Privātums pret publiskumu: Vai var panākt vārda dzēšanu no "Latvijas Vēstneša"?
✔️ Vai reiz publicēts oficiālajā izdevumā nozīmē publicēts uz visiem laikiem? Nesenais Senāta spriedums vieš jaunas cerības personām, kuras vēlas pasargāt savu privāto dzīvi no "mūžīgas" atrašanās publiskajos reģistros. Daudzi no mums zina, ka "Latvijas Vēstnesī" publicētā informācija bauda augstu ticamības un nemainīguma statusu. Tomēr digitālajā laikmetā tas rada riskus – sena informācija par cilvēka pagātni ir pieejama jebkuram interesentam tikai dažu klikšķu attālumā. 2025. gada nogalē Senāts pieņēma būtisku spriedumu, nostiprinot cilvēka tiesības uz "tikt aizmirstam" pat attiecībā uz oficiālām publikācijām. Balstoties uz šo lietu, esam apkopojuši galvenās atziņas un padomus, kas noderēs ikvienam, kurš rūpējas par savu datu aizsardzību.
✔️ Bieži vien iestādes atsaka datu dzēšanu, argumentējot ar sabiedrības interesēm uzticēties oficiālajai publikācijai. Tomēr Senāts skaidri norādīja: oficiālās publikācijas nemainīgums nav absolūta vērtība. Ja jūsu vārds, uzvārds vai citi dati ir publicēti "Latvijas Vēstnesī", tas nenozīmē, ka tie tur jāpaliek mūžīgi. Likums paredz iespēju svērt divas intereses – sabiedrības tiesības zināt un jūsu tiesības uz privātumu. Ja jūsu privātuma aizskārums ir lielāks par sabiedrības ieguvumu, datus ir pamats dzēst.
✔️ Konkrētajā lietā tiesa sākotnēji pārmeta pieteicējam, ka viņš pats nebija laikus lūdzis tiesai slēpt savu identitāti procesa sākumā. Taču Senāts šo argumentu noraidīja. Pat ja procesa sākumā (piemēram, iesniedzot pieteikumu tiesā) neesat lūdzis anonimitāti, tas neliedz jums tiesības vēlāk vērsties ar lūgumu datus dzēst. Jūsu iepriekšēja "bezdarbība" nevar būt attaisnojums, lai turpinātu nesamērīgi aizskart jūsu privāto dzīvi šobrīd.
✔️ Būtisks arguments par labu datu dzēšanai ir laika faktors. Senāts uzsvēra, ka ilgs laiks kopš publikācijas parasti samazina, nevis palielina sabiedrības interesi par konkrētajiem datiem. Ieteikums - ja publikācija ir vairākus gadus veca (lietā minēti vairāk nekā 4 gadi), argumentējiet, ka sabiedrības "leģitīmā interese" zināt jūsu vārdu ir mazinājusies vai izzudusi, kamēr jūsu tiesību aizskārums turpinās katru dienu.
✔️ Lietā tika skatīts jautājums par pārkāpumu uzskaites punktiem. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesu, atzina, ka informācija par ceļu satiksmes pārkāpumiem un soda punktiem ir uzskatāma par datiem par sodāmību. Šāda informācija ir sensitīva. Tās publiska pieejamība var radīt smagu iejaukšanos privātajā dzīvē. Ja publikācija satur informāciju par jūsu sodāmību vai administratīvajiem pārkāpumiem, jums ir daudz spēcīgāki argumenti datu dzēšanai nekā parastās civiltiesiskās lietās.
✔️ Ko darīt, ja vēlaties dzēst datus?
- Izvērtējiet situāciju: Vai publikācija satur sensitīvus datus (sodāmība, veselība, pārkāpumi)? Cik sen tā publicēta?
- Pārbaudiet kontekstu: Vai gala nolēmums šajā lietā jau ir anonimizēts? Ja tiesas spriedumā esat "Persona B", tad nav loģiski, ka lietas ierosināšanas paziņojumā joprojām redzams jūsu vārds.
- Vērsieties ar iesniegumu: Pieprasiet datu dzēšanu (anonimizēšanu) iestādei, atsaucoties uz Fizisko personu datu apstrādes likuma 28. pantu un šo Senāta spriedumu (Lieta Nr. SKA-42/2025).











