Kriptovalūta un nodokļi
Lauris Klagišs • 2024. gada 19. novembris
- Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus.
Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu.
Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?
- Kriptovalūtas pārdošana ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi.
Pamatprincips, aprēķinot kapitāla pieaugumu, kas saistīts ar kriptovalūtas tirdzniecību, ir ļoti vienkāršs – no kriptovalūtas pārdošanas cenas tiek atņemta šīs valūtas iegādes vērtība. Virtuālās valūtas iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu (piemēram, komisijas nauda, izmantotā kredīta procenti, utt.).
Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20 % likmi.
Piemēram, ja Jūs nopirkāt 1 bitkoinu par 65 000 euro, komisijās iztērējāt 100 euro, bet pārdevāt pa 70 100 euro, tad Jūsu peļņa ir 5000 euro, no kuras Jums valstij būs jāsamaksā 1000 euro.
- Pārdodot daļu no kriptovalūtas, kapitāla pieaugumu nosaka proporcionāli pārdotajai kriptovalūtas daļai, t.i., no pārdotās kriptovalūtas daļas vērtības atņem iegādes vērtību proporcionāli pārdotajai daļai (piemēram, ja iegādes vērtība bija 3700 euro, bet par 1000 euro pārdeva 1/10 daļu, iegādes vērtība ir 370 euro un ienākums ir 630 euro).
Savukārt, ja kriptovalūtas pārdošanas rezultātā kriptovalūtas iegādes vērtība ir vienāda ar tās pārdošanas cenu vai to pārsniedz (ir zaudējumi), fiziskajai personai neveidojas ienākums no kriptovalūtas atsavināšanas, tādējādi nodoklis nav jāmaksā un minētais darījums nav jādeklarē.
- Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas. Tātad, kamēr kriptovalūtas glabājas Jūsu virtuālajā maciņā, Jūs to netērējat vai nemaināt pret euro, tikmēr nodoklis nav jāmaksā.
- Ienākuma saņēmējs par ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas iesniedz VID pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma, atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, vai līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro.
- Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir pieredze kripto-tiesībās (gan kriptovalūtas tirdzniecībā, gan nodokļu tiesībās), līdz ar to esam gatavi Jūs konsultēt arī šajā modernajā tiesību nozarē.

Būt valdes loceklim nav tikai prestižs amats, bet arī nopietna juridiska atbildība, kas var skart jūsu personīgo maku. Viens no bīstamākajiem punktiem Latvijas likumdošanā ir brīdis, kad uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz noteiktu slieksni, ļaujot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vērsties tieši pret valdes locekļa privāt

✔️ Pēdējā laikā administratīvās tiesas un Senāts arvien biežāk ir spiesti labot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieļautās kļūdas, norādot uz iestādes nepieļaujami formālo pieeju lēmumu pieņemšanā. Jaunākā Senāta judikatūra liecina par sistēmisku problēmu – VID tendenci ignorēt uzņēmējdarbības ekonomisko realitāti par labu vienkāršotai, "Excel tabulu" administrēšanai. Viens no spilgtākajiem piemēriem šai tendencei ir 2025. gada 30. decembra Senāta spriedums lietā SKA-86/2025, kurā Augstākā tiesa kārtējo reizi bija spiesta iejaukties strīdā par valsts atbalsta piešķiršanu, norādot, ka nodokļu administrācija nepareizi interpretē jēdzienu "apgrozījums". ✔️ Konkrētajā lietā strīds izcēlās par valsts atbalstu Covid-19 krīzes skartam tirdzniecības centra pārvaldniekam, SIA "SKAI PLUSS". Uzņēmums bija piešķīris būtiskas atlaides saviem nomniekiem (veikaliem), kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija liegta iespēja strādāt, tādējādi faktiski samazinot savus ieņēmumus. VID atteica atbalstu, pamatojoties uz formālu aprēķinu: dienests skatījās tikai uz PVN deklarācijas 40. aili ("Kopējā darījumu vērtība"), neņemot vērā vēlāk izrakstītos kredītrēķinus (atlaides). VID arguments bija administratīvi ērts – ņemot vērā katra uzņēmuma grāmatvedības specifiku, atbalsta piešķiršanas process būtu pārāk lēns. Tomēr tiesa šādu pieeju noraidīja. Senāts uzsvēra, ka VID nedrīkst rīkoties formāli un tam ir pienākums vērtēt individuālos apstākļus, lai sasniegtu taisnīgu rezultātu. ✔️ Šis spriedums izgaismo būtisku VID darba trūkumu – nespēju vai nevēlēšanos iedziļināties darījumu ekonomiskajā būtībā. Nepareiza tiesību normu piemērošana. Senāts konstatēja, ka strīdā bija jāpiemēro tās tiesību normas, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas brīdī, nevis tās, kuras VID un apgabaltiesa piemēroja vēlāk (kad noteikumi jau bija mainīti par sliktu uzņēmējam). Apgrozījuma patiesā izpratne. Senāts norādīja, ka jēdziens "apgrozījums" ir jāinterpretē pēc būtības – atbilstoši Gada pārskatu likumam, kas atspoguļo reālo saimniecisko darbību, nevis tikai šaurā PVN deklarācijas ailē ierakstīto ciparu. Sistēmiska kļūda. Šis nav izolēts gadījums. Spriedumā Senāts atsaucas uz vairākām citām nesenām lietām (SKA-16/2025, SKA-70/2025), kurās jau iepriekš nostiprināta atziņa, ka VID metodika apgrozījuma krituma aprēķināšanā ir bijusi kļūdaina. ✔️ Šis nolēmums ir skaidrs signāls: VID lēmums nav galīgā patiesība. Kā redzams no tiesu prakses, dienests bieži kļūdās, izvēloties vienkāršāko, nevis tiesisko ceļu. Būtiski ir arī tas, ka Senāts atzina – atbalstu var izmaksāt arī pēc Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, ja atteikums sākotnēji bijis prettiesisks. Tas paver durvis daudziem uzņēmējiem cīnīties par savām tiesībām pat tad, ja šķiet, ka "vilciens ir aizgājis". Ja jūsu uzņēmums ir saskāries ar nepamatotu VID lēmumu vai formālu atteikumu, kas neatbilst faktiskajai situācijai, aicinām vērsties pie kvalificētiem advokātiem. Tiesu prakse rāda – taisnību ir iespējams panākt.

✔️ Ceļu satiksmes negadījums (CSN) ir brīdis, kas var neatgriezeniski mainīt dzīvi. Taču brīdī, kad lieta nonāk līdz izmeklēšanai un tiesai, bieži vien saduras divas pasaules: autovadītāja subjektīvā pārliecība ("es braucu atļautā ātrumā", "gājējs pats izskrēja") un skaudrā juridiskā realitāte. Latvijas Republikas Augstākā tiesa (Senāts) nesen publiskojusi apjomīgu tiesu prakses apkopojumu lietās par Krimināllikuma 260. pantu (2020.–2025. gads). Šīs atziņas ir būtiskas ikvienam autovadītājam, lai saprastu, kā tiesas patiesībā vērtē vainu un atbildību. Šeit ir 5 būtiskākās atziņas, kas lauž populārus stereotipus. 