Jauna dividenžu sadales kārtība
2023. gada 12. maijs
- Līdz šim Komerclikuma 161. pants noteica, ka dividendes dalībniekam izmaksā proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai.
- 2023. gada 11. maijā Saeima trešajā – galīgajā - lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, sakarā ar kuriem dalībnieki var vienoties par citādu dividenžu sadales kārtību, atkāpjoties no Komerclikumā nostiprinātā proporcionalitātes principa. Citu dividenžu sadales kārtību dalībniekiem būs jānosaka sabiedrības statūtos, un tai nebūs obligāti jābūt sasaistītai ar daļu vai akciju kategorijām.
- Pieņemot attiecīgos grozījumus, tika ņemta vērā arī citu valstu prakse (piemēram, Igaunijas Komerclikumā ir paredzēts, ka dividendes dalībniekiem tiek noteiktas proporcionāli katram dalībniekam piederošo daļu nominālvērtību summai, ja vien sabiedrības statūtos nav noteikts citādi; arī Vācijas normatīvais regulējums pieļauj atkāpties no proporcionālas dividenžu sadales, statūtos nosakot citu sadales kārtību).
- Augstāk minētie grozījumi pēc būtības dod dalībniekiem tiesības un iespējas - statūtos vienoties nevis par dividenžu izmaksu proporcionāli ieguldījumam pamatkapitālā, bet arī par citādāku kārtību (piemēram, dalībnieki vienojas, ka sasniedzot noteiktu apgrozījuma vai peļņas līmeni, proporcionāli liekāku dividenžu daļu saņem nevis tas dalībnieks, kam pieder lielāka pamatkapitāla daļa, bet gan tas dalībnieks, kurš ar savām darbībām ir veicinājis peļņas vai apgrozījuma pieaugumu).
- Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojam ir 17 gadu pieredze komerctiesībās, tāpēc esam gatavi sniegt gan konsultācijas, gan praktisku palīdzību statūtu pārstrādāšanai atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.
- Ja šis vai iepriekšējie temati Tevi ieinteresēja, lūgums pakomentēt vai uzrakstīt privāti, par kādām tēmām Tu vēlētos saņemt padomus un ieteikumus, vai iesaki kādam, kam tas varētu noderēt.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā ikdienas praksē ar apskaužamu neatlaidību turpina izmantot likumā iestrādātos mehānismus, lai vērstos pret uzņēmumu valdes locekļiem personīgi, tādējādi mēģinot piedzītu juridiskās personas nokavētos nodokļu maksājumus.
Sabiedrībā un uzņēmēju vidū nereti valda uzskats, ka strīdi ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sarežģīti un bieži noslēdzas tikai ar ilgstošu tiesāšanos.
Jau divdesmit gadus praktizējot jurisprudencē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad valsts iestādes aizbildinās ar formāliem likuma burtiem, ignorējot reālos uzņēmējdarbības zaudējumus.
Valsts pārvaldes iestāžu lēmumi bieži tiek uztverti kā neapstrīdama patiesība, taču realitāte, ar kuru saskaramies administratīvajās tiesās, parāda gluži citu ainu.
Pēdējo trīs gadu laikā, no 2023. līdz 2026. gadam, apkopotā tiesu prakse atklāj būtisku tendenci strīdos starp patērētājiem un akciju sabiedrību “Gaso”.
Sarežģītas darba tiesiskās attiecības, jo īpaši iestāžu vai uzņēmumu reorganizācijas laikā, bieži pāraug konfliktos.
Rokoties tiesu prakses datubāzē, nejauši atradu pavedienu, kas aizveda pie lietas materiāliem, starp kuriem bija arī Rīgas pilsētas tiesas spriedums civillietā Nr. C-09607-24/105.
Juridiskajā praksē ikdiena bieži paiet, cīnoties par klientu tiesībām pret valsts iestāžu formālu pieeju vai kļūdām.
Plānojot ārvalstu braucienus, ceļojumu apdrošināšana ir kļuvusi par neatņemamu drošības garantu.
Darba tiesībās nereti saduras darba devēja vēlme rīkoties saimnieciski un valsts iestāžu centieni burtiski un formāli tulkot tiesību normas.