, process var tikt pārtraukts bez vēlamā rezultāta. Negodprātīga rīcība ietver nepilnīgas informācijas sniegšanu par ienākumiem, jaunu saistību uzņemšanos bez administratora piekrišanas, kā arī ienākumu slēpšanu vai citu darbību, kas liek tiesai apšaubīt parādnieka godīgumu.

 

✔️Būtisks Senāta atzinums norāda, ka parādniekam ir personisks pienākums gūt ienākumus atbilstoši savām spējām. Šo pienākumu nevar "deleģēt" citām personām.

Tas nozīmē, ka saistību dzēšanas plāns, kurā paredzēts, ka maksājumus kreditoriem parādnieka vietā veiks trešās personas (piemēram, laulātais vai radinieki), nav apstiprināms, jo tas ir pretrunā ar likuma mērķi. Parādniekam pašam ir jāgūst ienākumi.

 

✔️ Pastāv situācijas, kurās likums jau sākotnēji liedz saistību dzēšanu vai procesa uzsākšanu. Ja saistības radušās no noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma (piemēram, naudas sodi), tās nevar tikt dzēstas. Ja šīs ir vienīgās personas saistības, maksātnespējas process var tikt atteikts. Tāpat, ja personai pēdējo piecu gadu laikā ir stājies spēkā notiesājošs spriedums par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, maksātnespējas process tai nav piemērojams.

 

✔️ Svarīgi atzīmēt, ka ne katrs pārkāpums automātiski noved pie procesa izbeigšanas bez saistību dzēšanas. Tiesai ir jāvērtē pārkāpuma būtiskums un samērīgums. Piemēram, nelielas aprēķina kļūdas vai īslaicīga maksājumu kavēšana, kas nav radījusi būtisku kaitējumu kreditoriem, ne vienmēr ir pamats bargākajam sodam — saistību nedzēšanai. Tāpat plāna grozījumi jāveic tikai tad, ja ienākumu izmaiņas būtiski ietekmē plāna izpildes termiņu.

 

✔️ Ja fiziskās personas maksātnespējas process reiz ir izbeigts parādnieka negodprātības dēļ (bez saistību dzēšanas), persona nevar atkārtoti vērsties tiesā par tām pašām saistībām, ja vien nav būtiski mainījušies apstākļi. Tas liedz iespēju ļaunprātīgi apiet tiesas lēmumu.

 

✔️ Secinājums: Maksātnespējas process ir juridiska procedūra ar stingriem noteikumiem. Lai process noslēgtos veiksmīgi, ir nepieciešama ne tikai vēlme atbrīvoties no parādiem, bet arī precīza likuma ievērošana un profesionāla juridiskā palīdzība.


Fiziskās personas maksātnespējas process: Kad tas beidzas bez parādu dzēšanas?
Videonovērošana uzņēmumā: Ko darīt, ja saņemta 5 lapu gara Datu valsts inspekcijas vēstule
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
VID
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Vai Valsts ieņēmumu dienests drīkst ignorēt mantinieku tiesības
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.
Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputācij
Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Sagatavojot un parakstot līgumus, praksē bieži nākas saskarties ar bīstamu mītu – cilvēki paļaujas, ka dokumenta virsraksts (piemēram, "Īres līgums") automātiski nosaka tā juridisko spēku un aizsargā iesaistītās puses.
Darba līgums pret uzņēmuma līgumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien uzņēmēji, piesaistot papildu darbaspēku vai ārpakalpojumus, saskaras ar dilemmu – kādu līgumu slēgt ar piesaistīto personu.
Kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Darba strīdi par nepamatotu atlaišanu ir sarežģīts un emocionāls process gan darbiniekam, gan darba devējam.
Kas slēdz līgumu un kurš maksā kaimiņa parādu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un komunālo pakalpojumu nodrošināšana bieži raisa juridiskus strīdus, īpaši, kad runa ir par neatgūstamiem parādiem.