Kriptovalūta un nodokļi
Lauris Klagišs • 2024. gada 19. novembris
- Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus.
Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu.
Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?
- Kriptovalūtas pārdošana ir maiņas darījums, kā rezultātā tiek iegūta oficiāla valūta, lieta (samaksa naturālā izteiksmē) vai citi pakalpojumi.
Pamatprincips, aprēķinot kapitāla pieaugumu, kas saistīts ar kriptovalūtas tirdzniecību, ir ļoti vienkāršs – no kriptovalūtas pārdošanas cenas tiek atņemta šīs valūtas iegādes vērtība. Virtuālās valūtas iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tās iegūšanu (piemēram, komisijas nauda, izmantotā kredīta procenti, utt.).
Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa 20 % likmi.
Piemēram, ja Jūs nopirkāt 1 bitkoinu par 65 000 euro, komisijās iztērējāt 100 euro, bet pārdevāt pa 70 100 euro, tad Jūsu peļņa ir 5000 euro, no kuras Jums valstij būs jāsamaksā 1000 euro.
- Pārdodot daļu no kriptovalūtas, kapitāla pieaugumu nosaka proporcionāli pārdotajai kriptovalūtas daļai, t.i., no pārdotās kriptovalūtas daļas vērtības atņem iegādes vērtību proporcionāli pārdotajai daļai (piemēram, ja iegādes vērtība bija 3700 euro, bet par 1000 euro pārdeva 1/10 daļu, iegādes vērtība ir 370 euro un ienākums ir 630 euro).
Savukārt, ja kriptovalūtas pārdošanas rezultātā kriptovalūtas iegādes vērtība ir vienāda ar tās pārdošanas cenu vai to pārsniedz (ir zaudējumi), fiziskajai personai neveidojas ienākums no kriptovalūtas atsavināšanas, tādējādi nodoklis nav jāmaksā un minētais darījums nav jādeklarē.
- Par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas. Tātad, kamēr kriptovalūtas glabājas Jūsu virtuālajā maciņā, Jūs to netērējat vai nemaināt pret euro, tikmēr nodoklis nav jāmaksā.
- Ienākuma saņēmējs par ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas iesniedz VID pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma, atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 euro, vai līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro.
- Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir pieredze kripto-tiesībās (gan kriptovalūtas tirdzniecībā, gan nodokļu tiesībās), līdz ar to esam gatavi Jūs konsultēt arī šajā modernajā tiesību nozarē.
Viesmīlības nozarē un sabiedrībā kopumā jau gadiem ilgi pastāv viena no noturīgākajām juridiskajām dilemmām – vai no dzeramnaudas, ko viesmīlis saņem par labu apkalpošanu, ir jāmaksā nodokļi?
Eiropas Savienībā tiek virzīts pretrunīgi vērtēts regulas priekšlikums (COM(2022) 209), kura mērķis ir cīņa pret bērnu seksuālas izmantošanas materiālu (CSAM) tiešsaistē.
Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 14. augustā ir pasludinājusi spriedumu lietā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu ienākumiem no virtuālās valūtas atsavināšanas.
No 2026. gada 1. janvāra Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, stāsies spēkā jauni noteikumi, kas paredz starptautisku automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem.
Eiropas Savienībā tiek aktīvi virzīta ideja par digitālā eiro ieviešanu – Eiropas Centrālās bankas (ECB) emitētu digitālu valūtu, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Sākot ar šī gada 1. septembri, Latvijas politiskajā un uzņēmējdarbības vidē tiek ieviests jauns spēles laukums – darbu sāk brīvprātīgs Interešu pārstāvju saraksts.
Šajā rakstā aplūkosim kritiskākos grozījumu punktus, izvērtējot tos no abām perspektīvām.
Nesenā pagātnē mediju telpu pāršalca portāla TVNET publikācija "Cik maksā jūsu smaids?
Mūsu birojā mēs augstu vērtējam jūsu laiku, ērtības un individuālās vajadzības.
Mūsdienu dinamiskajā vidē, kur informācijas aprite ir ātra un nemitīga, spēja būt sasniedzamam oficiālai saziņai ir ne tikai labas prakses jautājums, bet arī juridiski nostiprināts pienākums ar nopietnām sekām tā neievērošanas gadījumā.