Turpinot jauno tradīciju, publicēt padomus un ieteikumus, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs sniedz atbildi uz mūsu lasītāja jautājumu par saimnieciskās darbības veicēja nodokļiem.

Faktiski saimnieciskās darbības veicējs var izvēlēties vienu no četriem nodokļu režīmiem:

•  vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība;
•  mikrouzņēmumu nodoklis;
•  samazinātā patentmaksa;
•  paziņotā saimnieciskā darbība īpašuma izīrētājiem.

1. Vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā nodokļu maksātājs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus. Reizi gadā VID jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Deklarācijā attiecībā uz saimniecisko darbību jāaizpilda D3 vai D31 sadaļa. Reizi ceturksnī jāiesniedz “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums”.

Vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā IIN aprēķina no starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem. Pirms IIN aprēķināšanas no kopējiem ienākumiem atņem neapliekamo minimumu.

IIN likme ir progresīva – tā mainās atkarībā no ienākuma lieluma: ienākumiem līdz 20 004 eiro - 20 %, ienākumiem no 20 004 eiro līdz 78 100 eiro - 23 %, ienākumiem, kas pārsniedz 78 100 eiro -31 %.

Ja ienākumi pārsniedz 620 eiro mēnesī, vismaz no 620 eiro jāmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bet no pārējās ienākumu daļas maksā iemaksas pensiju apdrošināšanai.

VSAOI objekts, no kura jāmaksā nodoklis, ir 620 eiro mēnesī, bet Jūs varat brīvi izvēlēties maksāt iemaksas arī no lielākas summas.

VSAOI likme ir 31,07 %. Atšķirīga likme ir vecuma pensijas saņēmējiem (29,36 %) un nekustamā īpašuma apsaimniekotājiem (26,59 %).Papildus VSAOI par ceturksni pašnodarbinātajam jāveic arī VSAOI valsts pensiju apdrošināšanai. Iemaksu likme ir 10 % no tās ienākumu daļas, no kuras netiek maksātas pamata VSAOI.

2. Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā pašnodarbinātais maksā mikrouzņēmuma nodokli (MUN).

Pašnodarbinātajam reizi ceturksnī VID jāiesniedz MUN maksātāja deklarācija.

No samaksātā mikrouzņēmumu nodokļa 80 % tiek novirzīti pašnodarbinātā valsts sociālajai apdrošināšanai, bet 20 % - iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa samaksas risinājumu un nekārtot grāmatvedību, bet izmantot Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts). Tas ir īpašs norēķinu konts bankā, ar kura palīdzību saimnieciskās darbības veicēji mikrouzņēmumu nodokļa režīmā var automatizēt nodokļa samaksu. SDI konta lietotājam ir iespēja nesniegt mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju un neveikt mikrouzņēmumu nodokļa samaksu vispārējā kārtībā - nodokļa samaksa un deklarācijas iesniegšana notiks automātiski.

MUN likme apgrozījumam (ieņēmumiem) līdz 25 000 eiro gadā -  25 %, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā – 40 %.

MUN režīmu nevar izmantot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Ja MUN maksātājs kļūst vai tam ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo gadu.

3. Samazinātās patentmaksas režīmā tiek maksāta patentmaksa, kas ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, ko maksā par pusgadu vai par gadu (par sešiem mēnešiem: 9 eiro, par gadu: 17 eiro).

Nav jākārto grāmatvedība, bet ir jāuzskaita no saimnieciskās darbības gūtie ieņēmumi. Par šiem ieņēmumiem nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Jomas, kurās drīkst izmantot samazināto patentmaksu:

•  ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;
•  apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;
•  amatniecības izstrādājumu izgatavošana;
•  floristika;
•  privātie mājsaimniecības pakalpojumi;
•  mājas aprūpes pakalpojumi.

4. Paziņotā saimnieciskā darbība īpašuma izīrētājiem. Paziņotā (nereģistrētā) saimnieciskā darbība ir atvieglots nodokļa nomaksas režīms cilvēkiem, kas gūst ienākumus no īpašuma noteiktos darbības veidos, un kuriem nav būtisku saimnieciskās darbības izdevumu.

Ienākumi no īpašuma var būt: iznomāšana vai izīrēšana, īres tiesību pārdošana, lietu tālāka nodošana apakšnomniekam vai apakšīrniekam, kustamas mantas iznomāšana vai atsavināšana, samaksa par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem.

Nodokļa likme: 10 % no visa gūtā ienākuma (neatskaitot izdevumus, bet atskaitot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu).

Kad saimniecisko darbību atļauts nereģistrēt?

Saimniecisko darbību var nereģistrēt par ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā un ir gūti no:

•  sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;
•  piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības (t.sk. no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas);
•  parka vīngliemežu ieguves un pārdošanas.

Šādā gadījumā no ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodoklis nav jāmaksā. Tomēr gūtie ienākumi ir jāuzskaita un, kad tie gada laikā pārsniedz 3000 eiro, 5 darbdienu laikā jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojam ir 17 gadu pieredze šādu jautājumu risināšanā, tāpēc, problēmu gadījumā aicinām ar mums sazināties.

Ja šis vai iepriekšējie temati Tevi ieinteresēja, lūgums pakomentēt vai uzrakstīt privāti, par kādām tēmām Tu vēlētos saņemt padomus un ieteikumus, vai iesaki kādam, kam tas varētu noderēt.