1️⃣ Daudzi autovadītāji uzskata, ka, ja zīme rāda 50 km/h un viņi brauc ar 50 km/h, viņi ir ievērojuši likumu. Tiesu prakse rāda ko citu. Atļautā ātruma ievērošana vien neatbrīvo no atbildības. Senāts uzsver, ka Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 99. punkta ievērošana nav saistāma tikai ar ciparu uz spidometra. Autovadītājam ir pienākums izvēlēties ātrumu, kas atbilst konkrētajiem apstākļiem – redzamībai, laika apstākļiem un ceļa stāvoklim. Ja ir tumšs, līst lietus vai ir slikts apgaismojums, braukšana ar "atļauto" maksimālo ātrumu var tikt uzskatīta par noteikumu pārkāpumu, ja tas liedzis laikus pamanīt šķērsli. Pat ja gājējs ir tumšās drēbēs, tiesa vērtēs, vai, braucot atbilstoši redzamībai (iespējams, lēnāk par atļauto), vadītājs būtu varējis novērst sadursmi. 2️⃣ Bieža aizstāvības pozīcija ir norādīt uz cietušā rīcību – gājējs šķērsoja ielu neatļautā vietā vai bija alkohola reibumā. Cietušā pārkāpumi neatbrīvo autovadītāju no pienākuma ievērot noteikumus. Senāta atziņa ir strikta: autovadītājam, ieraugot bīstamību (arī noteikumus pārkāpjošu gājēju), ir jādara viss, lai novērstu negadījumu. Ja iesaistīts ir bērns, kura rīcība nav prognozējama, vadītājam ir pienākums paredzēt bīstamību. Pat ja bērns pēkšņi maina virzienu, tiesa vērtēs, vai vadītājs varēja to paredzēt un novērst. Ja vadītājs redz, ka gājējs uzvedas neadekvāti (piemēram, streipuļo), viņam jāparedz bīstamība jau brīdī, kad šāds cilvēks nonāk redzeslokā, un jāsamazina ātrums. 3️⃣ Liela daļa smago avāriju notiek brīdī, kad viens auto veic kreiso pagriezienu, bet otrs to mēģina apdzīt vai brauc pretī. Veicot kreiso pagriezienu, autovadītāja pienākums pārliecināties par drošību ir prioritārs. Griežot pa kreisi, ir jādod ceļš pretimbraucējiem ( t.sk . velosipēdistiem), nevērtējot to, vai viņi var paspēt nobremzēt. Ja notiek sadursme ar auto, kas jūs apdzen, tiesa rūpīgi vērtēs abu rīcību. Tomēr bieži vien vaina tiek saskatīta tajā, ka griešanās manevra veicējs nav pietiekami pārliecinājies, vai netiek traucēti citi satiksmes dalībnieki. Tomēr tiesai jāizvērtē arī apdzenošā vadītāja rīcība – vai viņš drīkstēja uzsākt manevru. 4️⃣ Bieži vien apdrošinātāji (OCTA) atsaka izmaksāt morālā kaitējuma kompensāciju bojāgājušā tuviniekiem, ja viņi nav bijuši apgādājamie vai laulātie. Kriminālprocess paver plašākas iespējas saņemt kompensāciju. Senāts norāda, ka pat ja persona neatbilst OCTA likuma šaurajiem kritērijiem (piemēram, ir nereģistrēts dzīvesbiedrs vai cits tuvinieks), viņai ir tiesības prasīt morālā kaitējuma kompensāciju tieši no vainīgā kriminālprocesa ietvaros. Tiesa vērtēs reālās attiecības un nodarītās ciešanas. 5️⃣ Krimināllikums paredz iespēju izbeigt procesu, ja panākts izlīgums ar cietušo. Tas ir izdevīgs risinājums, lai izvairītos no kriminālsoda (piemēram, tiesību atņemšanas vai cietumsoda). Senāts ir norādījis: lai process tiktu izbeigts uz izlīguma pamata, apsūdzētajam ir jāatzīst sava vaina pilnībā. Jūs nevarat noslēgt izlīgumu, vienlaikus tiesā apgalvojot: "Es atvainojos, bet cietušais arī bija vainīgs" vai apšaubot apsūdzības detaļas . ✔️ Kā redzams no tiesu prakses, CSN lietās izšķirošas ir detaļas – sekundes simtdaļas, redzamības novērtējums, tehniska iespēja novērst sadursmi un pareiza procesuālā taktika. Kļūdaina rīcība uzreiz pēc negadījuma vai nepareizi izvēlēta aizstāvības stratēģija tiesā var maksāt ne tikai brīvību, bet arī radīt milzīgas finansiālas saistības.







