Vai lietotai automašīnai ir garantija jeb kā neļaut auto tirgotājiem sevi “apčakarēt”?

2023. gada 22. maijs
  • Līdz šim sabiedrībā un savā ziņā arī tiesu praksē valdīja priekšstats, ka pērkot lietotu automašīnu, kam ir beigusies ražotāja garantija, automašīnas pārdevējam par automašīnas stāvokli nav jāuzņemas nekāda atbildība, un pircējs pēc būtības pērk “kaķi maisā” un uzņemas visus riskus. Tāpat tika uzskatīts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Tomēr Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 25. janvāra spriedums civillietā Nr. SKC-46/2023 šos priekšstatus sagrieza ar kājām gaisā. Minētajā spriedumā tika paustas vairākas būtiskas atziņas.



  • Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13. panta trešajā daļā ir ietverta likumiska prezumpcija par faktu, ka pārdevēja pārdotā prece jau tās iegādes dienā neatbilda līguma noteikumiem, ja neatbilstība atklājas gada laikā pēc preces piegādes, izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.


  • Lai patērētājs varētu pretendēt uz šīs prezumpcijas piemērošanu, viņam ir jānorāda un jāpierāda, ka prece neatbilda līguma noteikumiem un ka neatbilstība atklājās gada laikā pēc preces piegādes. Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī pārdevēja vaina.


  • Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Preces sagaidāmā kvalitāte ir atkarīga no tā, vai prece ir jauna vai lietota, tomēr patērētājs var sagaidīt, ka arī lietota prece pildīs savu pamatfunkciju, ja vien no līguma noteikumiem neizriet pretējais. Proti, apstāklis, ka patērētājam ir pārdota lietota prece, ņemams vērā, izvērtējot tās atbilstību līguma noteikumiem, t. i., izvērtējot, vai tai piemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preces raksturu.


  • Dalībai ceļu satiksmē pārdotas lietotas automašīnas gadījumā parastais, ceļu satiksmes drošību neapdraudošs, automašīnas nolietojums vispārīgi nav atzīstams par lietas trūkumu. Turpretim tādu automašīnas detaļu nolietojums, kas ietekmē satiksmes drošību, var tikt atzīts par preces trūkumu, jo patērētājam ir pamats sagaidīt, ka šādas detaļas būs laikus nomainītas. Arī tāds nolietojums, kas nav parasts, piemēram, ja detaļas nolietojums ir ievērojami lielāks, nekā tam vajadzētu būt, ņemot vēra automašīnas vecumu un nobraukumu, var tikt atzīts par automašīnas trūkumu.


  • Patērētāju tiesību aizsardzības likums iztulkojams pircējam ne mazāk labvēlīgi kā norādīts Civillikuma 1613. pantā. Proti, neatbilstība nevarēja palikt patērētājam apslēpta, vismaz piegriežot visparastāko uzmanību, kādu var sagaidīt no personas bez speciālām, tostarp tehniskām zināšanām par attiecīgo preču veidu. Tas nozīmē, ka patērētājam nav pienākuma izdarīt preces padziļinātu pārbaudi. Tas, ka attiecīgais trūkums varēja tikt konstatēts, ja pircējs preci būtu padziļināti pārbaudījis pats vai ar trešās personas palīdzību, un ka pircējam tāda iespēja bija, nenozīmē, ka trūkums nav uzskatāms par slēpto trūkumu, un neatbrīvo pārdevēju no atbildības par preces neatbilstību līguma noteikumiem.


  • Lietotai automašīnai, ja tā tiek pārdota kā braukšanas kārtībā esoša automašīna, parasti izvirzāmās prasības būs tādas prasības, ka ar to var braukt pietiekami labi un ērti un tā nerada riskus lietotāja un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai. Pats par sevi lietotas preces pārdošanas fakts nenozīmē, ka prece ir ar defektiem.


  • Pat jau automašīnai ir svaigi izieta tehniskā apskate, kurā netika konstatēti trūkumi vai bojājumi, nevar atspēkot prezumpciju, ka trūkumi pastāvēja transportlīdzekļa iegādes brīdī, jo transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate ir vienveidīgs tehniskā stāvokļa pārbaudes process visiem transportlīdzekļiem, kura laikā atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek pārbaudīts transportlīdzekļa vispārējais tehniskais stāvoklis un tiek lemts par tā pielaišanu vai nepielaišanu ceļu satiksmē. Taču šādas tehniskās apskates laikā netiek veikta transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa padziļināta pārbaude.


