Privātums pret publiskumu: Vai var panākt vārda dzēšanu no "Latvijas Vēstneša"?

Lauris Klagišs • 2026. gada 11. marts

✔️ Vai reiz publicēts oficiālajā izdevumā nozīmē publicēts uz visiem laikiem? Nesenais Senāta spriedums vieš jaunas cerības personām, kuras vēlas pasargāt savu privāto dzīvi no "mūžīgas" atrašanās publiskajos reģistros. Daudzi no mums zina, ka "Latvijas Vēstnesī" publicētā informācija bauda augstu ticamības un nemainīguma statusu. Tomēr digitālajā laikmetā tas rada riskus – sena informācija par cilvēka pagātni ir pieejama jebkuram interesentam tikai dažu klikšķu attālumā. 2025. gada nogalē Senāts pieņēma būtisku spriedumu, nostiprinot cilvēka tiesības uz "tikt aizmirstam" pat attiecībā uz oficiālām publikācijām. Balstoties uz šo lietu, esam apkopojuši galvenās atziņas un padomus, kas noderēs ikvienam, kurš rūpējas par savu datu aizsardzību.

 

✔️ Bieži vien iestādes atsaka datu dzēšanu, argumentējot ar sabiedrības interesēm uzticēties oficiālajai publikācijai. Tomēr Senāts skaidri norādīja: oficiālās publikācijas nemainīgums nav absolūta vērtība. Ja jūsu vārds, uzvārds vai citi dati ir publicēti "Latvijas Vēstnesī", tas nenozīmē, ka tie tur jāpaliek mūžīgi. Likums paredz iespēju svērt divas intereses – sabiedrības tiesības zināt un jūsu tiesības uz privātumu. Ja jūsu privātuma aizskārums ir lielāks par sabiedrības ieguvumu, datus ir pamats dzēst.

 

✔️ Konkrētajā lietā tiesa sākotnēji pārmeta pieteicējam, ka viņš pats nebija laikus lūdzis tiesai slēpt savu identitāti procesa sākumā. Taču Senāts šo argumentu noraidīja. Pat ja procesa sākumā (piemēram, iesniedzot pieteikumu tiesā) neesat lūdzis anonimitāti, tas neliedz jums tiesības vēlāk vērsties ar lūgumu datus dzēst. Jūsu iepriekšēja "bezdarbība" nevar būt attaisnojums, lai turpinātu nesamērīgi aizskart jūsu privāto dzīvi šobrīd.

 

✔️ Būtisks arguments par labu datu dzēšanai ir laika faktors. Senāts uzsvēra, ka ilgs laiks kopš publikācijas parasti samazina, nevis palielina sabiedrības interesi par konkrētajiem datiem. Ieteikums - ja publikācija ir vairākus gadus veca (lietā minēti vairāk nekā 4 gadi), argumentējiet, ka sabiedrības "leģitīmā interese" zināt jūsu vārdu ir mazinājusies vai izzudusi, kamēr jūsu tiesību aizskārums turpinās katru dienu.

 

✔️ Lietā tika skatīts jautājums par pārkāpumu uzskaites punktiem. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesu, atzina, ka informācija par ceļu satiksmes pārkāpumiem un soda punktiem ir uzskatāma par datiem par sodāmību. Šāda informācija ir sensitīva. Tās publiska pieejamība var radīt smagu iejaukšanos privātajā dzīvē. Ja publikācija satur informāciju par jūsu sodāmību vai administratīvajiem pārkāpumiem, jums ir daudz spēcīgāki argumenti datu dzēšanai nekā parastās civiltiesiskās lietās.

 

✔️ Ko darīt, ja vēlaties dzēst datus?

  1. Izvērtējiet situāciju: Vai publikācija satur sensitīvus datus (sodāmība, veselība, pārkāpumi)? Cik sen tā publicēta?
  2. Pārbaudiet kontekstu: Vai gala nolēmums šajā lietā jau ir anonimizēts? Ja tiesas spriedumā esat "Persona B", tad nav loģiski, ka lietas ierosināšanas paziņojumā joprojām redzams jūsu vārds.
  3. Vērsieties ar iesniegumu: Pieprasiet datu dzēšanu (anonimizēšanu) iestādei, atsaucoties uz Fizisko personu datu apstrādes likuma 28. pantu un šo Senāta spriedumu (Lieta Nr. SKA-42/2025).
Privātums pret publiskumu: Vai var panākt vārda dzēšanu no
Videonovērošana uzņēmumā: Ko darīt, ja saņemta 5 lapu gara Datu valsts inspekcijas vēstule
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Daudziem uzņēmējiem videonovērošanas kameru uzstādīšana šķiet pašsaprotams solis – tā ir rūpes par sava īpašuma, tehnikas un darbinieku drošību.
VID
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcība, cenšoties atgūt nodokļu parādus, bieži robežojas ar tiesisku unikalitāti.
Vai Valsts ieņēmumu dienests drīkst ignorēt mantinieku tiesības
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 9. jūnijs
Administratīvā rajona tiesa 2026. gada 13. maija spriedumā ir atzinusi par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) rīcību, liedzot mantiniekam informāciju par mantoto saimniecību un izvairoties sniegt atbildes uz uzdotajiem nodokļu jautājumiem pēc būtības.
Prokuratūras formālā pieeja un nevēlēšanās iedziļināties: Kā tiesa aizstāvēja advokāta tiesības uz i
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Nesens Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 22. aprīļa spriedums izgaismo satraucošu tendenci valsts iestāžu, īpaši Latvijas Republikas prokuratūras, darbībā.
Valsts drošība un vārda brīvības robežas: Senāta stingrā nostāja hibrīdkara apstākļos
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi ir radījuši jaunus izaicinājumus tiesību sistēmai, pieprasot skaidru un nepārprotamu rīcību pret personām, kas apdraud valsts drošību.
Kad darbinieka privātā dzīve kļūst par darba devēja problēmu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien tiek uzskatīts, ka darbinieka rīcība ārpus darba laika ir viņa personīgā lieta. Tomēr, kā liecina jaunākā Latvijas Republikas Senāta 2026. gada 10. marta judikatūra, darbinieka iespējama iesaiste noziedzīgos nodarījumos var radīt tiesības darba devējam rīkoties, lai aizsargātu uzņēmuma vai iestādes reputācij
Īres līgums vai bezatlīdzības lietošana
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Sagatavojot un parakstot līgumus, praksē bieži nākas saskarties ar bīstamu mītu – cilvēki paļaujas, ka dokumenta virsraksts (piemēram, "Īres līgums") automātiski nosaka tā juridisko spēku un aizsargā iesaistītās puses.
Darba līgums pret uzņēmuma līgumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Bieži vien uzņēmēji, piesaistot papildu darbaspēku vai ārpakalpojumus, saskaras ar dilemmu – kādu līgumu slēgt ar piesaistīto personu.
Kā aprēķināt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Darba strīdi par nepamatotu atlaišanu ir sarežģīts un emocionāls process gan darbiniekam, gan darba devējam.
Kas slēdz līgumu un kurš maksā kaimiņa parādu
Autors Lauris Klagišs 2026. gada 4. jūnijs
Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšana un komunālo pakalpojumu nodrošināšana bieži raisa juridiskus strīdus, īpaši, kad runa ir par neatgūstamiem parādiem.