Kriptovalūta un nodokļi
Lauris Klagišs • 2024. gada 19. novembris
- Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus.
Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu.
Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?
- Kriptovalūtas pārdošana ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi.
Pamatprincips, aprēķinot kapitāla pieaugumu, kas saistīts ar kriptovalūtas tirdzniecību, ir ļoti vienkāršs – no kriptovalūtas pārdošanas cenas tiek atņemta šīs valūtas iegādes vērtība. Virtuālās valūtas iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu (piemēram, komisijas nauda, izmantotā kredīta procenti, utt.).
Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20 % likmi.
Piemēram, ja Jūs nopirkāt 1 bitkoinu par 65 000 euro, komisijās iztērējāt 100 euro, bet pārdevāt pa 70 100 euro, tad Jūsu peļņa ir 5000 euro, no kuras Jums valstij būs jāsamaksā 1000 euro.
- Pārdodot daļu no kriptovalūtas, kapitāla pieaugumu nosaka proporcionāli pārdotajai kriptovalūtas daļai, t.i., no pārdotās kriptovalūtas daļas vērtības atņem iegādes vērtību proporcionāli pārdotajai daļai (piemēram, ja iegādes vērtība bija 3700 euro, bet par 1000 euro pārdeva 1/10 daļu, iegādes vērtība ir 370 euro un ienākums ir 630 euro).
Savukārt, ja kriptovalūtas pārdošanas rezultātā kriptovalūtas iegādes vērtība ir vienāda ar tās pārdošanas cenu vai to pārsniedz (ir zaudējumi), fiziskajai personai neveidojas ienākums no kriptovalūtas atsavināšanas, tādējādi nodoklis nav jāmaksā un minētais darījums nav jādeklarē.
- Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas. Tātad, kamēr kriptovalūtas glabājas Jūsu virtuālajā maciņā, Jūs to netērējat vai nemaināt pret euro, tikmēr nodoklis nav jāmaksā.
- Ienākuma saņēmējs par ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas iesniedz VID pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma, atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, vai līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro.
- Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir pieredze kripto-tiesībās (gan kriptovalūtas tirdzniecībā, gan nodokļu tiesībās), līdz ar to esam gatavi Jūs konsultēt arī šajā modernajā tiesību nozarē.
Nepamatota darbinieka atlaišana darba devējam var radīt ārkārtīgi smagas finansiālas sekas, īpaši situācijās, kad uzņēmuma vadība ignorē tiesvedības procesu.
Bieži vien, saskaroties ar negodprātīgu rīcību komercdarījumos un atklājot, ka darījuma partneris ir kaut ko būtisku noklusējis, pirmais impulss ir vērsties policijā ar iesniegumu par krāpšanu.
Kopš 2026. gada 1. janvāra ir stājies spēkā jauns tiesiskais regulējums, kas būtiski maina nekustamā īpašuma pircēja atbildību par iepriekšējā īpašnieka komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas parādiem.
Kavēti, atcelti lidojumi vai atteikta iekāpšana ir ārkārtīgi nepatīkama pieredze, kas var izjaukt visus ceļojuma plānus.
Mūsdienu dinamiskajā komercdarbības un tiesiskajā vidē sastapšanās ar valsts pārvaldes iestādēm – vai tas būtu Valsts ieņēmumu dienests (VID), Datu valsts inspekcija vai vietējā būvvalde – bieži vien rada jautājumus un neskaidrības.
Tiesas process vairumam cilvēku asociējas ar formālu un svinīgu atmosfēru tiesas zālē. Taču noteiktās situācijās lietas apstākļu noskaidrošanai ar papīra formāta dokumentiem vai plāniem vien nepietiek.
Mūsdienu tehnoloģiju attīstība būtiski maina sabiedriskās ēdināšanas nozari, arvien vairāk restorāniem ieviešot elektroniskus pasūtījumu pieņemšanas risinājumus.
Saskaroties ar uzņēmuma maksātnespēju, viens no lielākajiem riskiem bijušajiem valdes locekļiem ir solidāra mantiskā atbildība par grāmatvedības dokumentu nenodošanu administratoram.
Darba tiesisko attiecību strīdi starp pašvaldībām un to darbiniekiem nereti atklāj būtiskus trūkumus iestāžu iekšējā pārvaldībā un darba organizācijā.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereti demonstrē agresīvu un ne vienmēr tiesiski pamatotu pieeju, vēršoties pret komercsabiedrību valdes locekļiem.