  • Rezumējot visu augstāk minēto, ja Jūs lietotu automašīnu pērkat kā fiziska persona (patērētājs), un 1 gada laikā pēc automašīnas iegādes atklājas slēptie defekti, kuri Jums tika noklusēti, Jums ir tiesības aizvest automašīnu uz padziļinātu pārbaudi un, atkarībā no situācijas, vai nu pieprasīt samazināt transportlīdzekļa pirkuma maksu, saremontēt automašīnu, samainīt automašīnu vai atcelt līgumu un pieprasīt atmaksāt samaksāto naudas summu.


  • Ko darīt automašīnu tirgotājiem? Godīgi sludinājumā vai līgumā norādīt slēptos defektus, vai arī jābūt gataviem atmaksāt naudu vai remontēt automašīnu.


  • P.S. augstāk minētā tiesu prakse attiecas uz patērētājiem (fiziskām personām), bet neattiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vai uzņēmējiem, tomēr ir sagaidāms, ka attiecīgajā spriedumā paustās atziņas varēs attiecināt arī uz saimnieciskās darbības veicējiem vai uzņēmējiem, jo Civillikuma 1613. pants (atsavinātājs neatbild ne par nenozīmīgiem trūkumiem, kas nekavē visumā lietas lietošanu, ne arī par tādiem, kas ieguvējam bijuši zināmi, vai vismaz, piegriežot visparastāko uzmanību, nevarētu palikt viņam apslēpti) attiecas arī uz juridiskām personām.


Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi: juridiskā analīze par samērīgumu un neparedzētām sekām
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 1. augusts
No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas būtiski saīsinās alkohola tirdzniecības laiku veikalos.
Pirms raksti, padomā: Kāpēc viss, ko uzticat ChatGPT, var tikt nodots policijai
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 30. jūlijs
Populārā mākslīgā intelekta (MI) tērzēšanas robota ChatGPT un citu līdzīgu rīku straujā izplatība ir radījusi jaunas iespējas, bet vienlaikus arī jaunus juridiskus un konfidencialitātes riskus.
Kriptovalūtu nodokļu labirints
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 29. jūlijs
Kriptovalūtas no tehnoloģiju entuziastu hobija ir kļuvušas par nopietnu investīciju aktīvu, kas piesaista gan privātpersonu, gan uzņēmumu interesi. Tomēr līdz ar potenciālo peļņu nāk arī pienākumi pret valsti.
Digitālās izmeklēšanas jaunā ēra - izpratne par rīkiem, kas pārbauda jūsu datus
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 28. jūlijs
Mūsdienu pasaulē praktiski katra mūsu darbība atstāj digitālu pēdu nospiedumu. Saziņa, komercija, sociālā dzīve – tas viss tiek glabāts mūsu datoros, viedtālruņos un mākoņkrātuvēs.
Ko VID jaunā superspiegošanas tehnoloģija
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 25. jūlijs
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par ieceri izmantot modernu Izraēlas uzņēmuma "Cellebrite" izstrādātu programmatūru nodokļu nemaksātāju identificēšanai ir radījis plašu rezonansi sabiedrībā.
Loterijas Biļete Makā: Vai Šis Mazais Prieks Var Sagandēt Jūsu Finansiālo Nākotni
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 24. jūlijs
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem "Superbingo" vai "Latloto" biļešu iegāde ir iknedēļas rituāls – neliels cerību stariņš un nevainīga izklaide.
Valmieras novada nekustamā īpašuma tirgus apskats 2025
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 23. jūlijs
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pārstāv savus klientus nekustamā īpašuma jautājumos un sniedz šādus pakalpojumus ...
Kā Izvēlēties Uzticamu Sadarbības Partneri: Juridiskie Aspekti Ilgtermiņa Veiksmei
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 22. jūlijs
Jebkura uzņēmuma izaugsme ir cieši saistīta ar tā partneru tīklu. Izvēloties stratēģiski svarīgu piegādātāju, izplatītāju vai ārpakalpojumu sniedzēju, jūs veidojat attiecības, no kurām var būt atkarīga jūsu ražošanas nepārtrauktība, pakalpojumu kvalitāte un reputācija klientu acīs.
VID uzsāks lielāko skaidras naudas uzraudzību Latvijas vēsturē
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. jūlijs
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu caurspīdīgāku finanšu sistēmu, Latvijā tiek ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Jaunā kārtība paredz, ka bankas un citas finanšu iestādes sniegs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientu veiktajiem lielāka apjoma skai
Aizdevumu reklāma juridiskās personas aizsegā
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 21. jūlijs
Latvijas tiesiskajā regulējumā ir skaidri noteikti stingri ierobežojumi fizisko personu jeb patērētāju kreditēšanas reklāmai. Šo normu mērķis ir cēls – pasargāt patērētājus no pārsteidzīgas un neapdomīgas aizņemšanās, kas var novest pie pārmērīgām parādsaistībām.