Kriptovalūta un nodokļi
Lauris Klagišs • 2024. gada 19. novembris
- Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus.
Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu.
Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?
- Kriptovalūtas pārdošana ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi.
Pamatprincips, aprēķinot kapitāla pieaugumu, kas saistīts ar kriptovalūtas tirdzniecību, ir ļoti vienkāršs – no kriptovalūtas pārdošanas cenas tiek atņemta šīs valūtas iegādes vērtība. Virtuālās valūtas iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu (piemēram, komisijas nauda, izmantotā kredīta procenti, utt.).
Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20 % likmi.
Piemēram, ja Jūs nopirkāt 1 bitkoinu par 65 000 euro, komisijās iztērējāt 100 euro, bet pārdevāt pa 70 100 euro, tad Jūsu peļņa ir 5000 euro, no kuras Jums valstij būs jāsamaksā 1000 euro.
- Pārdodot daļu no kriptovalūtas, kapitāla pieaugumu nosaka proporcionāli pārdotajai kriptovalūtas daļai, t.i., no pārdotās kriptovalūtas daļas vērtības atņem iegādes vērtību proporcionāli pārdotajai daļai (piemēram, ja iegādes vērtība bija 3700 euro, bet par 1000 euro pārdeva 1/10 daļu, iegādes vērtība ir 370 euro un ienākums ir 630 euro).
Savukārt, ja kriptovalūtas pārdošanas rezultātā kriptovalūtas iegādes vērtība ir vienāda ar tās pārdošanas cenu vai to pārsniedz (ir zaudējumi), fiziskajai personai neveidojas ienākums no kriptovalūtas atsavināšanas, tādējādi nodoklis nav jāmaksā un minētais darījums nav jādeklarē.
- Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas. Tātad, kamēr kriptovalūtas glabājas Jūsu virtuālajā maciņā, Jūs to netērējat vai nemaināt pret euro, tikmēr nodoklis nav jāmaksā.
- Ienākuma saņēmējs par ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas iesniedz VID pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma, atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, vai līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro.
- Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir pieredze kripto-tiesībās (gan kriptovalūtas tirdzniecībā, gan nodokļu tiesībās), līdz ar to esam gatavi Jūs konsultēt arī šajā modernajā tiesību nozarē.
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.