• Līdz šim sabiedrībā un savā ziņā arī tiesu praksē valdīja priekšstats, ka pērkot lietotu automašīnu, kam ir beigusies ražotāja garantija, automašīnas pārdevējam par automašīnas stāvokli nav jāuzņemas nekāda atbildība, un pircējs pēc būtības pērk “kaķi maisā” un uzņemas visus riskus. Tāpat tika uzskatīts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Tomēr Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 25. janvāra spriedums civillietā Nr. SKC-46/2023 šos priekšstatus sagrieza ar kājām gaisā. Minētajā spriedumā tika paustas vairākas būtiskas atziņas.



• Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13. panta trešajā daļā ir ietverta likumiska prezumpcija par faktu, ka pārdevēja pārdotā prece jau tās iegādes dienā neatbilda līguma noteikumiem, ja neatbilstība atklājas gada laikā pēc preces piegādes, izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.

• Lai patērētājs varētu pretendēt uz šīs prezumpcijas piemērošanu, viņam ir jānorāda un jāpierāda, ka prece neatbilda līguma noteikumiem un ka neatbilstība atklājās gada laikā pēc preces piegādes. Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī pārdevēja vaina.

• Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Preces sagaidāmā kvalitāte ir atkarīga no tā, vai prece ir jauna vai lietota, tomēr patērētājs var sagaidīt, ka arī lietota prece pildīs savu pamatfunkciju, ja vien no līguma noteikumiem neizriet pretējais. Proti, apstāklis, ka patērētājam ir pārdota lietota prece, ņemams vērā, izvērtējot tās atbilstību līguma noteikumiem, t. i., izvērtējot, vai tai piemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preces raksturu.

• Dalībai ceļu satiksmē pārdotas lietotas automašīnas gadījumā parastais, ceļu satiksmes drošību neapdraudošs, automašīnas nolietojums vispārīgi nav atzīstams par lietas trūkumu. Turpretim tādu automašīnas detaļu nolietojums, kas ietekmē satiksmes drošību, var tikt atzīts par preces trūkumu, jo patērētājam ir pamats sagaidīt, ka šādas detaļas būs laikus nomainītas. Arī tāds nolietojums, kas nav parasts, piemēram, ja detaļas nolietojums ir ievērojami lielāks, nekā tam vajadzētu būt, ņemot vēra automašīnas vecumu un nobraukumu, var tikt atzīts par automašīnas trūkumu.

• Patērētāju tiesību aizsardzības likums iztulkojams pircējam ne mazāk labvēlīgi kā norādīts Civillikuma 1613. pantā. Proti, neatbilstība nevarēja palikt patērētājam apslēpta, vismaz piegriežot visparastāko uzmanību, kādu var sagaidīt no personas bez speciālām, tostarp tehniskām zināšanām par attiecīgo preču veidu. Tas nozīmē, ka patērētājam nav pienākuma izdarīt preces padziļinātu pārbaudi. Tas, ka attiecīgais trūkums varēja tikt konstatēts, ja pircējs preci būtu padziļināti pārbaudījis pats vai ar trešās personas palīdzību, un ka pircējam tāda iespēja bija, nenozīmē, ka trūkums nav uzskatāms par slēpto trūkumu, un neatbrīvo pārdevēju no atbildības par preces neatbilstību līguma noteikumiem.

• Lietotai automašīnai, ja tā tiek pārdota kā braukšanas kārtībā esoša automašīna, parasti izvirzāmās prasības būs tādas prasības, ka ar to var braukt pietiekami labi un ērti un tā nerada riskus lietotāja un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai. Pats par sevi lietotas preces pārdošanas fakts nenozīmē, ka prece ir ar defektiem.

• Pat jau automašīnai ir svaigi izieta tehniskā apskate, kurā netika konstatēti trūkumi vai bojājumi, nevar atspēkot prezumpciju, ka trūkumi pastāvēja transportlīdzekļa iegādes brīdī, jo transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate ir vienveidīgs tehniskā stāvokļa pārbaudes process visiem transportlīdzekļiem, kura laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek pārbaudīts transportlīdzekļa vispārējais tehniskais stāvoklis un tiek lemts par tā pielaišanu vai nepielaišanu ceļu satiksmē. Taču šādas tehniskās apskates laikā netiek veikta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa padziļināta pārbaude.

• Rezumējot visu augstāk minēto, ja Jūs lietotu automašīnu pērkat kā fiziska persona (patērētājs), un 1 gada laikā pēc automašīnas iegādes atklājas slēptie defekti, kuri Jums tika noklusēti, Jums ir tiesības aizvest automašīnu uz padziļinātu pārbaudi un, atkarībā no situācijas, vai nu pieprasīt samazināt transportlīdzekļa pirkuma maksu, saremontēt automašīnu, samainīt automašīnu vai atcelt līgumu un pieprasīt atmaksāt samaksāto naudas summu.

• Ko darīt automašīnu tirgotājiem? Godīgi sludinājumā vai līgumā norādīt slēptos defektus, vai arī jābūt gataviem atmaksāt naudu vai remontēt automašīnu.

• P.S. augstāk minētā tiesu prakse attiecas uz patērētājiem (fiziskām personām), bet neattiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vai uzņēmējiem, tomēr ir sagaidāms, ka attiecīgajā spriedumā paustās atziņas varēs attiecināt arī uz saimnieciskās darbības veicējiem vai uzņēmējiem, jo Civillikuma 1613. pants (atsavinātājs neatbild ne par nenozīmīgiem trūkumiem, kas nekavē visumā lietas lietošanu, ne arī par tādiem, kas ieguvējam bijuši zināmi, vai vismaz, piegriežot visparastāko uzmanību, nevarētu palikt viņam apslēpti) attiecas arī uz juridiskām personām.