Kriptovalūta un nodokļi
Lauris Klagišs • 2024. gada 19. novembris
- Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus.
Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu.
Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?
- Kriptovalūtas pārdošana ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi.
Pamatprincips, aprēķinot kapitāla pieaugumu, kas saistīts ar kriptovalūtas tirdzniecību, ir ļoti vienkāršs – no kriptovalūtas pārdošanas cenas tiek atņemta šīs valūtas iegādes vērtība. Virtuālās valūtas iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu (piemēram, komisijas nauda, izmantotā kredīta procenti, utt.).
Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20 % likmi.
Piemēram, ja Jūs nopirkāt 1 bitkoinu par 65 000 euro, komisijās iztērējāt 100 euro, bet pārdevāt pa 70 100 euro, tad Jūsu peļņa ir 5000 euro, no kuras Jums valstij būs jāsamaksā 1000 euro.
- Pārdodot daļu no kriptovalūtas, kapitāla pieaugumu nosaka proporcionāli pārdotajai kriptovalūtas daļai, t.i., no pārdotās kriptovalūtas daļas vērtības atņem iegādes vērtību proporcionāli pārdotajai daļai (piemēram, ja iegādes vērtība bija 3700 euro, bet par 1000 euro pārdeva 1/10 daļu, iegādes vērtība ir 370 euro un ienākums ir 630 euro).
Savukārt, ja kriptovalūtas pārdošanas rezultātā kriptovalūtas iegādes vērtība ir vienāda ar tās pārdošanas cenu vai to pārsniedz (ir zaudējumi), fiziskajai personai neveidojas ienākums no kriptovalūtas atsavināšanas, tādējādi nodoklis nav jāmaksā un minētais darījums nav jādeklarē.
- Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas. Tātad, kamēr kriptovalūtas glabājas Jūsu virtuālajā maciņā, Jūs to netērējat vai nemaināt pret euro, tikmēr nodoklis nav jāmaksā.
- Ienākuma saņēmējs par ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas iesniedz VID pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma, atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, vai līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro.
- Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir pieredze kripto-tiesībās (gan kriptovalūtas tirdzniecībā, gan nodokļu tiesībās), līdz ar to esam gatavi Jūs konsultēt arī šajā modernajā tiesību nozarē.
Daudzdzīvokļu māju bēniņu vai pagrabu izbūve par dzīvokļiem bieži iestrēgst brīdī, kad jāsavāc visu kopīpašnieku paraksti.
Iedomājieties situāciju: Jūs nolemjat iegādāties eksotisku mājdzīvnieku – Amerikas pumu.
Kā personas datu aizsardzības speciālists, kura ikdienas misija ir rūpēties par informācijas drošību un to, lai cilvēku, kā arī uzņēmumu sensitīvie dati nenonāktu ļaundaru rokās, esmu detalizēti izvērtējis bezmaksas rīku DNS Ugunsmūris.
Būt advokātam 21. gadsimtā vairs nenozīmē sēdēt putekļainā arhīvā vai caurām naktīm šķirstīt biezus tiesu spriedumu sējumus ar teksta izcēlēju rokās.
Mēs visi to zinām – šo ārkārtīgi apnicīgo brīdi, kad darba dunas vidū vai miera mirklī mājās pēkšņi sāk zvanīt telefons.
Tiesiska valsts balstās uz vienkāršu un loģisku principu – ja pret Tevi tiek celta nepamatota prasība un tu tiesā savu nevainību pierādi, zaudētājam ir jākompensē tavi tiesāšanās un advokātu izdevumi.
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.